Bezdūmu produkti kā cigarešu alternatīvas: nepieciešams saprātīgs regulējums 6
Trešdien norisinājās Bezdūmu nozares asociācijas rīkots seminārs, kurā tika spriests par alternatīvām ierastajiem tabakas izstrādājumiem, kā arī prezentēts pētījums par sabiedrības attieksmi pret bezdūmu produktiem.
Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti, diskutējot par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentēja nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.
Revita Logina, socioloģisko pētījumu uzņēmuma Kantar pārstāve, prezentējot pētījumu, norādīja, ka 35% Latvijas iedzīvotāju lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus. Viņa arī atzīmēja, ka ir arī tādi respondenti, kas lieto nikotīnu saturošos produktus neregulāri, kā arī tādi, kuri to darījuši iepriekš, taču atmetuši.
No tiem aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ikdienā lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, smēķējamo tabaku lieto 62%, taču palielinās to cilvēku skaits, kuri lieto tikai bezdūmu produktus.
Tāpat ir arī tādi, kas parastās cigaretes vai bezdūmu produktus izvēlas atkarībā no situācijas. Tikai bezdūmu produktu lietotāju vidū vairāk ir sieviešu, kā arī gados jaunāku cilvēku, kuri pārsvarā dzīvo Rīgā.
Vienlaikus, lai arī bezdūmu produktu lietotāju skaits Latvijā palielinās, joprojām pārliecinoši populārākās ir “parastās” cigaretes.
Interesanti, ka liela daļa cilvēku, kuri mēģinājuši atmest smēķēšanu, to darījuši vairākas reizes, taču tas nav izdevies, atzīmēja Logina.
Feličita Katancaro (Felicita Catanzaro), Philip Morris International pārstāve, seminārā pastāstīja, ka smēķēšana pasaulē rada dažādas veselības problēmas, tāpēc sabiedrības daļai, kura tomēr izvēlas smēķēt, jāpiedāvā mazāk kaitīgas alternatīvas, piemēram, bezdūmu produkti.
Viņa norādīja, ka uzņēmums ir ilgi strādājis, lai samazinātu riskus personām, kuras izvēlas turpināt smēķēt. Tiek strādāts arī pie tā, lai alternatīvas nebūtu pievilcīgas nepilngadīgām personām.
Katancaro norādīja, ka nikotīns – lai arī daļa sabiedrības tā varētu uzskatīt – nav galvenais faktors, kas rada dažādas ar smēķēšanu saistītās slimības – galvenais slimību cēlonis ir cigarešu dūmos esošās vielas un ķīmiskie savienojumi.
“Jā, nikotīns izraisa atkarību, taču tas nav galvenais iemesls, kas izraisa saslimšanas,” teica Katancaro, norādot, ka ierasto cigarešu dūmos ir krietni vairāk kaitīgo vielu, kas var novest pie nopietnām veselības problēmām.
Piemēram, lietojot karsējamo tabaku, mēs ievērojami samazinām riskus un kaitīgu vielu uzņemšanu, akcentēja Katancaro. Viņa arī norādīja, ka liela daļa valstu – Itālijas, Japānas, Vācijas – iedzīvotāju, kuri iepriekš ir smēķējuši parastās cigaretes, sākuši lietot mazāk kaitīgus nikotīnu saturošus produktus, un daļa no tiem arī smēķēšanu jau ir atmetuši pilnībā.
Viņa arī atsaucās uz ASV, kur IQOS tiek iekļauts pie mazāk kaitīgiem nikotīnu saturošiem produktiem. “Cilvēkiem ir jādod iespēja izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas,” piebilda Katancaro.
Savukārt Swedish Match komunikācijas direktors Norvēģijā un Baltijas valstīs Nilss Erlimo seminārā norādīja, ka Ziemeļvalstīs daļa iedzīvotāju ir atmetuši smēķēšanu, pateicoties bezdūmu produktiem. “Mēs atbalstam visus produktus, kuri palīdz cilvēkiem atmest ierastās cigaretes,” teica Erlimo.
Nikotīna spilventiņi ir mazāk zināms produkts Latvijā, taču Skandināvijā tā ir ļoti izplatīta alternatīva cilvēkiem, kuri vēlas mazāk kaitīgu alternatīvu cigaretēm, piebilda Erlimo.
Viņš norādīja, ka nikotīna spilventiņi nesatur tabaku, tikai nikotīnu. Tāpat viņš skaidroja, ka spilventiņi nesatur vielas, kas atrodamas cigaretēs. Tie ir mazāk kaitīgi, jo nenotiek ieelpošana, uzsvēra Erlimo.
Viņš norādīja, ka produkts, kas nav paredzēts nepilngadīgajiem, palīdz pieaugušajiem pārtraukt smēķēt cigaretes. “Ir jādod izvēles iespējas, jādod iespēja cilvēkiem, kuri vēlas atmest ierasto smēķēšanu, to izdarīt,” teica Erlimo.
Viņš arī norādīja, ka cilvēku skaits, kuri Latvijā smēķē, ir krietni lielāks nekā Skandināvijas valstīs tāpēc, ka cilvēki Latvijā mazāk izvēlas dažādas alternatīvas, lai atmestu ierasto smēķēšanu. “Norvēģijā krietni vairāk cilvēku izvēlas mazāk kaitīgas alternatīvas,” piebilda Erlimo.
Viņš arī norādīja, ka produkti, kas satur nikotīnu, ir jāregulē, taču tiem jābūt pieejamiem cilvēkiem, kuri vēlas mazāk kaitīgas alternatīvas.
Kā liecina Kantar pētījuma dati, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri norādījuši, ka ikdienā lieto tabaku vai citus nikotīnu saturošos produktus, kā galvenos aspektus konkrētas preces izvēlei norādījuši kvalitāti, cenu, pieejamību, kā arī to, vai produkts ir mazāk kaitīgs pašam un apkārtējiem. Tāpat 90% no tabakas un nikotīnu saturošu produktu lietotājiem savas “smēķētāja gaitas” sākuši tieši ar cigaretēm.
Liela daļa no pētījuma dalībniekiem arī atzinuši, ka bezdūmu produkti palīdz atmest smēķēšanu, vienlaikus pusei respondentu nav viedokļa par to, vai bezdūmu produkti ir labāka alternatīva parastajām cigaretēm.
22% apsvērtu iespēju pāriet uz bezdūmu produktiem, ja zinātu, ar ko tieši tie atšķiras no klasiskajām cigaretēm, noskaidrots pētījumā. Savukārt 87% no tiem, kuri ikdienā lieto bezdūmu produktus, norāda, ka tas mazāk traucē apkārtējos, tāpat uzlabojusies dzīves kvalitāte.
Pētījumā arī norādīts, ka daļa iedzīvotāju atgrieztos pie parastajām cigaretēm, ja bezdūmu produktiem tiktu aizliegtas dažādas garšas.
Džons Dunne, Lielbritānijas veipošanas nozares asociācijas ģenerāldirektors, savukārt uzvēra, ka Lielbritānijā bezdūmu produktiem ir mazāki nodokļi, lai iedzīvotājiem būtu iespējams iegādāties lētākas mazāk kaitīgas ierastās smēķēšanas alternatīvas.
“Lai arī ejams vēl tāls ceļš, iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas mazāk kaitīgas alternatīvas,” skaidroja Dunne. Tāpat viņš piebilda, ka liela daļa iedzīvotāju bezdūmu produktus izvēlas iegādāties tiešsaistes veikalos.
Dunne arī norādīja, ka tā saucamā veipošana ir krietni mazāk kaitīga nekā parastās cigaretes – bezdūmu produkti rada aptuveni par 95% mazāku kaitējumu, salīdzinot ar parastajām cigaretēm.
Savukārt Igaunijā, ņemot vērā nesenos valdības lēmumus, krietni palielinājies bezdūmu tabakas “melnais tirgus”, tāpat, ņemot vērā, ka Latvijā cenas ir mazākas, daļa igauņu, kuri izvēlējušies parastās tabakas alternatīvas, iepirkties dodas uz Latviju, pauda Igaunijas bezdūmu produktu lietotāju apvienības pārstāvis Ingmars Kurgs.
Latvijas Universitātes profesore Aija Zobena uzsvēra, ka iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas lietot tabakas un nikotīnu saturošus produktus, ir dažādi. Viena daļa ir cilvēki, kuriem ir spēcīga atkarība, bet ir arī tādi, kas cigaretes vai bezdūmu produktus lieto dažreiz, socializēšanās vajadzību vadīti.
Fokusgrupu diskusijās ar pilngadīgiem bezdūmu produktu lietotājiem atklājās, ka dalībnieku tabakas un nikotīna produktu lietošanas pieredze sākās ar tradicionālo cigarešu smēķēšanu.
Zobena arī akcentēja, ka bieži vien gados jaunāki cilvēki sāk smēķēt, lai iederētos, lai socializētos. Vienlaikus pēdējie dati liecinot, ka jaunieši, kuri sākuši smēķēt, sākuši to darīt vēlākā vecumā, kas ir pozitīva tendence. Tāpat var secināt, ka gados vecāki cilvēki pārsvarā izmanto vienu produktu, bet jaunāki izvēlas dažādus.
Jau vēstīts, ka Bezdūmu nozares asociācija trešdien, 15. septembrī, organizēja semināru “Bezdūmu sabiedrības veidošana Latvijā un ārvalstīs” par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu.
Semināra mērķis bija atklāti un augstā līmenī diskutēt par smēķēšanas kaitējuma samazināšanas politiku, iepazīties ar sabiedriskās domas pētījumiem un sasniegto bezdūmu nozarē, tostarp ar samazināta riska alternatīvām pieaugušiem smēķētājiem Latvijā un ārvalstīs.
