Bez viesstrādniekiem ir grūti 4
Brīdī, kad 17. martā tika liegta ārvalstu pilsoņu ieceļošana Latvijā, 11 šuvējas pazaudēja šūšanas uzņēmums “EK Auce”. Viņām vairs nebija iespējams no pierobežā esošās Lietuvas pilsētas Jaunakmenes mērot 17 kilometrus, lai katru dienu ar uzņēmuma organizēto autobusu nokļūtu Aucē.
“Darbs ir, materiāli ir, tas nozīmē, ka mēs neapstājamies, bet ražošana ir pilnīgi izsista no līdzsvara. Vienā līnijā no 12 šuvējām vienā dienā darbā neieradās sešas.
No tā cieš ne tikai lietuvietes, bet arī līnijā strādājošās latvietes, jo kritās efektivitāte, kas ietekmē saņemto atalgojumu.
Pagājušas trīs nedēļas, un viņu trūkumu jūtam katru dienu. Mēs nevaram atvērt vārtus un no ielas paņemt jebkuru garāmgājēju. Ir nepieciešama konkrēta kvalifikācija un iemaņas,” stāsta “EK Auce” direktore Inga Dauginoviča.
Bez viesstrādniekiem ražu nenovāks
“EK Auce” nav vienīgais uzņēmums, ko ietekmē un nākotnē ietekmēs slēgtās robežas. Nav aiz kalniem ogu, augļu, dārzeņu novākšanas laiks. Krūmmelleņu ogu audzētavas “Arosa-R” saimniece Māra Rudzāte, kurai ik gadu nepieciešami apmēram 100 viesstrādnieki (kopā ar vietējiem vajag ap 120–150 sezonas strādnieku), sarunā atzina, ka slēgtās robežas viņu darbu ietekmēs pavisam vienkārši – raža paliks krūmos.
“Valdība pērn teica, ka vispār neatbalsta ievešanu, pēc iespējas vairāk jāizmanto mūsu pašu darbaspēks. No sacītā ietekmējos, uzaicināju tikai pusi no nepieciešamā, cerot, ka pārējos sakasīšu tepat Latvijā.
Rezultātā krūmos palika 30–40% ražas. Kā būs šogad – es nezinu! Esmu apzinājusi potenciālos braucējus, bet vai viņi tiks iekšā?”
Melleņu laiks ir jūlija vidus, augusts, septembris. Bet jau pirms Jāņiem var nākt zemeņu laiks, būs klāt arī agrie kāposti, puķkāposti.
Māra nezina, vai un cik daudz šo kultūraugu audzētāji izmanto viesstrādniekus, taču kopumā Latvijas Augļkopju asociācijā esošajiem ik sezonu nepieciešams ievest vairāk nekā tūkstoti svešzemnieku.
Ja tiešām ārkārtas stāvokli valstī pagarinās uz laiku līdz trim mēnešiem, tas varētu ietekmēt viesstrādnieku iespējas nokļūt Latvijā laikā uz, piemēram, zemeņu ražas novākšanu. Māra uzsver, ka pērn dokumentu iesniegšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) bijis jāgaida rindā divus mēnešus (ātrāk iet tiem, kas izmanto e-parakstu. – Aut.), un formalitātes jānokārto arī valstī, no kuras darbaspēks tiek ievests.
Viesstrādniekus vajag ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs. Vācijā jau tagad nepieciešams lētais darbaspēks, kas palīdzētu novākt sparģeļu ražu.
Māra uztraucas, ka, ja tiks rasts risinājums viesstrādnieku migrācijai, šobrīd bez darba esošos latviešus izdosies piesaistīt nevis viņai, bet gan lauksaimniekiem Vācijā, Nīderlandē u.c. lielvalstīs, kuri piedāvās vairāk naudas par to pašu darbu. Māra smejas, ka gandrīz vai jātur robežas ciet, lai cilvēkus nelaistu prom.
Darbaspēka trūkums kā pieradums
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka Latvijā sezonas strādnieku ievešana vienmēr bijusi daudz grūtāka nekā vairākumā ES valstu. Tā rezultātā augļkopības un dārzeņkopības nozares savā konkurētspējā ir atpalikušas no citām valstīm.
“Tas, ka mūsu nozares ir maz balstījušās uz ievesto darbaspēku, nozīmē, ka pie mums nav sagaidāma tāda krīze kā Spānijā, Itālijā, Francijā u.c. valstīs, kur šīs nozares lielā mērā balstās uz svešzemju darbiniekiem. Protams, atsevišķiem uzņēmumiem, kuriem izveidojusies laba sadarbība ar viesstrādniekiem, varētu būt sarežģīti atrast uzticamus darbiniekus Latvijā, tomēr ceram, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā būs iespējas piesaistīt vietējos darbiniekus.
Dzirdot, cik daudzi cilvēki pazaudē darbu un ienākumus, gribētos ticēt, ka šogad nebūs problēmu atrast darbiniekus,” teic biedrības pārstāve.
Strādās, kamēr varēs
“EK Auce” direktore Inga Dauginoviča norāda: teorētiski jau darbinieces joprojām var nokļūt Aucē, taču tad jāmēro 200 kilometru ceļš līdz vienam no diviem robežas kontrolpunktiem, taču tas īsti nav apsverams variants.
“Šis darbs nav ar augstu atalgojumu, finansiāli būtu ļoti grūti. Turklāt, kad tad darbiniecēm jāizbrauc no mājām, lai būtu darbā laikus? Cikos viņas būs mājās?” jautā Inga. Otrs – kad viņas atgriezīsies Lietuvā, viņām būs jāievēro 14 dienu karantīna. Uzņēmums domājis par dzīvokļu īres nodrošināšanu turpat Aucē, taču tas nozīmē mēnešiem ilgu neredzēšanos ar ģimenēm.
Darbinieces no iespējas atteikušās. “Uzreiz pēc robežu slēgšanas pieņēmām lēmumu vienu mēnesi finansiāli atbalstīt lietuvietes, jo viņas mums ir svarīgas. Cerējām, ka tas viss ātri atrisināsies, taču tagad skaidrs, ka viss ieilgs un nevarēsim viņas turpināt subsidēt.
Līdz Lieldienām vēl palīdzēsim, bet tālāk viss atkarīgs no viņām. Vai viņas turpinās gaidīt uz situācijas uzlabošanos vai arī meklēs darbu uz vietas Lietuvā. Ir liela iespēja, ka pazaudēsim labas, pieredzējušas šuvējas, kuras nekur nevar atrast.”
“EK Auce” mērķis ir turpināt strādāt, nevis prasīt kādus pabalstus. Materiālu darba veikšanai pietiek, šā gada pasūtījumi jāizpilda. “Neesmu rēķinājusi, kā šī situācija mūs ietekmēs gada griezumā.
Labi, ka pasūtījumi tika veikti pērn novembrī, decembrī. Redzam, ka klienti sāk sazināties ar mūsu mātes uzņēmumu Dānijā, cenšas atcelt vai samazināt pasūtījumus, mazākais – pārbīdīt termiņus. Zinām, ka mātes kompānija neļauj atcelt šajā sezonā iedotos pasūtījumus, var cerēt vienīgi uz termiņu pabīdīšanu,” atklāj Inga.
Uzņēmums šogad vairākus mazos šūšanas uzņēmumus bija piesaistījis ārpakalpojumā. Inga norāda, ka nākamsezon būs pasūtījumu samazinājums, taču tāpat bija plānots piesaistīt uzņēmumus ārpakalpojumā. Ja pasūtījumu skaits samazināsies par 20–25%, tad tas nozīmēs atteikšanos no sadarbības ar mazajiem šūšanas uzņēmumiem.
Jāpiesaista darbu pazaudējušie
Ekonomikas ministrijā man atbildēja, ka, salīdzinot ar pēdējo trīs gadu situāciju, kad daudzās nozarēs būtiski trūka darbaspēka un to nācās meklēt trešajās valstīs, šobrīd situācija būtiski mainījusies, jo Covid-19 dēļ ne tikai samazinājusies darbaspēka kustība starp valstīm, bet arī daudzi uzņēmumi atrodas piespiedu dīkstāvē, līdz ar to arī brīvās un neizmantotās darbaspēka rezerves ekonomikā kopumā ir palielinājušās.
Līdz ar to ministrijā uzskata, ka darbaspēka nepietiekamībai pašlaik nevajadzētu tiešā veidā kavēt uzņēmumu darbību, pat ja nozarē būtu nepieciešams palielināt jaudas – to būtu iespējams izdarīt, darbiniekus piesaistot no citām nozarēm, kurās jaudu noslodze šobrīd ir zema.
Jāatzīmē, ka kopumā ES līmenī nav noteikti pasākumi, kas ierobežotu cilvēku kustību starp dalībvalstīm, ierobežojumi pamatā ir noteikti nacionālā līmenī. Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sniedz atbalstu komersantiem, kuriem ir nepieciešams atvest atpakaļ uz Latviju vai nosūtīt savus darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pasūtījumu izpildei, vai kuriem nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbiniekus Latvijas pasūtījumu izpildei.
Šis punkts faktiski domāts gadījumos, kad uzņēmumam nepieciešams nodrošināt vairākus komandējumus, protams, neaizmirstot par 14 dienu karantīnu. Savukārt satiksmes ministra Tāļa Linkaita atļauja nepieciešama, ja uzņēmums pats plāno organizēt lidojumu, kuģa reisu vai ko citu, ar kuru ievestu lielu skaitu darbinieku.
“Pašlaik ES līmenī tiek risināts jautājums par noteiktu kategoriju speciālistu pārvietošanās atvieglošanu starp ES dalībvalstīm un to piesaisti ārpus ES. Pamatā šeit ir runa par veselības un sociālo aprūpi, tomēr arī citas kritiskās nozares ir iekļautas, t.sk. lauksaimniecības, kur daudzas valstis ir atkarīgas no sezonas darbiniekiem.
Potenciāli šeit varētu būt izveidoti tā saucamie “zaļie koridori” starp dalībvalstīm, speciālie reisi u. tml., lai atvieglotu atbilstošo speciālistu nokļūšanu līdz uzņemošajai valstij,” sacīja EM pārstāve Evita Urpena. Ņemot vērā, ka darbaspēka nepietiekamība Latvijā pašlaik nav vērtējama kā kritiska problēma, šobrīd nav plānoti jauni pasākumi vai instrumenti viesstrādnieku ieceļošanai Latvijā, norādīja ministrijā.
Uzņēmumiem, kuri izjūt darbinieku trūkumu, jāvēršas Nodarbinātības valsts aģentūrā, kura risinās konkrēto katra uzņēmuma problēmu.
Gaida uz paraugpraksi
Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece norādīja, ka Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpinās apzināt, kādu paraugpraksi varētu ieviest visās dalībvalstīs, lai sezonālie darbinieki savu galamērķi varētu sasniegt bez liekas kavēšanās. Konkrētus iespējamos risinājumus ZM gan neminēja, taču uzsvēra, ka augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem ir iespēja no 1. aprīļa izmantot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, kas ļauj par sezonas darbos nodarbinātajiem maksāt vien 15% darbaspēka nodokļa.
“Turklāt lauksaimniekiem ir nozīmīgi samazināts administratīvais slogs. Nodarbinot sezonas laukstrādniekus, piemērojot tiem sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, darba devējs ir atbrīvots no ziņu iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam, jo darba ņēmēji pirms darbu uzsākšanas tiek reģistrēti Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā informācijas sistēmā, kurā arī norāda ienākumu gūšanas dienu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.
