Bezdarbnieka pabalsts 0
Bezdarbnieka pabalstu Latvijā nevienam par smukām acīm vien nepiešķir. Tas atkarīgs gan no kopējā apdrošināšanas stāža, gan no apdrošināšanas iemaksām.
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupce atzīst, ka pēdējā laikā ne reizi vien dzirdēts: pietiek nostrādāt kaut vai vienu dienu, un bezdarbnieka pabalsts jau ir ķešā, taču tas neatbilst patiesībai.
Lai šādu pabalstu saņemtu, cilvēka kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs nedrīkst būt mazāks par vienu gadu, un deviņus mēnešus pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt veiktām apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam. Tāpat, lai saņemtu pabalstu, cilvēkam, kurš zaudējis darbu, Nodarbinātības valsts aģentūrā ir jāiegūst bezdarbnieka statuss.
Atgādinām, ka šogad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir 35,09 %. No tās 1,5 % novirza bezdarba apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka 3,4 % no kopējiem sociālā budžeta izdevumiem paredzēti bezdarbnieku pabalstiem. Pašlaik cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods ir četri mēneši; cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) – seši mēneši; cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem – deviņi mēneši.
No nākamā gada 1. janvāra pabalsta saņemšanas ilgums atkal būs deviņi mēneši, tāpēc var teikt, ka bezdarbnieku sociālā aizsardzība kļūs lielāka. Pirmos trīs mēnešus bezdarbnieki pabalstu varēs saņemt piešķirtajā apmērā, nākamos trīs mēnešus – 75 % no piešķirtā apmēra, pēdējos trīs mēnešus – 50 % no piešķirtā apmēra. Taču līdz 2014. gada 31. decembrim bezdarbnieka pabalstam vēl saglabāsies ierobežojums – ja pabalsta apmērs pārsniegs 11,51 latu dienā, tad piešķirs šo summu un vēl 50% no summas, kas to pārsniedz.
