Bezdarbs Eiropā neatkāpjas 0
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu par sociālo stāvokli eirozonas valstīs un priekšlikumiem, kā ātrāk pamanīt problēmas tuvošanos.
Priekšlikumu vidū ir ideja veidot kopīgu uzraudzības sistēmu, kas laikus brīdinātu par iespēju saasināties sociālajām problēmām un bezdarbam, nojaukt atlikušās birokrātiskās barjeras cilvēkiem, kuri meklē darbu citās valstīs, un mudināt valdības aktīvāk runāt un būt nemitīgā saziņā ar sociālajiem partneriem, iesaistot tos arī Eiropas politikas veidošanā.
Kritiķi, arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, dokumentu dēvē par nepietiekami ambiciozu. Tikmēr vairākās Eiropas valstīs pēc daļējas situācijas nostabilizēšanās vasarā atkal pieaudzis bezdarbnieku skaits.
Atvērt durvis darba meklētājiem
Eiropas Komisija izanalizējusi pēdējā laika situāciju un piedāvā savus priekšlikumus, kā mazināt sociālo spriedzi laikā, kad virkne valstu, īpaši eirozonā, joprojām atgūstas no krīzes vai arī turpina izjust tās sekas. Komisija rosina veidot jaunu kopīgu sociālo problēmu uzraudzību visas Eiropas Savienības līmenī un sola, ka turpmāk uzmanību sociālajiem rādītājiem pievērsīs daudz stingrāk, īpaši tad, kad saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem dalībvalstis pirms to pieņemšanas atrādīs savus budžetus Briselei. Tajā laikā Eiropas Komisija īpaši pievērsīsies sociālajam budžetam atvēlētajiem skaitļiem un izvērtēs, kādu ietekmi uz sociālo situāciju turpmāk varētu atstāt plānotais budžets un taupība, un savu redzējumu un padomu iekļaus rekomendācijās, vienlaikus veidojot ainu ar to, kā situācija izskatās Eiropas Savienībā kopumā.
Eiropas Komisija sola arī gādāt, lai Eiropas Savienība atceltu aizvien esošos birokrātiskos ierobežojumus cilvēku brīvai kustībai, kas cenšas rast darbu kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī norāda, ka valdībām ir ciešāk jāsastrādājas ar sociālajiem partneriem, jārunā ar arodbiedrībām, nevalstisko sektoru, ar to sabiedrības daļu, kas ir vistuvāk vienkāršajiem cilvēkiem un vislabāk saskaras ar iedzīvotāju ikdienas problēmām. Eiropas Komisija norāda arī uz joprojām milzīgajām atšķirībām valstu starpā. Grieķijā jauniešu bezdarbs sasniedz 62,9 procentus, bet Vācijā tie ir 7,7 procenti.
Eiropas Komisija rosinās arī īpašus sociālajiem jautājumiem veltītus Eiropas Savienības samitus. Arī 10. oktobrī Briselē būs gaidāma īpaša sociālajai jomai veltīta augsta līmeņa konference. Paredzams, ka par šiem jautājumiem Eiropas Savienības valstu vadītāji runās arī Briselē gaidāmajā ik-rudens samitā oktobrī.
Sagaidīja drosmīgākas idejas
Kritiķi pauž, ka Eiropas Komisijas ziņojums un priekšlikumi nebūt nav tik spēcīgi un revolucionāri, kā gaidīts, jo, iespējams, tas tapis, rēķinoties ar pašu dalībvalstu viedokli, kas nebūt nav ieinteresētas nodoties sociālo problēmu risināšanai laikā, kad jāmazina budžeta pārtēriņš un parādi. Par nepietiekami ambiciozu dokumentu nodēvējis arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, norādot, ka cer uz valstu valdību vienošanos par to, ka vismaz 25 procenti no kohēzijai jeb reģionālajai attīstībai domātās naudas jāatvēl Eiropas Sociālajam fondam.
Pēc vasaras miera atsākusies trauksme
Jāteic, ka ne tikai eirozonā, bet arī visā Eiropas Savienībā kopumā sociālā situācija nav iepriecinoša. Patlaban, pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, bez darba Eiropas Savienībā jo-projām ir 26,5 miljoni cilvēku, no kuriem piektā daļa ir jaunāki par 25 gadiem, un saskaņā ar šā brīža rādītājiem jaunas darba vietas Eiropā pagaidām nesteidz rasties. Īss stabilitātes posms, pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, iestājies vasaras periodā, kad jaunas darba iespējas, īpaši jauniem cilvēkiem, pavēra tūrisma sezona.
Taču jaunākie rādītāji vēsta, ka Spānijā, kas par spīti krīzei bijusi tūristu visiecienītākā valsts, bezdarba procents atkal ir kāpis, un to skaidro ar sezonas darbu beigšanos. Septembrī bezdarbs audzis par 0,5 procentiem, tā ka tūrisma sektorā vien zaudēts vismaz 52 000 darba vietu, tā vēsta Spānijas Nodarbinātības ministrija.
Viedokļi
Lāslo Andors, Eiropas sociālo lietu komisārs: “Dokuments izceļ arī tās aktivitātes, kas paredzētas mobilitātes atbalstam, un cilvēku iespēja atrast darbu citās valstīs patiešām ir ļoti būtiska. Un te ir svarīgi nevis tas, lai cilvēki pēc būtības vairāk dodas kur citur, bet tas, lai to var darīt, atrodot vislabākās iespējas. Šīs nav diskusijas beigas, bet, cerams, tieši otrādi – jauns sākums.”
Martins Šulcs, Eiropas Parlamenta prezidents: “Komunikācija par sociālās dimensijas stiprināšanu bija ilgi gaidīta, taču tā nav pietiekami ambicioza. Tā lielākoties balstās uz EK pārskatu par dalībvalstu sociālajām politikām, taču neiesaista Eiropas Parlamentu, līdz ar to tajā pietrūkst demokrātiskā devuma, ko varētu piešķirt Eiropas Parlaments. Blakus tiem sešiem miljardiem eiro, kas paredzēti cīņai ar ES jauniešu bezdarbu, dalībvalstīm ir jāno-drošina jaunatnes garantijas shēmas ieviešana dzīvē.”
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Latvija ir to valstu kategorijā, kur jauniešu bezdarba līmenis ir virs 25 procentiem. Tas ir augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā vidēji. 2012. gadā bija 28 procenti, tātad ir parādījusies cerīga nots, ka mēs varētu būt arī zem vidējā līmeņa. Latvija ir tajā kategorijā, kur varētu sagaidīt īpašu programmu, ko iesaka veidot Eiropas Parlaments sadarbībā ar Eiropas Komisiju, un tajā būtu paredzēti līdzekļi jaunatnes bezdarba mazināšanai maksimāli īsā laika posmā.”
