Uzzinām vairāk par cukura diabētu 0
Nepamatota aizraušanās ar dažādām diētām sabojā vielmaiņu. Savukārt tikai retais, kam konstatē otrā tipa cukura diabētu, ir gatavs ievērot striktu diētu veselības uzlabošanai. Taču uzturam ir vislielākā nozīme, lai slimības radītais kaitējums būtu mazāks.
Cukurs vien nav vainīgs
No aptaukošanās cieš galvenokārt otrā tipa diabēta slimnieki. Viņu šūnās ir pārāk daudz barības vielu, un tās zaudējušas jutīgumu pret insulīnu – hormonu, kas organismā nokļuvušo cukuru pārvērš glikozē. Ja glikoze neveidojas, cukurs uzkrājas asinīs un caur nierēm kopā ar urīnu tiek izvadīts no organisma. Savukārt šūnu enerģētiskais bads izraisa diabētam raksturīgas izpausmes – samazinās ādas jutīgums, rodas sirds, asinsvadu un neiroloģiskas saslimšanas, redzes traucējumi, tūskas u.c. Diabēta hroniskās komplikācijas ir nieru, acu (tostarp aklums), perifēro nervu (veicina nedzīstošu čūlu rašanos pēdās un vēlāku amputāciju), lielo asinsvadu bojājumi sirdī (infarkts), smadzenēs (insults) un kājās.
Endokrinoloģe Inga Rezgale piebilst, ka saldumi neizraisa diabētu, taču ar veselīgu uzturu, aktīvu dzīvesveidu un medikamentiem var ne tikai uzturēt normālu cukura līmeni asinīs, bet arī nesaslimt. Risks tomēr palielinās otrā tipa cukura diabēta pacientu pirmās pakāpes radiniekiem. Ja slimo kāds no vecākiem, risks ir 40%, bet, ja diabēts ir abiem vecākiem, risks sasniedz pat 70%. Dažkārt slimība rodas pēc pārciestām vīrusa infekcijām, tostarp gripas.
Cukura diabētu sākumstadijā nevar pamanīt, tāpēc jāveic analīzes vismaz reizi gadā. Normāls glikozes līmenis asinīs ir 3,5–5,5 mmol/l. Ja rādītājs pārsniedz 7 mmol/l vai ir jebkādas aizdomas par šo slimību, jādodas pie endokrinologa. Tas ir tiešās pieejamības speciālists, un ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams.
