Bērns un zemapziņai pakļautais vecāks 0
Pēc bērnu psihiatra Pjēra Deliona teiktā, mēs nevaram kontrolēt savu zemapziņu: dažreiz tēvs sevi identificē ar bērnu, kurš ir vairāk līdzīgs viņam, var ar to, kurš atšķiras no viņa. Savukārt mātes zemapziņā biežāk tiecas pie dēliem, nevis meitām, kā ierasts uzskatīt.
Vienādi mīlēt katru no bērniem nav iespējams tādēļ, ka vecākiem bieži vien neizdodas valdīt pār savām jūtām, kuras nāk no dziļas zemapziņas un liek atcerēties par savu personīgo pieredzi. No ieņemšanas brīža, jo īpaši no bērna dzimšanas, vecāku zemapziņā mostas atmiņas par to, kā viņos pašos veidojās un attīstījās jūtas, apziņa un ķermenis.
Tādā veidā pieaugušais, atrodoties seju pret seju ar savu bērnu, pašam to nezinot, no jauna piedzīvo savu personīgo vēsturi, un katrs bērns liek viņam atklāt kaut ko jaunu.
