“Tā ir psiholoģiska problēma.” Latvijas vieglatlētikas saime pēc tukšās ziemas cer atgriezties sacīkšu režīmā 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daļa sporta veidu, spītējot koronavīrusa pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, spējuši turpināt savus turnīrus un čempionātus, tomēr individuālajos veidos dīkstāve ieilgst.
Latvijā Covid-19 otrā viļņa dēļ izkrita ziemas sezona vieglatlētikā. Mūsu valsts bija viena no retajām Eiropā, kur sporta karalienes lauciņā nenotika nevienas sacensības iekštelpās.
Līga Velvere un Iļja Petrušenko startēja Eiropas čempionātā telpās, krietni labākā situācijā bija ASV studējošie Latvijas atlēti, kuri aizvadīja pilnvērtīgu sezonu, Rūtai Lasmanei ar jaunu valsts rekordu izcīnot NCAA čempionāta bronzu. Soļošanā Arnis Rumbenieks un Ruslans Smolonskis sasniedza personīgos rekordus.
Pārējie tikai trenējas. Vadošajiem mūsu atlētiem prātā ir Tokija un kvalificēšanās šīm sacīkstēm, bet lielākā sāpe ir par jauniešiem un bērniem, kuriem sacensības ir vēl būtiskākas, lai viņi vispār vēlētos palikt šajā sporta veidā.
LVS ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsver tieši šo aspektu.
“Tā ir psiholoģiska problēma, jo īpaši jaunajiem sportistiem. Ja esi trenējies gadu, bet nevari sacensties, tad zūd motivācija turpināt treniņus, iestājas apātija un neziņa, vai tas vispār ir vajadzīgs. Mēs ceram, ka gaisma tuneļa galā drīz parādīsies un varēsim atsākt sacensību rīkošanu.
Šobrīd kalendārā kā pirmie mači ir iekļauti 17. aprīlī – Latvijas ziemas čempionāts mešanu disciplīnās Koknesē, bet no maija kalendārs jau ir daudz piesātinātāks. No savas puses esam vairākkārt vērsušies atbildīgajās institūcijās, lai atļauj rīkot sacensības, bet pagaidām bez panākumiem. Igaunijā un Lietuvā ziemas sezonā sacensības notika, lai gan viņiem bija plašāks to sportistu loks, kuri var trenēties un startēt iekštelpās.
Mūsējiem bija iespēja tikai trenēties. Mēs saprotam, ka situācija valstī ir ļoti nopietna un sarežģīta. Vasaras sezonā šobrīd neredzu lielas problēmas, lai sacensības varētu notikt drošā vidē.
Visu nepieciešamo epidemioloģisko noteikumu ievērošanai varam nodrošināt. Ja turpināsies šī brīža situācija, tad nokļūsim tādā bedrē, no kuras būs grūti izkļūt ārā,” saka Miļkevičs.
Kaimiņos ziemas sezonā situācija bija labāka, jo Igaunijā un Lietuvā mači telpās notika.
Latvijas vadošie atlēti arī šoziem ir apzinīgi trenējušies un neviens nav paziņojis, ka liek punktu karjerai.
“Ir tādi, kas paralēli strādā, lai varētu izdzīvot, bet turpina treniņus. Piemēram, Elvijs Misāns, kurš pasaules rangā šobrīd ir 50. vietā. Mums ir svarīgi, lai viņš paliktu apritē, kaut vai domājot par Latvijas izlases startiem Eiropas komandu čempionātā un Prezidenta balvas izcīņā.
Milzīgs prieks par mūsu sportistiem ASV universitātēs. Viņiem bija nodrošināts viss nepieciešamais, un tas ir labs piemērs mūsu jaunajiem sportistiem, ka tā ir iespēja dzīvē sasniegt labu līmeni ne tikai sportā, bet arī izglītībā.
Mēs no LVS puses esam gatavi palīdzēt ar konsultācijām, kontaktiem, jo pats pēc savas pieredzes varu teikt, ka tā ir neatsverama pieredze un iespēja. Šobrīd ASV studē un sporto gandrīz 20 Latvijas vieglatlēti,” uz iespēju jaunajiem sportistiem norāda Miļkevičs.
Sezonas svarīgākās sacensības būs Tokijas olimpiskās spēles, kurām jau kvalificējušās trīs mūsu dāmas – Līna Mūze, Laura Igaune un Laura Ikauniece, kura gan atgūstas pēc traumas.
LVS ģenerālsekretārs cer, ka uz Japānu varētu doties 13 līdz 15 Latvijas vieglatlētu. Kvalifikācijas normatīvus varēs pildīt līdz jūnija vidum, bet daļai cerības būs tikt caur pasaules rangu.
Labākajiem robs nebūs iecirsts
Viktors Lācis, treneris: “Līdz decembra vidum, kad varēja notikt individuālie treniņi iekštelpās, bija forši. Kad aiztaisīja ciet, mēnesis izkrita ārā, tad atļāva trenēties izlašu bērniem.
Tie, kas kaut ko sasnieguši, varēja normāli trenēties, arī Murjāņu Sporta ģimnāzijas bērni, tā ka labākajiem robs nebūs iecirsts, mēs esam lielu darbu izdarījuši. Motivācija un apņēmība audzēkņiem nav pazudusi.
Žēl, ka mums nav U-10, U-12 izlases kā, piemēram, tenisā. Latvija bija vienīgā valsts Eiropā, kurā ziemā nevarēja notikt vieglatlētikas sacensības. Vienlaikus IZM un ministres Ilgas Šuplinskas darbu vērtēju ļoti pozitīvi.”
