Mēs esam ņēmuši vērā visas pagājušo evakuācijas viļņu kļūdas, apstiprināja Ukrainas vicepremjere 13
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukraina uzsākusi obligāto civiliedzīvotāju evakuāciju no Doneckas apgabala, par kuru publiski tika paziņots pagājušajā sestdienā. Varasiestādes paudušas, ka tā attiecas uz aptuveni 270 tūkstošiem iedzīvotāju – 220 tūkstošiem pieaugušo un 50 tūkstošiem bērnu. Evakuācijas mērķis ir gan pasargāt civilistus no karadarbības, gan fakts, ka Ukrainas kontrolētā Doneckas apgabala pilsētas un ciemi jau rudenī faktiski nebūs apdzīvojami.
Citādi nosalsiet
Pirmais kampaņas ietvaros evakuēto vilciens no Doneckas Ukrainas vidienes pilsētu Kropivnicku sasniedza vakar no rīta.
“Sākta obligātā evakuācija no Doneckas apgabala. Sievietes, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Visus sagaidījām un izmitinājām, visiem palīdzējām,” savā “Telegram” kanālā ierakstīja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka, kas reizē ir ministre uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas lietās.
Vereščuka ir atbildīgā par evakuāciju, vadot 29. jūlijā izveidoto Ukrainas valdības Koordinācijas štābu, kurā ietilpst ministriju, tiesībsargājošo iestāžu un militāro administrāciju pārstāvji.
Pilsoņus paredzēts vest uz Ukrainas centrālajiem un rietumu apgabaliem. Evakuētie saņems izziņas, kas apliecinās viņu kā “iekšēji pārvietoto personu” statusu.
Nav pirmā reize, kad vietējās amatpersonas, valdības locekļi un tāpat Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina stūrgalvīgākos pamest savas mājas karadarbības zonā. Šoreiz tas darīts uzstājīgāk.
Kā uzsvērusi Vereščuka, dabasgāzes cauruļvadu sistēma Doneckas apgabalā ir sagrauta. Apkurināt daudzstāvu dzīvojamās mājas pilsētās un ciemos nav iespējams.
Cilvēkiem, kas tur paliks, ziemā draud nosalšana, pat ja karadarbība izvērstos Ukrainai labvēlīgi, jo remontbrigādes fiziski nespētu atjaunošanas darbu paveikt īsā laikā. Praktiski iznīcināts ir arī degvielas bāzu un uzpildes staciju tīkls. Dabūt degvielu automašīnām nāksies ļoti grūti vai pat neiespējami.
“Tiem, kas evakuēsies, jāzvana administrācijai vai jāraksta tiešsaistes konsultāciju vietnēm. Apgabala militārā administrācija visu fiksēs un pie šiem cilvēkiem atbrauks, paņems, aiztransportēs līdz evakuācijas vietai. Tas notiks ar automašīnu vai vilcienu. Stacijā viņus sagaidīs, sniegs pirmo palīdzību un finansiālo atbalstu.
“Ukrainas Pasts” jau zina, kā to darīt. Nauda ir. Mēs esam ņēmuši vērā visas pagājušo evakuācijas viļņu kļūdas. Mēs saprotam, ka kāds nevēlas evakuēties. Bet tā ir personīgā atbildība. Vēlreiz saku: gāzes, apkures nebūs, gaismas nebūs,” nedēļas nogalē aicināja vicepremjere.
Viņas lūgumam savā uzrunā no sestdienas uz svētdienu pievienojās Ukrainas prezidents Zelenskis, apelējot pie visai lielā doneckiešu skaita, kas līdz šim atteikušies doties prom: “Lēmumu [aizbraukt no Doneckas apgabala] jums vienalga nāksies pieņemt. Ticiet man. Un jo ātrāk to izdarīsiet, jo vairāk cilvēku aizbrauks no Doneckas apgabala tagad, jo mazāk Krievijas armija paspēs nogalināt.
Ja jums ir tāda iespēja, lūdzu parunājiet ar tiem, kas vēl paliek karadarbības zonā Donbasā. Lūdzu pārlieciniet viņus, ka aizbraukt ir nepieciešams, īpaši, ja tās ir ģimenes ar bērniem.
Viss tiek organizēts pilna pavadība, pilna palīdzība. Vajag tikai pašu cilvēku lēmumu. Mēs neesam Krievija, mums katra dzīvība ir nozīmīga.”
Obligāto evakuāciju paredz Ukrainas civilās aizsardzības kodekss, un nav runas par brīvprātību. Dienestiem nav tiesību aizvest cilvēkus ar varu, taču palicējiem nāksies parakstīt apstiprinājumu, ka viņi personīgi uzņemas atbildību par savu, savu bērnu un tuvinieku likteni.
Karš nenorims
Evakuācijas kampaņa ir uzsākta laikā, kad ASV domnīca “Kara studiju intstitūts” (ISW) ziņo par Krievijas armijas centieniem pavirzīties ukraiņu kontrolētā Doneckas apgabala Bahmutas rajonā.
Eksperti gan apšauba, vai krieviem izdosies ieņemt Bahmutu, turklāt atslābis spiediens arī uz netālo Slavjansku un Siversku, jo Krievijai daļu karaspēka nācies pārsviest uz Zaporižjas apgabalu, tuvāk Hersonas apgabalam Ukrainas dienvidos, jo tur lēnām, taču neatlaidīgi attīstās ukraiņu pretuzbrukums.
Tas nenozīmē, ka krievi atteiksies no uzbrukumiem Austrumukrainā un apdzīvoto vietu bombardēšanas. Tās var kļūt kaut mazākā mērogā, taču intensīvākas.
Civiliedzīvotāji joprojām būs apdraudēti. Krievijas mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk zemes līdz rudenī gaidāmajam “referendumam” par okupēto teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijai.
Pēc ANO Augstās komisijas cilvēktiesību jautājumos šīsnedēļas aplēsēm, kopš februāra beigām Ukrainā karadarbības dēļ dzīvību zaudējuši vismaz 5327 civiliedzīvotāji, bet 7257 ievainoti.
Faktiskie skaitļi noteikti ir daudz lielāki. Vairums bojāgājušo un cietušo attiecās uz Austrumukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu. Turklāt nogalināto daudzums Ukrainas karaspēka kontrolētajās teritorijas ir vairāk nekā desmit reižu lielāks nekā civiliedzīvotāju upuru pretējā frontes pusē.
Mierīgie iedzīvotāji lielākoties iet bojā smagās artilērijas, zalvjuguns sistēmu un gaisa triecienu laikā.
