Inese Vaidere: Augstāks PVN tūrismam – bezatbildība vai nekompetence? 6
Māra Kučinska (ZZS) valdība finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas personā savulaik definēja ēnu ekonomikas mazināšanu kā vienu no prioritātēm un solīja, ka tas būs svarīgs avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Saprotams, jo ēnu ekonomika ir kā ķirmis, kas saēd veselu organismu. Tā veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu, kā arī samazina ieņēmumus valsts budžetā. Šī valdība ne tikai apņēmās apkarot ēnu ekonomiku, bet arī izveidot līdzsvarotu un prognozējamu nodokļu politiku, kā arī padarīt Latviju par pievilcīgu vidi ārvalstu investoriem.
Neskatoties uz valdības solījumiem aktivizēt uzņēmējdarbības attīstību, izskatās, ka Finanšu ministrija, sekojot Pasaules bankas ieteikumiem, vēlas nākt klajā ar neapdomīgu ieteikumu – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu tūristu izmitināšanas pakalpojumiem – viesnīcām, lauku tūristu mītnēm un kempingiem.
Situācijā, kad Latvijas ekonomika neuzrāda augstus attīstības tempus, veikt tik kardinālas izmaiņas nodokļu politikā būtu neprāts un bezatbildība. Samazinātās PVN likmes 12% atcelšana viesnīcu pakalpojumiem radīs ne tikai nopietnus zaudējumus nozarei, bet arī dos negatīvu signālu par biznesa vidi un ieguldījumiem šajā nozarē Latvijā.
Jāņem vērā arī citi negatīvie aspekti. Tāds solis varētu ne tikai nedot gaidītos PVN ieņēmumus budžetā, bet vēl vairāk palielināt ēnu ekonomikas apmērus, kas patlaban sasniedz aptuveni 24% no IKP. Paaugstināta PVN likme uzliktu vēl lielāku papildu slogu tiem, kas nodokļus maksā un visu dara atbilstoši likumiem. Visticamāk, viesnīcas un tūrisma mītnes būs spiestas paaugstināt cenas un cilvēkiem nāksies maksāt vairāk par nakšņošanu un uzturēšanos viesnīcās un viesu namos. Nebūs iespējas palielināt algas nozares darbiniekiem, kas visvairāk skars tieši mazo pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tas var arī atstāt negatīvu ietekmi uz naktsmītņu pakalpojumu kvalitāti.
Līdzīga situācija bija 2009. gadā, kad izmitināšanas pakalpojumiem piemērotā PVN likme tika paaugstināta no 5 uz 21%. Tas bija viens no faktoriem, kāpēc šīs nozares apgrozījums samazinājās par 33%, nodarbināto skaits – par aptuveni 10 000, valsts un pašvaldību ieņēmumi no sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa – par vismaz 10 miljoniem latu. 2009. gadā un 2010. gada pirmajā pusgadā bankrotēja vismaz 16 nozares uzņēmumi, galvenokārt reģionos. 2010. gadā Saeima, atzīstot, ka lēmums izmitināšanas pakalpojumiem piemērot PVN likmi 21% apmērā ir bijusi kļūda, atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu viesnīcām no 21 uz 10%, kuru pēc gada palielināja uz 12%.
Iespējams, PVN likmes paaugstināšana varētu dot īstermiņa ieguvumu valsts budžetā, bet vienlaikus Latvija vēl vairāk zaudēs konkurencē starp Baltijas un tuvākajām Eiropas Savienības valstīm, kur PVN viesnīcām ir zemāks. Mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā tūrisma mītnēm PVN likme ir 9%, Polijā – 7%. Piemērojot PVN likmi 21% viesnīcu pakalpojumiem, Latvijā tā būs vairāk nekā divas reizes augstāka.
Šobrīd starp 28 ES valstīm tikai trijās – Dānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē – viesnīcu pakalpojumiem piemēro PVN standartlikmi (25% un 20%). Samazināta PVN likme viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota 25 ES valstīs, kā arī Norvēģijā – 8%, Islandē – 11,5%, Turcijā – 8% un Šveicē – 3,8%, bet restorānu pakalpojumiem – 15 ES valstīs, kā arī Islandē. Rodas jautājums, vai tiešām tās valstis, kurās tiek piemērota samazinātā PVN likme viesnīcu pakalpojumiem, un tās valstis, kurās tiek piemērots samazināts PVN ēdināšanai un pārtikai, nedomā par savas valsts fiskālajiem ieguvumiem un rīkojas neapdomīgi?
Iespējams, varētu apsvērt standarta PVN likmes 21% piemērošanu viesnīcām Rīgā, kur pieprasījums ir daudz augstāks un regulārs salīdzinājumā ar nelielām viesnīcām, viesu namiem un citām tūrisma mītnēm lauku reģionos. Protams, šeit Finanšu ministrijai vajadzētu rūpīgi izsvērt un nodrošināt to, lai nodokļi tiktu godīgi iekasēti tur, kur tiek gūti ieņēmumi, novēršot situāciju, ka uzņēmuma darbība tiek reģistrēta ārpus Rīgas, bet realitātē darbība tiek veikta galvaspilsētā.
Kā liecina Statistikas pārvaldes sniegtā informācija, pērn samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas dodas vairāku dienu ceļojumos pa Latviju. Puse Latvijas iedzīvotāju nav devušies nevienā atpūtas braucienā finansiālu apstākļu dēļ. Ņemot vērā to, ka 80% lauku tūrisma klientu ir Latvijas iedzīvotāji, pārsvarā ģimenes ar vidējiem ienākumiem, tad, paaugstinoties naktsmītņu cenai, vēl mazāk Latvijas iedzīvotāju varēs izmantot vietējos tūrisma pakalpojumus.
Varētu piedot, ka Pasaules bankas eksperti nepārzina situāciju Latvijā un nav pamanījuši, ka atšķirībā no Grieķijas, Itālijas un citām dienvidu valstīm Latvijā tūrisma sezona ilgst nepilnus trīs mēnešus. Bet nav piedodama finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vieglprātība, paužot, ka viesnīcu un restorānu pakalpojumus taču “izmanto vai nu ārzemnieki, vai tā sabiedrības daļa, kurai ir nauda, lai aizietu uz restorānu”. Galvenie cietēji būs mazie vietējie uzņēmēji, kuriem, paaugstinoties PVN, pieaugs izdevumi, bet ne klientu skaits un ienākumi. Īsās sezonas dēļ savilkt galus jau tā ir grūti.
Galvenais būtu, lai PVN maksātu visi un atbilstoši likuma prasībām. Varbūt vispirms jāsāk ar saviem neizdarītajiem mājasdarbiem, uz ko arī, starp citu, norādīja Pasaules bankas eksperti, nevis nākt klajā ar jauniem lēmumiem, apdraudot uzņēmējdarbību lauku reģionos.
Pēdējos piecos gados ir vērojams nodarbināto skaita pieaugums nozarē. Nav pieļaujama situācijas atkārtošanās, kad nozare zaudēja gandrīz pusi no darbiniekiem, radot smagu papildu slogu sociālajam budžetam. Svarīgi, lai tā var arī turpmāk paļauties uz stabilu nodokļu regulējumu un turpināt uzsāktās viesmīlības nozares iniciatīvas, kas vēl vairāk sekmētu tūristu skaita pieaugumu un aktivizētu pozitīvus ekonomiskos procesus ne tikai Latvijas galvaspilsētā, bet arī reģionos.
