Bez reklāmām – dārgs prieks 7
Lielai daļai iedzīvotāju ir negatīvs viedoklis par reklāmu translēšanu Latvijas sabiedriskajos medijos, taču vienlaikus viņi nevēlas piemaksāt par iespēju tās neredzēt.
Tikai deviņiem procentiem iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret reklāmām sabiedriskajos medijos, 50% pret tām noskaņoti negatīvi, 39% – neitrāli, bet 2% nav sava viedokļa, liecina tirgus un sabiedrisko pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja. Pētījums uzrāda, ka visnegatīvāk reklāmas sabiedriskajos medijos vērtē laucinieki un cilvēki gados. Jaunieši pret tām ir iecietīgāki, bet tas, visticamāk, saistīts ar to, ka viņi lielākoties patērē citus plašsaziņas līdzekļus, turklāt prot labāk izmantot tehnoloģiskās iespējas, kas ļauj uzbāzīgos reklāmu rullīšus izslēgt vai “pārtīt”.
Vismaz 76% iedzīvotāju uzskata, ka sabiedriskajos medijos reklāmas apjomu vajadzētu samazināt vai tās vispār izskaust. Komercreklāmu apjoma palielināšanu atbalsta tikai 2% aptaujāto, bet 16% uzskata, ka šo apjomu nevajadzētu mainīt. Sešiem procentiem respondentu grūti bija paust savu viedokli.
Neskatoties uz to, ka ievērojams pārsvars vēlas reklāmu apjoma samazināšanu vai pilnīgu izskaušanu, cilvēki nav gatavi piemaksāt par sabiedriskajiem medijiem bez reklāmām. Pēc neoficiāliem aprēķiniem, sabiedrisko mediju daļa Latvijas reklāmas tirgū sastāda 8 – 9 miljonus eiro. Latvijas Televīzija no reklāmām gūstot apmēram 7,5 miljonus eiro gadā, bet Latvijas Radio – aptuveni pusotru miljonu. Kā sabiedriskajiem medijiem izdzīvot bez šiem ieņēmumiem? Aptuveni 23% respondentu uzskata, ka nekāda kompensācija sabiedriskajiem medijiem nebūtu jāmaksā – lai viņi savelk jostas un mācās iztikt ar mazāku budžetu. Gandrīz tikpat – ap 22% – atbalsta viedokli negūtos ieņēmumus sabiedriskajiem medijiem kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, un tikai 8% aptaujāto būtu gatavi segt LTV un LR negūtos ienākumus no savas kabatas, maksājot abonenta maksu.
Vakar šis pētījums tika likts priekšā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem. Taču to nav pasūtījis ne parlaments, ne kāda cita valsts institūcija, bet gan ir komercmediju intereses aizstāvošā Latvijas Raidorganizāciju asociācija, jo konkurentu aiziešana no reklāmas tirgus ļautu tiem palielināt savas reklāmas cenas un gūt lielākus ienākumus.
Lai izvērtētu sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus, Saeimā bija izveidota atsevišķa darba grupa, kurā kopā ar deputātiem darbojās LTV, LR, komercmediju un reklāmas nozares pārstāvji. Darba grupa savu darbu beigusi, un nākamnedēļ tiks publicēts tās gala ziņojums. Kā informēja tās vadītājs, ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš, darba grupa nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešama pakāpeniska sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus – vispirms radio, tad televīzija un visbeidzot interneta portāls “lsm.lv”. Kaimiņš pauda pārliecību, ka negūto peļņu sabiedriskajiem medijiem varētu kompensēt no valsts budžeta bez abonentmaksu ieviešanas.
Sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus tiek pamatota gan ar ekonomiskiem iemesliem (tirgus kropļošana), gan drošības aspektiem, jo informatīvā kara apstākļos nepieciešams veidot spēcīgu sabiedrisko mediju, kas būtu neatkarīgs no reklāmdevējiem.
