Bezbēdīga dzeršana beidzas ar slepkavību 0
Piektdienas, 18. maija, pievakare nesolīja nekā ļauna. Jaunie vīrieši Mareks ar Arvi (šeit un turpmāk vārdi mainīti) sēdēja Rēzeknes novada Pušas pagasta centrā pie veikala un dzēra alu. Ne pārmērīgi, bet pietiekami, lai sagribētos iemest tā pavairāk.
Abiem pievienojās vēl trešais – Andrejs. Trijotne nolēma aizbraukt uz septiņus kilometru attālo Maltas pagasta Strodu sādžu, kur dzīvoja paziņa Valērijs un tobrīd malkoja alu kopā ar Fjodoru no Černostu ciema. Kā saka, iedzert kopā būs jautrāk. Tas, kas notika tālāk, izvērtās par murgu. Iespējams, negribētu, bet fakts paliek fakts: policija šobrīd ierosinājusi krimināllietu pēc Krimināllikuma 125. panta par tīšu smagu miesas bojājumu izdarīšanu, kā rezultātā iestājusies nāve. Pēc būtības notika slepkavība.
Sita pa deniņiem
Uz mājām, kas atrodas patālāk no ceļa un kurās dzīvo Valērijs, var aiziet ar kājām, aizbraukt ar traktoru vai labu džipu. Sētā saaugusi gara zāle, nežēlīgi kož odi. Sens koka nams. Jaunais vīrietis Valērijs strādājot meža darbos un ģimenē ir ienācējs: kādu laiku dzīvojis ar saimnieka meitu. Tad pašķīries, bet turpat vien palicis, pārvācoties uz pirtiņu, nelielu piecus sešus kvadrātmetrus nelielu pelēku telpu zemām durvīm, griestiem, miniatūru plītiņu stūrītī. Šajā telpā arī notika traģēdija.
Valērijs stāsta, ka iepriekšējā dienā dzirdējis, ka Fjodors runā pa telefonu ar Mareku un abi viens otru nežēlīgi lamā. Kopā dzerot, strīds atjaunojies, un Mareks divas reizes iesitis ar dūri Fjodoram pa deniņiem, kaut arī viņš lūdzis piedošanu un lai nesitot. Fjodora galva noslīgusi uz dīvāna roku balsta, un Mareks iesitis vēl divas reizes. Fjodors atslēdzies. Kad pēc minūtēm desmit jutuši, ka 29 gadus vecais vīrietis nenāk pie samaņas un neelpo, mēģinājuši atdzīvināt, bet veltīgi. Tad izsaukuši policiju, kas atbraukusi pēc stundas.
“Kad Fjodors nebija dzēris, viņš bija sakarīgs, kad iedzēra, tad gan mīlēja kašķēties,” vaļsirdīgi nosaka Valērijs. Maltā par Fjodoru neizdevās daudz ko uzzināt, tik vien kā esot ienācējs un strādājis simtlatniekos, it kā daudz slimojis, bijis trešās grupas invalīds. Vīrieša vecāki ar mani runāt atteicās.
Ļoti baidās cietuma
Kaut arī izdarījis slepkavību, Mareks ir uz brīvām kājām un gaida tiesu. Šo 24 gadus veco padrukno, nosauļojušos un pēc izskata veselīgo vīrieti satieku Pušas pagastā uz ielas. Smaidīgs, bet, kad sāk runāt par notikušo, balss aizlūst. Stāsta, ka neesot gribējis nekā ļauna, izprovocēts, lamājušies ar Fjodoru savā starpā par neko, policijā visā atzinies un nožēlojot. Kad jutuši, ka Fjodors vairs neelpo, vispirms Andrejs, tad pats Mareks mēģinājuši veikt sirds masāžu. Nesekmīgi.
“Divas dienas Rēzeknē nosēdēju policijas izolatorā. Aiz pārdzīvojumiem negulēju un neko nevarēju ieēst. Palaida mājās pret parakstu, ka nekur nemukšu.
Uzreiz aizbraucu pie Fjodora vecākiem, kopā paraudājām, iedevu 150 latus bērēm, viņi mani mierināja – kam negadoties, Fjodora brālis sacīja, ka viss būšot labi. Vecāki uzrakstīja papīru policijai, ka nevēlas, lai sēžu cietumā. Esmu gatavs viņiem vēl palīdzēt, pieminekli Fjodoram uzlikt. Ļoti baidos no cietuma. Tur notiek briesmīgas lietas.
Katru vakaru pirms gulētiešanas lūdzu Dievu, lai palieku brīvībā. Joprojām nevaru normāli gulēt,” savos pārdzīvojumos dalās Mareks. Jaunajam vīrietim tās esot pirmās problēmas ar likumu, arī ģimenē (vecāki, divas māsas) tādu nav bijis. Mareks cer, ka var mainīties apsūdzības pants: policijai vēl nav ekspertīzes rezultāta par nāves cēloni, advokāte teikusi, esot cerības, ka var izrādīties – Fjodors miris nevis no sitieniem pa galvu, bet no pārdzeršanās…
Mareks Jaunaglonas arodvidusskolā izmācījies par namdari, kādu laiku strādājis dažādus darbus ārzemēs: pagājušajā gadā Anglijā trīs mēnešus lasījis zemenes, tad strādājis celtniecībā Vācijā, tad turpat tīrījis vistu kūtis un ķēris vistas. Bijis grūti, tāpēc aprīlī, kad gadījusies automašīna, kas brauc uz Latviju, devies mājās. Strādājis mežā, tagad pie viena zemnieka veic dažādus lauku darbus.
Peldēja dzīvei pa virsu
Mareka ģimenes koka privātmāja Pušas centrā ir pieticīga, taču tīra un kārtīga. Mareka mamma stāsta, ka dēls esot strādīgs un izpalīdzīgs. Tēvs satraukts pīpē, nesaprotot, kā tas varējis notikt, jo Mareks neesot bijis vardarbīgs, arī tad, kad iedzēris: “Kad no ballītēm naktī nāca mājās, vispirms pienāca pie manis, noskūpstīja un tad tikai gāja gulēt.” Ģimenē visi ir katoļticīgie, iet uz baznīcu, dēls varbūt mazāk. Marekam ir arī piecus gadus veca meitiņa, kas dzīvo pie mātes Dagdā.
Bijusī Mareka skolotāja Alīda par notikušo ir šokā: “Man grūti noticēt, ka Mareks kaut ko tādu varēja izdarīt. Viņš nebija nekāds ļoti pozitīvais tēls, bet arī ne ļauns. Kad palūdza, bija izpalīdzīgs. Mazāk varēja dzert un klenderēt apkārt kompānijās. Par tādiem pie mums saka: peld dzīvei pa virsu… Mācījās ne sevišķi labi, īpaši, kad 8. klasē viņa dzīvē ienāca mīlestība. Tagad arī staigā apkārt smaidīgs un iesauļojies, bet, kad atnācis pēc labām atsauksmēm uz pagastmāju, tad gan rokas esot drebējušās. Ja cilvēks dzīvē šitā nogrēkojies, viņam vajadzētu būt piezemētākam, lūgties un nožēlot.”
