Bezdarbnieki drīkstēs īslaicīgi piestrādāt 0
Īsi pirms Lieldienām valdība atbalstīja “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma” grozījumus, kas būs labvēlīgi darba ņēmējiem vairākās situācijās, lai Covid-19 izraisītās krīzes dēļ darbu zaudējušajiem iedzīvotājiem būtu vienkāršāk nodrošināt līdz šim gūtos ienākumus.
Līdz 2020. gada 31. decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām).
Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem, piemēram, sezonālajos darbos lauksaimniecībā, tādējādi nopelnot iztikas līdzekļus patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienlaikus bezdarbnieki šajā laikā saglabātu saikni ar darba tirgu un pēc tam bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Iepriekš jau izskanējis, ka, piemēram, lauksaimniecībā sezonas darbiem varētu piesaistīt līdz 2000 strādniekiem. Kādiem darbiem un par kādu samaksu, “LA” skaidroja biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons: “Lauksaimniecībā darbaspēka tiešām trūkst, un neba velti uz sezonas darbiem līdz šim ieveda arī viesstrādniekus. Ideju, ka cilvēkiem ir iespēja kaut kur piestrādāt, nezaudējot bezdarbnieka pabalstu, ļoti atbalstām.
Mūsu nozarē runa nav tikai par sezonas strādnieku trūkumu – piemēram, lopkopībā nevar dabūt strādniekus arī pastāvīgam darbam. Iekšējās migrācijas iespējas līdz ārkārtas stāvoklim praktiski bija izsmeltas, darbiniekiem piedāvājot pat dzīvesvietu un citas priekšrocības.
Par šā brīža situāciju mums bija saruna Zemkopības ministrijā. Ko un kā tagad bez darba palikušajiem piedāvāt, mums ideju bija daudz, taču beigās palikām pie tā, ka visai informācijai par darba piedāvājumiem jānonāk NVA, kas kā valsts iestāde ar šiem jautājumiem nodarbojas profesionāli. Šobrīd jāizmanto jebkura iespēja, kā legāli un oficiāli varam nodarbināt ikvienu bez darba palikušo cilvēku.
Pareizi būtu, ka arī dīkstāves darbiniekiem būtu iespēja piestrādāt, kamēr nezinām, cik ilgi šī ārkārtas situācija turpināsies.
Pavasarī lielākais pieprasījums pēc darbiniekiem ir dārzeņkopības sektorā, kur nepieciešams roku darbs: šķirošana, stādīšana, dēstīšana – viss, ko nevar izdarīt mašīna.
Tāpat arī akmeņu vākšana, kas ir svarīga visos sektoros: dārzeņkopībā, augļkopībā un lopkopībā. Runājot par samaksu, jāsaprot, ka tā būs ļoti individuāla katrā gadījumā, taču nopietna darba apjoma gadījumos cilvēkam vajadzētu saņemt, sākot no 20 eiro dienā, jau pēc nodokļu nomaksas.”
Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai. Līdz Lieldienām NVA bija reģistrēti 66 516 bezdarbnieki. Aprīlī bezdarbnieku skaits pieaudzis par 4989.
