Bezdarbs Latvijā turpina sarukt 0
Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 61,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinājumā ar 2018.gada otro ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 13,9 tūkstošiem. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2019.gada pirmo ceturksni – bezdarba līmenis samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 5,4 tūkstošiem.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2019.gada otrajā ceturksnī Latvijā par 1,3 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 41,3% līdz 40%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 6,8 tūkstošiem, un šogad otrajā ceturksnī bija 24,3 tūkstoši.
Otrajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija 15,1%, kas ir par 3,9 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,1 tūkstoti.
Šogad otrajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,6 tūkstoši jeb 14% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 4,1 procentpunktu, bet, salīdzinot ar pirmo ceturksni – par 0,9 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī 33,2% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,8% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. Apsekojuma rezultāti liecina, ka gan gada laikā, gan, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo jauniešu skaits un īpatsvars ir palielinājies, jo daļa audzēkņu un studentu neturpina strādāt vai aktīvi meklēt darbu.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada otrajā ceturksnī 31% jeb 433,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā – par 5,5 tūkstošiem jeb 1,3%.
Šogad otrajā ceturksnī 15,6 tūkstoši jeb 3,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Gadu iepriekš tādu bija 2,6%, bet 2019.gada pirmajā ceturksnī – 2,7%.
Šogad otrajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,1%, bet Lietuvā – 6,2%.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka Latvijā kopš 2008.gada trešā ceturkšņa bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), izņemot 2015.gada pirmo ceturksni, kad tas bija vienāds. 2019.gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,9%) par 0,1 procentpunktu pārsniedza vidējo ES rādītāju (6,8%).
2019.gada otrajā ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās četri tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
