Gunārs Valdmanis: Bez uzlādes tīkla neko nepanāksim 0
Gunārs Valdmanis, Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rūpes par vidi un cīņa pret klimata pārmaiņām ir viena no Latvijas prioritātēm, uz kuru virzāmies, dažādās jomās ieviešot ilgtspējīgus un videi draudzīgus risinājumus, un esam spējuši sasniegt labus rezultātus, piemēram, siltuma apgādē. Tomēr, runājot par klimatneitralitāti, viena no jomām, kas vienmēr bijusi izaicinājumiem visbagātākā, ir transports.
Progress, kas saistīts ar emisiju samazināšanu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, šajā nozarē ievērojami atpaliek no, piemēram, elektroenerģijas vai siltumapgādes sektora, un arī 2030. gadam izvirzītie nacionālie plāni nozares attīstībai ir raksturojami kā samērā pieticīgi.
Plaši tiek runāts par nepieciešamību attīstīt iedzīvotājam ērtu un modernu sabiedriskā transporta sistēmu, strādāt pie veloinfrastruktūras attīstīšanas, lai mazinātu kaitīgo auto izplūdes gāzu apjomu, un nav šaubu, ka agrāk vai vēlāk šādas pozitīvas izmaiņas arī piedzīvosim.
Tomēr, paraugoties uz demogrāfiskajām tendencēm Rīgā un apbūves attīstības tendencēm ārpus Rīgas, ir skaidrs, ka ar šiem risinājumiem vien nepietiks – būtiska daļa iedzīvotāju augstu vērtē iespēju dzīvot ārpus pilsētas, aug interese arī par privātmāju būvniecību Latvijas reģionos ar relatīvi zemu apdzīvotības blīvumu.
Līdz ar to – nav nekāda pamata cerēt, ka Latvijas iedzīvotāji pārskatāmā nākotnē būtu masveidā gatavi atteikties no tālākiem ikdienas braucieniem un pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā. Tāpat paredzams, ka arī ne katrs pilsētas iedzīvotājs būs gatavs ziedot komfortu un personīgo automašīnu iemainīt pret sabiedrisko transportu vai velosipēdu. Tāpēc dekarbonizācijas plāna īstenošanā ļoti liela loma ir elektromobilitātes attīstībai valstī.
Vēl pirms desmit gadiem elektromobiļi šķita pārdroša nākotnes iecere, bet pašlaik tie piedzīvo strauji pieaugošu popularitāti, un paredzams, ka jau tuvākajā gadu desmitā pārņems arī Latvijas pilsētu ielas.
Latvijā reģistrēto elektromobiļu skaits pēdējā piecgadē ir strauji kāpis – 2015. gadā Latvijā bija reģistrēti mazāk nekā 200 elektromobiļu, bet pašlaik kopējais elektroauto skaits Latvijā pārsniedz 850 vienības.
Nozares eksperti lēš, ka tuvāko desmit gadu laikā kopējais elektromobiļu skaits Latvijā varētu sasniegt pat 30 tūkstošus.
Ir svarīgi atzīmēt, ka līdzšinējā elektromobiļu attīstība un izplatība ir notikusi ar visai ierobežotu atbalsta apjomu no valsts vai pašvaldību budžetiem, un, lai arī vēsturiski šie automobiļi bija būtiski dārgāki nekā tradicionālie transportlīdzekļi, šobrīd elektroauto uz Latvijas ceļiem mūs vairs nepārsteidz.
Tomēr, lai arvien vairāk iedzīvotājus motivētu iegādāties elektroauto, izšķiroša nozīme ir elektrouzlādes infrastruktūras pieejamībai, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet arī Latvijas lielajās pilsētās un reģionos.
Tas ir nepieciešams tāpēc, lai, pirmkārt, elektromobiļus padarītu pieejamākus arī tiem iedzīvotājiem, kuriem uzlādes iespēja nav pieejama viņu mājokļos, un, otrkārt, padarītu elektromobiļus ērtākus arī tālākiem ceļojumiem. Uzlādes punktu tīkls Latvijā pakāpeniski paplašinās, tomēr pastāv šķēršļi, kas šo procesu bremzē. Pašlaik tie galvenokārt ir saistīti ar uzlādes staciju izveidošanas izmaksām.
Tā ir samērā liela investīcija, un pie nelielā elektroauto skaita investīciju atmaksāšanas periods ir ilgs. Pašvaldības ne vienmēr ir gatavas uzņemties šo izmaksu slogu, tāpēc ir svarīgi domāt par atbalsta mehānismu no valsts puses un, iespējams, tam novirzot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Ne velti elektromobilitātes veicināšana iekļauta arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam. Būtiski arī neaizmirst, ka atbilstoši ES rekomendācijām uz katriem desmit elektromobiļiem nepieciešams viens uzlādes punkts. Jau savlaicīgi jārūpējas, lai elektroauto augošo popularitāti nebremzē uzlādes infrastruktūras trūkums.
