Bezatbildība vai brīvība ar atbildību? 1
Zviedrijas liberālā politika, kad valsts stratēģiju Covid-19 jautājumā Sabiedrības veselības aģentūra nosaka rekomendējošā formā, tiek daudz apspriesta citu valstu presē.
Cik saprātīgi ir nevis diktēt, bet ieteikumu formā klauvēt pie tautas saprāta? Varbūt tomēr iedarbīgāki ir stingrie ierobežojumi, slēgtās skolas, aizvērtās robežas un policijas kontroles?
Līdz 50 drīkst pulcēties
Arī pašu mājās šai rekomendējošai pieejai ir daudz pretinieku. 13. martā “Dagens Nyheter” galvenais redaktors Pēteris Valodarskis uzstāja, ka pandēmijas laikā valdība nedrīkst lēmumus atstāt aģentūras rokās.
Viņam pievienojās divdesmit divu pētnieku un ārstu grupa, kuri atklātā vēstulē aicināja tautas vēlētos priekšstāvjus nekavējoties veikt vīrusa apturēšanas pasākumus. 2. aprīlī virsārsts un infekcijas slimību profesors Upsalā Bjorns Olsens intervijā “Expressen”
pārmeta, ka sen jau vajadzēja ieviest karantīnu ceļotājiem no riska valstīm,
izveidot ekspertu grupu, kas palīdz analizēt esošo situāciju, kā arī plašāka testu ņemšanu.
Tikmēr valsts epidemiologs Andešs Tegnels vai ik dienu uzrunā tautu preses konferencēs un iesaka: roku higiēna, sociālo kontaktu un sabiedriskā transporta izmantošanas ierobežošana, pēc iespējas darbs no mājām, palikšana mājās pie mazākajām aizdomām par saslimšanu, uzņēmumos jānodrošina distances ievērošana gan starp klientiem, gan darbiniekiem, vajag piedāvāt iespēju dezinficēt rokas, sabiedrībai kopumā ieteikums pēc iespējas samazināt ārzemju un iekšzemes pārvietošanos. Pulcēšanās ierobežota ne vairāk kā 50 cilvēkiem.
Cilvēki apgalvo, ka dzīve iet savu gaitu, ja salīdzina ar citām valstīm. Izmaiņas vienīgi saskarsmē ar pastāvīgajiem klientiem – satiekoties neapkampjas, bet tikai samājas ar rokām. TV sižetos žurnālisti savas intervijas veic attālināti, bet, ja klātienē, tad izmanto garus mikrofona statīvus.
Ilze no Dorotejas mazpilsētas min, ka pilsēta ir klusa un tukša, lai gan tantiņu vadītie stumjamratiņi, neievērojot aģentūras ieteikumu “70+” palikt mājās, turpina kustību pa ielām. Bet Lieldienās pilsētiņa piedzīvoja dubultpieplūdumu ar “mašīnām un piekabēm, kas piebāztas līdz griestiem, pilnas ar sniega motocikliem un citu aprīkojumu, un kas devās uz kalnu ciematiem, kur šobrīd vīruss vēl nav izplatījies.
Tas skar arī mani un manu ģimeni, jo mēs dzīvojam tieši šādā vietā. Katrs no viņiem apmeklēs vismaz vienu no mūsu četriem veikaliem 100 km distancē. Protams, bez gumijas cimdiem un aizsargmaskām,” raksta Ilze savā “Facebook” kontā.
Savukārt aģentūra ziņo, ka apkopotie anonīmie dati no mobilajiem operatoriem par cilvēku pārvietošanos Lieldienās liecina, ka cilvēki ir ceļojuši ievērojami mazāk, nekā tas parasti mēdz notikt.
Neesmu redzējusi, ka cilvēki rīkotu ballītes, draugi un radi satiekas visbiežāk ārā, sēžot pa gabalu, to redzu arī uz ielas. Ja nu kāds dikti vēlas sasveicināties, tad pa jokam sasveicinās ar elkoņiem.
Kā es veicu Covid-19 testu
Slimnīcas Stokholmā strādā pastiprinātā režīmā, papildus daudzviet notiek personāla apmācība, piemērojoties darbam intensīvās aprūpes nodaļās ar Covid-19 pacientiem. Neatliekamās palīdzības uzņemšanā piedzīvoju, ka māsiņa, uzturoties divu metru attālumā, diktēja, kā es varu veikt pirmo testu pati, bet ārsts mani pieņēma “kosmonauta” tērpā.
Pamatskolas, pirmsskolas ir atvērtas, Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra neuzskata, ka skolu slēgšana var apturēt vai samazināt vīrusa izplatīšanos,
lai gan, piemēram, Sēderteljes pašvaldības pirmsskolās ir ievērojami mazāk bērnu, savukārt skolās trūkst skolotāju. Dažās skolās līdz pat 50% audzēkņu nav skolā, bet vecāki, kuri paši ir inficējušies ar Covid-19, ved savus veselos bērnus uz skolām. “Skolā it nemaz nav iespējams ievērot sociālo distancēšanos, vēl jo vairāk pirmsskolās. Vai tiešām Zviedrijas skolas apmeklēšanas likumam ir augstāka cena nekā cilvēku dzīve un veselība,” atklātā vēstulē jautā skolotāji un pirmsskolas pedagogi no visas Zviedrijas.
“Aftonbladet” žurnālists Andešs Lindbergs 19. aprīlī pauda, ka slēgt robežas, aizvērt skolas, veikalus, restorānus un ieviest aizliegumu cilvēkiem iziet uz ielas ir citu valstu politiķu eksperiments. Žurnālists kā piemēru min Beļģiju, kur visstingrākie noteikumi tika ieviesti jau no marta vidus.
Iedzīvotāju skaits ir par vienu miljonu lielāks, bet no Covid-19 mirušo skaits ir trīs reizes lielāks, attiecīgi 5000 un Zviedrijas – 1504 gadījumiem (19. aprīļa dati). Viņaprāt, sabiedrībai jāfunkcionē valsts ekonomikas un cilvēku veselības labā – bezdarbs, psihiskā veselība, nabadzība ietekmē cilvēkus un valsts ekonomiku.
Kā redzam no Beļģijas un Zviedrijas piemēra, ar Covid-19 saslimušo un mirušo skaita salīdzināšana ir nekorekta – jāņem vērā gan apdzīvotība, gan sociāli ekonomiskie apstākļi, arī datu uzskaites kārtība katrā valstī. Atšķiras arī sabiedrības uzticēšanās valsts iestādēm. Ne visās valstīs nostrādātu Zviedrijas modelis ar rekomendācijām.
Veco ļaužu aprūpes nami
Saskaņā ar Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras datiem puse no mirušajiem ir cilvēki, vecāki par 70 gadiem, no tiem liela daļa dzīvoja aprūpes namos.
Valsts epidemiologs Andešs Tegnels to skaidro, ka ievērojams skaits šajā jomā strādājošo ir nevis patstāvīgie darbinieki, bet gan darbinieki, kuri strādā pēc stundu likmes un kuru iztikšana atkarīga no nostrādātajām darba stundām, tāpēc daudzi izvēlas doties uz darbu, lai arī jūtas slimi.
Otrs iemesls ir pašaizsardzības līdzekļu trūkums.
Irisa Petersone, Flenas pašvaldības veco ļaužu aprūpes centru vadītāja, min, ka trūkst elementāro pašaizsardzības masku personālam. Lai samazinātu vīrusa izplatību, 30. martā tika pieņemts aizliegums apmeklēt tuviniekus veco ļaužu aprūpes namos.
Liela daļa saslimušo – iebraucēji
Otra ievērojami liela grupa saslimušo ar Covid-19 ir cilvēki, kuri nāk no Somālijas, Irākas un Sīrijas. Andešs Tegnels preses konferencē ieteica pašvaldībām pārdomāt, kā un kādā veidā informēt attiecīgās grupas cilvēkus.
Ahmeds Abdirahmans, kurš pats ir dzimis Somālijā, Zviedrijas televīzijas intervijā izteica domu, ka plašā vīrusa izplatība starp somāliešiem ir ne tikai valodas, bet arī segregācijas jautājums: dzīves apstākļi, kur ģimenes dzīvo vienā dzīvoklī vairākās paaudzes, darbs, kas ir pakļauts lielākam riskam, un sliktāks vispārējais veselības stāvoklis. Ārste Jihana Mohameda norādīja, ka informācijai jābūt precīzai un saprotamai, jo rūpēties par vecākiem cilvēkiem somāliešiem nenozīmē to pašu, ko tas nozīmē zviedriem.
Trešais lielais faktors, kas pavājināja pandēmijas izplatīšanās ierobežošanu, kā jau minēts, ir pašaizsardzības līdzekļu trūkums.
Andešs Tegnels presē atzina, ka Zviedrija nebija veikusi lielus pašaizsardzības līdzekļu iekrājumus: “Tāds IKEA sindroms,” viņš salīdzināja, “reģioni bija pārgājuši uz piegādi tieši laikā, kas nozīmē, ka, piemēram, daudzu slimnīcu apgāde ar nepieciešamajām lietām notika vairākas reizes dienā.”
Rūpnīcas slēdza materiālu trūkuma dēļ
Zviedrijas ekonomiku ietekmēja un turpina ietekmēt slēgtās robežas un cilvēku pārvietošanās ierobežojumi. Jau martā dažas rūpnīcas tika slēgtas vai pārgāja uz darbu ar mazāku jaudu materiālu piegādes trūkuma dēļ. Labā ziņa, ka darbu atsākusi “Volvo” rūpnīca. Tīrīšanas jomā ir bums – biroju un dzīvokļu dezinfekcijas un tīrīšanas pieaugums.
Pašizolācijas nogurdinātie, kuri strādā no mājām, organizē sapulces videokonferenču veidā jau septīto nedēļu, sūdzas, ka pietrūkst dzīvo kontaktu ar kolēģiem.
Slēgtās robežas lielā mērā ietekmē tā saucamo eksporta tūrismu – preču un pakalpojumu eksportu ar citām valstīm, piemēram, ar Norvēģiju. Viena liela daļa Zviedrijas pierobežas pašvaldību uzņēmumu “dzīvoja un pārtika” no norvēģu tūristiem. Norvēģi ir laipni gaidīti Zviedrijas viesnīcās, restorānos, kempingos un veikalos.
Tipisks piemērs ir Stromstadas pilsēta, kur sakarā ar slēgtajām robežām bezdarbs pieaudzis pat par 14,5%. Pārvietošanās ierobežojumi ietekmē arī slēpošanas un kalnu sporta vietas Zviedrijā, tai skaitā, arī latviešu vidū tik populāro Āri.
Jaunās vecās aktivitātes
Pastaigas brīvā dabā, kuras vienmēr ir bijušas ļoti populāras Zviedrijā, ir izvērtušās par tautas kustību lielos apjomos. (Uzturēties svaigā gaisā arī ir viens no aģentūras ieteikumiem!) Brīvdienās ar grūtībām atrodam vietu mašīnas novietošanai pie dabas rezervātiem.
Šaurākajās meža taciņu vietās pat izveidojās rinda, lai paietu garām, ievērojot aģentūras ieteikto distanci. Tas pats sakāms par pārpildītajām stāvvietām pie celtniecības un apzaļumošanas veikaliem – cilvēki aizrāvušies ar remontu un dārza darbiem. Kā atzīst Ilze no Dorotejas, “beidzot pasūtīju siltumnīcu, par kuru biju sapņojusi jau sen”.
Lielos apjomos notiek produktu pasūtīšana uz mājām, kā arī iecienīts kļuvis “take away” no restorāniem. Citiem pietrūkst mazbērnu apciemojuma, dažiem – Latvijas alus.
Pēdējās ziņas par Covid-19 izplatību Zviedrijā liecina, ka ir sasniegts zināmā mērā stabils līmenis. Andešs Tegnels uzsver saslimšanas gadījumu skaita samazināšanās tendenci. Novērtēt Zviedrijas modeļa – paļaušanās uz katra sabiedrības indivīda brīvību un atbildību – pareizību vai nepareizību varēs tikai ilgtermiņā, bet šobrīd Zviedrijas ekonomikas rats kaut arī lēnāk, bet turpina griezties.
