Bezdarbnieku pabalstus nepalielinās 0
Saeimas vairākums šodien noraidīja opozīcijas deputāta Andreja Klementjeva (S) ar citu partijas “Saskaņa” deputātu atbalstu iesniegto likumprojektu, kurā rosināts palielināt bezdarbnieku pabalstus un noteikt atvieglotākus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai.
Klementjevs aģentūru LETA iepriekš informēja, ka grozījumi tika virzīti, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas rezultātā izraisītās negatīvās sekas nodarbinātības jomā. Izmaiņas deputāti piedāvāja attiecināt uz personām, kuras bezdarbnieka statusu ieguvušas pēc ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 pandēmijas izsludināšanas jeb pēc 2020.gada 12.marta.
Bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem pašlaik pienākas pabalsts 50% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas – “Saskaņa” rosināja to palielināt līdz 60%. Bezdarbniekiem ar stāžu no desmit līdz 19 gadiem tika rosināts pabalsta apmēru palielināt no 55% uz 65%, ja stāžs būtu no 20 līdz 29 gadiem – no 60% uz 70%, un ja stāžs būtu virs 30 gadiem – tad no 65% uz 75%.
Kā pavēstīja Klementjevs, izmaiņas paredzēja no 12 mēnešiem uz astoņiem mēnešiem samazināt mēnešu skaits, par kādu jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai iegūtu bezdarbnieka statusu. Līdz ar to politiķis rosināja noteikt, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu ir bezdarbniekam ar stāžu vismaz astoņi mēneši – pašreizējo 12 mēnešu vietā.
Bija piedāvāts arī palielināt izmaksājamā pabalsta apmēru atkarībā no tā izmaksas ilguma. Tāpat bija iecerēts arī palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no astoņiem uz deviņiem mēnešiem.
Likumprojekta anotācijā bija pausta nostāja, ka steidzami ir jāpārskata vēl pirms Covid-19 krīzes pieņemtie lēmumi par bezdarba pabalsta izmaksas ilguma un pabalsta apmēra samazināšanu. Grozījumu mērķis esot mazināt minētā vīrusa izplatības radītās sekas, kas palielina nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, norāda šodien Saeimas vairākuma noraidīto izmaiņu autori.
“Saskaņas” deputāti vērsa uzmanību, ka “stingro ierobežojošo pasākumu” rezultātā ir novērojama uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana.
Politiķis pauda, ka cilvēki, kuri iegūst bezdarbnieka statusu, zaudē arī savu pirktspēju, kas “tuvā nākotnē” varot radīt bezdarbu arī pašlaik strādājošajiem. Savukārt, pieņemot piedāvātos grozījumus, tiktu palielināts bezdarbnieka pabalsta apmērs un izmaksas ilgums palielinās naudas daudzumu Latvijas ekonomikā.
Izmaiņas būtu nodrošinājušas, ka cilvēki nepaliek bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, vienlaikus samazinot slodzi, kas pašlaik ir pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī novērstu “noziedzības līmeņa palielināšanos, piemēram, zādzības nelielos apmēros, ko var izraisīt iedzīvotāji, kas saskarsies ar strauju sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos”, teiks noraidītā likumprojekta anotācijā.
Jau vēstīts, ka ārkārtējā situācija valstī Covid-19 izplatības mazināšanai pagarināta līdz 12.maijam. Valsts šajā laikā noteikusi dažādus atbalsta pasākumus, tajā skaitā paplašinot bezdarbnieka pabalsta saņēmēju loku.
