Bez riska nav izaugsmes 0
Visaptverošā finanšu krīze, no kuras Eiropas Savienība (ES) nevar un nevar atgūties, ievērojami skārusi arī tās ekonomisko mugurkaulu – mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kuru skaits ES nu jau pārsniedz 23 miljonus.
Apzinoties, ka tieši MVU spēj atdzīvināt ekonomiku, radot jaunas darba vietas un mazinot sociālo spriedzi dalībvalstīs, Eiropas Komisija šogad pirmo reizi rīkoja Mazo un vidējo uzņēmumu asambleju, uzklausot uzņēmēju pro-blēmas un ieskicējot nākotnes izaicinājumus.
MVU jāiekaro pasaule
Par semināra norises vietu pagājušajā nedēļā bija izraudzīta pašlaik ES prezidējošās valsts Kipras galvaspilsēta Nikosija. Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs Antonio Tajani atzina, ka MVU izaugsmei vēl ir daudz šķēršļu pašās dalībvalstīs. “ASV 51%, bet Ķīnā 50% iedzīvotāju vēlas kļūt par uzņēmējiem. Eiropā šis skaitlis ir vien 37%, turklāt kopš 2009. gada interese par mazā un vidējā biznesa veidošanu pat samazinās. Lielā mērā tā notiek nepieejamā finansējuma un neadekvātā administratīvā sloga dēļ,” norādīja A. Tajani. “Mums jāpanāk, ka visas ES dalībvalstis ievieš “Small bussines act” (Mazā biznesa aktu). Pirmās to paveica Kipra, Malta un Itālija, bet pārējās valstīs viss vēl ir procesā. Ja šo dokumentu pilnvērtīgi īstenotu dzīvē, iespējams, mums izdotos mazināt eiropiešu skepsi par jauna biznesa sākšanu, kas, viņuprāt, ir sarežģīti.
EK grib panākt, lai MVU var nodibināt trīs, nevis sešās dienās un lai dibināšanas izmaksas būtu nevis 3000 eiro, bet gan nepārsniegtu 1000 eiro,” tā A. Tajani.
Tikmēr Latvijā MVU darbības atvieglošanai līdz šim jau diezgan daudz paveikts, uzskata “Nordea bankas” mazo un vidējo uzņēmēju piesaistes daļas vadītāja Kristīne Lomanovska, kas uz semināru Kiprā bija aicināta kā nacionālā uzvarētāja EK rīkotajā “Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas” konkursā. “Klausoties šeit izskanējušajās MVU problēmās citās ES dalībvalstīs, secinu, ka Latvijā situācija ir labāka. Ļoti daudz paveikusi mūsu Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Latvijas garantiju aģentūra un citas institūcijas, kas līdz šim risinājušas tieši jauno uzņēmēju atbalsta jautājumus,” saka K. Lomanovska un piebilst: “Man pietrūka dziļāka skatījuma uz to, kas trūkst MVU sektorā un kas jāuzlabo.”
Kā vienu no iespējām MVU straujākai attīstībai EK viceprezidents minēja to ieiešanu tirgos ārpus Eiropas Savienības. “Ļoti ceram, ka nacionālās valdības piekritīs budžeta aploksnes palielināšanai līdz 10 miljardiem eiro, lai MVU varētu apgūt jaunus tirgus, jo pašlaik tikai 3% ES mazo un vidējo uzņēmumu darbojas ārpus ES. Veidojot klasterus (uzņēmumu, pētniecības, izglītības un citu saistīto institūciju sadarbības tīkls), mēs varētu strādāt Brazīlijā, Ķīnā, Argentīnā, Urugvajā un citviet. Lai tur nonāktu, jāizmanto ES vēstniecības šajās valstīs, tirdzniecības un rūpniecības kameru sakari, vienvārdsakot, ir jādažādo atbalsta iespējas, meklējot jaunus tirgus.”
Mūsu Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beinare gan atzīst – komisāra Tajani iecere izvest ES mazos un vidējos uzņēmējus ārpus ES tirgus ļoti maz attiektos uz Latvijas uzņēmējiem.
Ilze Beinare: “Šajā procesā piedalīties varētu reti kurš Latvijas uzņēmums, jo mums ir ļoti mazs eksportējošo uzņēmumu skaits, lai gan lielākā daļa no tiem ir tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Mūsu uzņēmumu lielākais pluss ir tas, ka tie prot ātri pielāgoties tirgus vajadzībām vai spēj tajā noturēties arī ilgtermiņā.”
Sistēma nogalina
Teju 400 MVU pārstāvju no visām ES dalībvalstīm atzina, ka vissāpīgākais jautājums ir iespēja piekļūt finansējumam. Turklāt uzņēmēji nebaidījās klātesošajām amatpersonām aizrādīt, ka runas par to, ka, piemēram, veiksmīgs un pārdomāts biznesa plāns atvieglo naudas saņemšanu, ir pilnīgs blefs. “Esošā sistēma mazos un vidējos uzņēmumus vienkārši nogalina, jo pasaule dzīvo esošajā realitātē, bet likumdošana – ne. Tu vari būt nez cik gudrs un progresīvs, bet, sākot biznesu, bankas tevi nepazīst un nedod ne centa. Kad visu paša spēkiem esi paveicis – tās skrien tev pakaļ, piedāvājot visādus labumus,” uzsvēra vairāku Grieķijas lielo kompāniju vadītājs Stelios Stavridis.
Viņš arī uzskata, ka daudz lielāka uzmanība būtu jāvelta riska kapitāla piesaistei MVU attīstībā.
“Pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas un bankas pašlaik ir novērsušās no tirgus, tās būtu jāatgūst, jāpanāk, lai tās investē inovācijās un mazos uzņēmumos ar lielāko izaugsmes potenciālu,” uzskata S. Stavridis.
Tiesa gan, viņš pats atzīst, ka tas var būt sarežģīti, jo šādi lielie spēlētāji var investēt, piemēram, 50 miljonus, bet riska kapitāla fonds akumulē vien piecus miljonus un arī tad rodas problēmas, kā šādu naudu izmantot.
Fakti MVU Eiropas Savienībā: * MVU veido 99,8% no visiem uzņēmumiem ES * pēdējos desmit gados MVU radījuši 85% no jaunajām darba vietām |
MVU Latvijā – svarīgākie rādītāji
Latvija | ES27 | ||
Uzņēmumi | skaits | īpatsvars (%) | īpatsvars (%) |
Mikro | 70 011 | 88,7 | 92,2 |
Mazi | 7313 | 9,3 | 6,5 |
Vidēji | 1408 | 1,8 | 1,1 |
MVU | 78 732 | 99,8 | 99,8 |
Lieli | 195 | 0,2 | 0,2 |
Kopā | 78 927 | 100,0 | 100,0 |
Avots: “Eurostat”, 2011
Viedokļi
Neoklis Silikotis, Kipras Tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministrs: “Eirozonas krīzes ietekme jo-projām ir ļoti liela – daudzi uzņēmumi bankrotē, Kiprā un visā Eiropas Savienībā viena no lielākajām problēmām ir likviditāte. Šo iemeslu dēļ vislielāko triecienu saņem tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Domāju, ka galvenais uzdevums katrai dalībvalstij pašlaik ir – neradīt jaunas problēmas MVU, bet gan atrisināt esošās.”
Žozē Manuels Barozu, EK prezidents: “Eiropas Komisija pašlaik intensīvi strādā, lai garantētu MVU piekļuvi finansējumam, 2013. – 2020. plānošanas periodā nodrošinot 10 miljardus eiro. EK apstiprinājusi arī atbalstu MVU piekļuvei jauniem tirgiem. Turklāt līdz šā gada beigām būs gatavs gudrs ilgtermiņa politisks regulējums MVU nozares attīstībai.”
Antonio Tajani, EK uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs: “Diemžēl krīzes dēļ tikai vienam no pieciem eiropiešiem pašlaik izdodas sākt savu biznesu, jo cilvēki nezina, kur dabūt naudu. Tādēļ praksē jāiedzīvina uzstādījums – mazie vispirms, nodrošinot visu nepieciešamo informāciju par pieejamo finansējumu. Tādēļ pašlaik EK veiktā pētījuma ietvaros aicinu ikvienu uzņēmēju ziņot mums, kas traucē attīstīties vai sākt biznesu.”