Bezbiļetnieces matos – utis! Kā sevi pasargāt un ārstēt 0
Ja galvā saviesušās utis, dažs izjūt kaunu – iedomājas, ka tā mēdz notikt tikai ar netīrīgajiem. Patiesībā mazie asinssūcēji dod priekšroku tīrai, svaigi mazgātai galvas ādai.
Arī netīrība, protams, utīm patīk. Viduslaikos, kad mazgāšanās tika uzskatīta par apgrēcību un augstmaņi taukainās pinkas slēpa zem torņveidīgām parūkām, galvas ādā ieperinājās dažādas infekcijas un tā bija viegls iekarojums parazītiem. Izgudroja speciālus garenus kasīkļus, ko ērti paslidināt zem parūkas, lai remdētu niezi.
5 padomi, kā sevi pasargāt
* Neizmantojiet citam piederošu ķemmi, galvassegu, šalli, matu gumiju, lentu, sprādzi vai citu rotājumu.
* Lietojiet tikai savu dvieli, nevis vienu uz vairākiem ģimenes locekļiem.
* Rūpējieties par personīgo higiēnu. Tomēr nepārspīlējiet, jo, ik dienu mazgājot matus ar agresīvu šampūnu, galvas āda zaudē dabisko tauku aizsargkārtiņu – tā nepagūst atjaunoties.
* Ja knieš galva, papētiet, vai matos nav ieviesies parazīts.
* Ja bērnam parādījušās utis, sāciet cīniņu pret tām un taktiski informējiet par to bērnudārza audzinātāju vai skolotāju. Visticamāk, tās ir vēl kādam. Ja neiznīdēs visiem, pēc laika problēma atkal saasināsies.
Kur dabūjam savu uti
Utis ir ļoti kustīgas – pietiek apskaujoties uz brīdi saskarties galvām, lai tās pagūtu pārceļot pie jauna saimnieka.
Visbiežāk ar tām inficējas bērni – skolā, bērnudārzā vai pagalmā, rotaļājoties ar vienaudžiem. Draudzenes viena otrai sukā matus un taisa frizūras, izmantojot to pašu ķemmi. Mainās ar matu gumijām un sprādzēm, kurām var būt pieķēries kāds kustonis. Puikas pus pa jokam, pus nopietni savā starpā cīkstas, sabužina cits citam matus un rausta meitenes aiz bizēm. Ja vecāki atvases matos laikus nepamana parazītus, tie parasti diezgan ātri okupē arī citu ģimenes locekļu galvas.
Gadās, ka divi cilvēki guļ vienā gultā, vienam ir utis, bet otram – nav, jo ādas dabiskās aizsargspējas ir spēcīgas.
Kāds kukainis matos var ierāpot, vilcienā, tramvajā vai autobusā atspiežot galvu pret mīksto atzveltni, pārpildītā sabiedriskajā transportlīdzeklī stāvot cieši blakus inficētam cilvēkam, kā arī veikalā vai tirgū mērot cepuri. Nevar zināt, kam tā bijusi galvā pirms tam. Utis var dabūt arī, apmetoties viesnīcā vai kempingā, ja gultasveļa pēc iepriekšējā klienta nav nomainīta.
Šie zvēri ir visapkārt? Tik traki, protams, nav, mierina dermatoloģe Sanita Žīgure. Gadās, ka divi cilvēki guļ vienā gultā, vienam ir utis, bet otram – nav, jo ādas dabiskās aizsargspējas ir spēcīgas.
Īpaši niez vakarā
Utis un mātīšu dētās oliņas – gnīdas –, īpaši gaišos matos, ar neapbruņoti aci ir samērā grūti ieraudzīt, jo tās pielāgojas apkārtējās vides krāsai.
Parazīts ar smailu snuķīti pārdur cilvēka ādu, ielaiž brūcē anestezējošas siekalas un barojas ar asinīm, izraisot neciešamu galvas niezi. Tas parasti ir pirmais simptoms par netīkamajiem apakšīrniekiem. Nieze visjūtamāk izpaužas pēc sešiem vakarā. Šajā diennakts laikā cilvēka ķermeņa temperatūra ir visaugstākā un utīm sākas lielās dzīres – tās aktīvi barojas. Naktī kniešana mēdz būt tik neciešama, ka utu upuris vairākkārt mostas augšā. Ja nepamana mazos kukainīšus (parasti pat neiedomājas, ka tādi varētu būt), bieži vien šķiet – vainīga kāda alerģija.
Gnīdu dēļ mēdz rasties sajūta, ka galva ir pilna blaugznām. Tomēr, papurinot matus vai ar pirkstiem pamasējot galvas ādu, baltas plēksnītes nebirst. Mātītes izdētās oliņas rūpīgi piestiprina pie mata stiebra, izmantojot hitīna pavedienu, līdzīgu tam, no kāda tīklu auž zirneklis.
Kā iznīdēt parazītus
To var izdarīt, izmantojot aptiekā nopērkamu bezrecepšu pretutu līdzekli – losjonu vai šampūnu. Vairākums no tiem satur permetrīnu, aktīvu vielu, kuras ietekmē kukainīšiem aizraujas elpa un tie nosmok.
Noteikti jāizlasa lietošanas instrukcija un jārīkojas saskaņā ar to, lai līdzeklis būtu efektīvs un neizraisītu alerģisku reakciju. Tas jāieziež matos un galvas ādā, kādu laiku jāpatur un pēc tam jāizskalo. Parasti pietiek ar vienu reizi, bet drošības labad ieteicams pēc nedēļas procedūru atkārtot.
Ja galvas āda kasīšanās dēļ ir iekaisusi – klāta sulojošām brūcēm vai strutainiem pūšļiem, pretutu līdzekli lietot nedrīkst! Tā sastāvā ir kairinoša, kodīga viela, kas stāvokli var vēl vairāk pasliktināt. Šādā gadījumā jāvēršas pie dermatologa, kurš vispirms palīdzēs saārstēt iekaisušās vietas.
Pretutu līdzekļi iznīcina tikai pašus kukaiņus, bet to oliņām nekaitē. Kad mati ir izskaloti, tie rūpīgi jāattīra no gnīdām.
Pretutu līdzekļi, arī šampūns, nav paredzēti lietošanai vairākas dienas pēc kārtas, jo ikreiz kairina galvas ādu un var izraisīt alerģisku reakciju – apsārtumu, pietūkumu un nepatīkamu niezi. Sajūta tāda, it kā galva būtu pērta ar nātrēm.
Alerģiskajiem pretutu līdzeklis jālieto piesardzīgi. Ja briesmīgi kož, jāskalo ārā ātrāk. Vismaz pusi no pamācībā minētā laika gan vajadzētu izturēt, citādi utis būs vien mazliet apdullušas un drīz atžirgs.
Izmanto arī dažādus tautas līdzekļus – dzērveņu biezeni, čemeriņu ūdeni vai petroleju, – taču ar to palīdzību utis bieži vien apkarot neizdodas un tie nodara vairāk ļauna nekā laba. Piemēram, var sakairināt galvas ādu un pat radīt apdegumus.
Pretutu līdzekļi iznīcina tikai pašus kukaiņus, bet to oliņām nekaitē. Kad mati ir izskaloti, tie rūpīgi jāattīra no gnīdām. To var mēģināt darīt, pa matu novelkot ar nagu, bet visērtāk – izmantojot speciālu plakanu ķemmīti ar smalkiem, tuvu savietotiem zobiņiem. Lai utu oliņas vieglāk būtu atdalāmas no matiem, tos var vispirms izskalot ar vāju (2,5 procenti) etiķa vai citrona ūdeni. Izžuvušus matus ķemmē virs vannas vai baltas papīra loksnes, lai redzams rezultāts. Gnīdas noskalo kanalizācijā vai sadedzina.
Visas drēbes, gultasveļu un dvieļus, ko lietojis inficētais, noteikti jāmazgā, vēlams – veļasmašīnā 60 grādu temperatūrā. Ja mazgājat apģērbu ar rokām, uzreiz pēc izžūšanas to valkāt nevajadzētu, jāatstāj atsevišķā aizveramā skapītī vai plastmasas maisā vismaz uz desmit dienām. Uts bez barības spēj izdzīvot četras līdz piecas dienas, taču apģērbā var būt arī gnīdas. Ķemmes izmet vai rūpīgi izmazgā. Veic telpu uzkopšanu, ar dezinficējošu līdzekli notīra bērna spēļmantas, paklājus nes uz ķīmisko tīrītavu.
Ja ar utīm necīnās, sekas ir ļoti nepatīkamas. Uts dzīvo aptuveni mēnesi vai pusotru. Mātīte katru dienu izdēj 6–8 oliņas, no kurām pēc 8–10 dienām izšķiļas jauna parazītu paaudze. Īsā mūža laikā rodas vairāk nekā divsimt pēcnācēju, kuri vairojas tikpat naski! Nieze pamazām kļūst aizvien neciešamāka, utu apsēstais ir spiests kasīties, radot galvas ādā nagu plēstas brūces, kas nereti iekaist un sāk pūžņot.
