Bez vainas vainīgie: kāpēc mēs atšķirīgi mīlam savus bērnus? 0
Daudzi vecāki uzskata, ka ir spējīgi vienādi mīlēt savus bērnus. Vai tā ir patiesībā? Saskaņā ar franču psihologu domām mīlēt savus bērnus absolūti vienādi nav iespējams, taču tajā nav nekā pretdabiska.
Dzimums, vecums, vecāku mīlestība un virkne citu lietu ietekmē, kā māte un tēvs mīlēs katru no saviem bērniem. Franču psihologi mātes mīlestību salīdzina ar pīrāgu, ko nedrīkst dalīt gabalos, un katra bērna piedzimšanai tiek cepts jauns – šokolādes vai zemeņu, bet jauns.
Kas ietekmē vecāku mīlestību?
Saskaņā ar Fransuāzas Dolto teikto, pat brāļiem un māsām nav vienādu vecāku. Katrs bērns pasaulē ierodas noteiktā tēva un mātes dzīves posmā. 35 gadu vecumā sieviete, laižot pasaulē trešo bērnu, ievērojami atšķiras no tās, kura iznēsā mazuli 18 gadu vecumā.
Ir grūti iedomāties, ka vienā vai otrā gadījumā sievietei izdotos izveidot vienādas attiecības ar atvasēm. Turklāt katrs bērns atšķirīgi izraisa mūsos tās īpašās jūtas, ko piedzīvo vecāks.
Pat ja vecāks sev par to neatskaitās, saikne ar katru no bērniem ir absolūti unikāla. Tā raksturojums atšķiras, pirmkārt, atkarībā no bērna dzimuma. Mātes un pusaudzes meitas attiecības nav iespējams salīdzināt ar to, kas var vienot māti ar pusaugu dēlu, kuram viņa palīdz pārdzīvot pubertātes perioda radītās grūtības.
Attiecības ir arī atkarīgas no bērna vecuma: mēs vienādi nevaram mīlēt 25 gadus vecu vīrieti un gadu vecu mazuli. Te der atzīmēt, ka pēdējos gados vairs neviens nebrīnās par šādu gadu starpību starp brāļiem un māsām.
Bērna personību arī ietekmē vecāku savstarpējā mīlestība. Katra bērna rakstura iezīme savā veidā ir saistīta ar mātes un tēva īpašībām, un tas rada pamatu jaunām, katru reizi citādām attiecībām ar katru no bērniem.
Tādā veidā var teikt, ka mīlestība pret bērnu ir atkarīga no vecāku dzīves apstākļiem, kuros mazulis dzimis, gan no dzimuma, vecuma un personība tipa. Visi šie faktori var parādīties visdažādākos salikumos, tādēļ identiska mīlestība pret visiem bērniem nav iespējama.
