Kāpēc igauņu izglītības kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā? 13
Decembrī, kad tika publiskoti jaunākie starptautiskā skolēnu sasniegumu mērījuma PISAS rezultāti, pārsteidza kaimiņvalsts Igaunijas panākumi. Igaunijas 15 gadus vecie skolēni izrādījās sestie labākie dabaszinātņu apguvēji pasaulē, atpaliekot tikai no Āzijas valstīm un Somijas. Latvijas jaunieši bija tikai 25. vietā. Gandrīz tāda paša līmeņa sasniegumi igauņiem ir matemātikā un lasītprasmē. Izrādās, ka PISAS projektu Igaunijā vada latviete Gunda Tire.
– Kā nonācāt šajā amatā?
– Pavisam vienkārši. Esmu precējusies ar igauņu diplomātu un jau 17 gadus saistīta ar Igauniju. Ik pa laikam gan esam dzīvojuši arī citās valstīs. Pirms nonācu PISAS projekta vadībā, strādāju kā angļu valodas pasniedzēja. PISAS projektu vadu jau kopš 2007. gada.
Latvijā šo projektu īsteno Latvijas Universitātes pētnieki, kam tas nav pilna laika darbs. Igaunijā situācija ir citāda – tur šo projektu īsteno iestāde, kas ir līdzīga Latvijas Valsts izglītības satura centram. Esmu attiecīgās Igaunijas iestādes darbiniece. Mans uzdevums ir sadarboties ar starptautiskā projekta pārstāvjiem, ar skolām, kas pētījumā piedalās, atrast cilvēkus, kas labo igauņu skolēnu darbus. Kopumā Igaunijā projekta īstenošanā iesaistīti ap simts cilvēku.
– Vai Igaunijā pēdējos gados notikušas kādas izglītības reformas, kuru dēļ ir tik labi skolēnu sasniegumi?
– Rezultāti parāda, ka pēdējo desmit gadu laikā Igaunijas izglītības sistēma ir gājusi pareizā virzienā. Taču radikālas reformas nav bijušas. Drīzāk ir bijusi nemitīga ikdienas darba uzlabošana.
2012. gadā gan stājās spēkā jauns mācību standarts, kurā pievērsta lielāka uzmanība skolēnu kompetencēm, taču tas darbojies pārāk īsu laiku, lai būtu ietekmējis skolēnu sasniegumus. Jaunā standarta ietekmi jutīsim tikai pēc sešiem septiņiem gadiem. Tad arī varēs spriest, vai jaunais mācību standarts būs vēl vairāk veicinājis skolēnu sasniegumu pieaugumu.
Vislabākie panākumi Igaunijas skolēniem bija dabaszinībās. Šajā jomā pievērsta liela uzmanība mācību materiāliem. Daudz domāts par to, kādām jābūt grāmatām, lai tās būtu piemērotas tieši Igaunijas skolēniem. Bijuši ļoti daudzi ar vidi saistīti projekti, kas skolēnus izglītoja un ieinteresēja par dabaszinātnēm. Skolēniem pašiem jāpēta dažādi dabas procesi. Ir virzība uz to, lai skolēns ne tikai pasīvi sēdētu klasē un klausītos skolotāju, bet pats aktīvi apgūtu zināšanas.
Tartu universitāte organizēja izglītojošas nometnes skolēniem. Taču jāsaka: ir augusi tikai skolēnu izpratne par dabaszinātnēm, bet ne šīs jomas popularitāte skolēnu vidū.
– Latvijā bija Eiropas Savienības (ES) finansēts projekts, kura ietvaros tika modernizēti mācību kabineti dabaszinātnēs, izstrādātas jaunas mācību metodes.
– Igaunijā ES struktūrfondu nauda arī tika tērēta šādiem mērķiem. Domāju, ka ES finansējumu arī turpmāk ieguldīs skolās, lai uzlabotu to līmeni.
– Kā tika panākta rezultātu uzlabošanās matemātikā?
– Tartu universitātē Matemātikas didaktikas nodaļā ļoti daudz strādāja ar skolotājiem: mācīja viņus stundās izmantot dažādus uzdevumus. Rādīja arī PISAS pētījumos izmantotos uzdevumus un to risināšanas metodes, lai skolotāji zinātu, kādi tie ir. Lai skolotāji zinātu, kādas tieši skolēnu prasmes matemātikā PISAS pētījumā mēra.
Katrā PISAS pētījumā kāda nozare ir vadošā. Šis bija pirmais pētījums, kurā visvairāk pārbaudīja matemātiskās prasmes kopš 2006. gada, kad pētījumā sāka piedalīties Igaunija.
Pēdējam PISAS testam bija divas daļas – papīra tests un datoru tests. Latvija piedalījās tikai vienā, bet Igaunija abos. Valstis, kas piedalījās arī datortestā, varēja noskaidrot skolēnu prasmes ne tikai matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē, bet arī problēmu risināšanā.
– Igaunija PISAS pētījumā iesaistījās vēlāk nekā Latvija. Projekta vadītājs Latvijā Andris Kangro sacījis: igauņi satrenējās un tikai tad sāka piedalīties. Arī Āzijas valstīs, kuru skolēni ir nospiedošā vadībā, skolēni esot satrenējušies.
– Pētījumā uzdevumi skolēniem nav tādi, lai būtu iespējams īpaši satrenēties.
Runājot par Āziju, tur bērni ir tā audzināti, ka viņi ļoti cenšas un no skolas nāk mājās tikai vēlu vakarā. Šanhaja ir 1. vietā, bet tā ir tikai neliela Ķīnas daļa, kurā dzīvo daudzi bagāti cilvēki. Ir izskanējis viedoklis, ka Šanhaja nemaz nedrīkstētu piedalīties, jo jāpiedalās valstij kopumā.
– Mūsu valstī ir ilgstoša diskusija par to, kā jāatslogo mācību saturs. Proti, jāizmet ārā nebūtiskākās lietas, bet jāpanāk, lai skolēni pamatīgāk apgūst to, kas tiešām nepieciešams. Vai Igaunijā ir līdzīgas diskusijas?
– Diskusijas ir sākušās, jo Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs vasarā nāca klajā ar paziņojumu, ka Igaunijas skolām jākļūst interesantākām, lai skolēniem būtu interesantāk tajās mācīties, tāpēc saturs jāatslogo. Kuru katru brīdi jābūt gatavam kādam lēmumam šajā jomā. Taču, ja PISAS pētījums parāda, ka Igaunijas skolēnu sasniegumi ir labi, tad var būt arī pretestība ministra iecerētajām pārmaiņām. Kāpēc gan kaut kas būtu jāmaina, ja viss jau ir labi?
– Latvijā ir bijuši gadījumi, kad skolas atsakās piedalīties PISAS pētījumā. Kāda Igaunijā ir skolu atsaucība?
– Igaunijā PISAS projekts ir ļoti populārs. Visas skolas, kas ir izvēlētas projektam, simtprocentīgi piedalās. Projekts ir populārs ne tikai skolās. Mediji par PISAS pētījumu ļoti daudz rakstījuši, un ļoti daudzi Igaunijas iedzīvotāji ir informēti par pētījumu, par tā iznākumu daudziem ir savs viedoklis. Tas, ka pēdējais pētījums parādīja Igaunijas skolēnu augstos sasniegumus, radījis ļoti daudz diskusiju.
– Vai igauņi tagad ir lepni par savu skolu sistēmu un saviem skolēniem?
– Igauņi ir lepni, kaut parasti igauņi ir gana kritiski pret Igaunijas izglītības sistēmu. Pašlaik Igaunijā izglītības tēma ir topā. Atzīts, ka pamatskolas līmenī izglītība ir laba, taču vidusskolās būs reformas. Lielās ģimnāzijas nolemts stiprināt, bet mazās vidusskolas pārveidos par pamatskolām. Tas saistīts ar to, ka ļoti samazinās skolēnu skaits. 2006. gadā bija 19 000 15 gadus vecu skolēnu, bet 2012. gadā – tikai 12 000.
Sabiedrībā ir arī diskusijas par to, ko darīt, lai krievu skolās rezultāti būtu tikpat labi kā igauņu skolās, jo katrā PISAS pētījumā krievu skolu skolēnu rezultāti ir ievērojami zemāki. Kaut pēdējā pētījumā atšķirība nedaudz samazinājusies, tomēr tiek runāts par to, ka krievu skolām arvien aktīvāk jāpārņem pieredze no igauņu skolām.
Diskutē arī par to, ka būtu jāpalielina izcilo skolēnu skaits, kaut to skaits pēdējā pētījumā arī ir pieaudzis.
– Igauņi esot daudz mācījušies no somiem, kā uzlabot izglītības sistēmu. Vai tā ir taisnība?
– Jā, pieredzes pārņemšanu nodrošinājis gan ģeogrāfiskais tuvums, gan līdzīgā valodā. Bijuši daudzi skolotāju pieredzes apmaiņas braucieni uz Somiju. Tika pētītas somu mācību grāmatas, lai saprastu, ko igauņi no tā varētu pārņemt.
Tagad iznāk, ka, lai arī rezultāti ir ļoti līdzīgi, matemātikā igauņi somus pat nedaudz apsteiguši.
– Par Somijas izglītības sistēmu radies iespaids, ka tur skolās ir gana brīva vide – bērni sēž uz grīdas, uz soliem, kur ērtāk. Vai arī šo pieeju igauņi no somiem pārņēmuši?
– Disciplīna skolā ne tik daudz atkarīga no valsts politikas, bet katras skolas vadības un arī skolotāja, kurš vada stundu. Es gan uzskatu, ka disciplīna ir svarīga un klasē, kur valda kārtība, var veiksmīgāk apgūt mācību vielu. To sapratušas arī Rietumeiropas valstis, piemēram, Vācija, – ka, pievēršot uzmanību disciplīnai, uzlabojas arī sekmju līmenis. Labi, ja skolēns skolā jūtas brīvi, bet stundā tomēr jākoncentrējas.
– Latvijā PISAS pētījums parādīja arī to, ka lauku un pilsētu skolēnu sasniegumi ir ļoti atšķirīgi. Jo sevišķi labi uzdevumus bija risinājuši Rīgas ģimnāziju audzēkņi. Vai Igaunijā novērojāt līdzīgas tendences?
– Jā, bet tas ir tikai normāli, ka daļa skolu pozitīvi izceļas, bet laukos rezultāti ir zemāki. Salīdzinot skolas, nevajadzētu raudzīties tikai uz sasniegumiem, jāņem vērā arī sociālais fons. Skaidrs, ka lauku skolēnu ģimeņu sociālekonomiskā situācija ir daudz sliktāka nekā galvaspilsētas prestižu ģimnāziju skolēniem. Galvaspilsētas centra skolās nāk bērni no daudz bagātākām ģimenēm, kas ieguldījušas arī bērnu attīstībā – apmaksājušas pulciņus un privātstundas. Tāpēc tikai pēc rezultātiem salīdzināt lauku un pilsētas skolas ir netaisnīgi. Lai redzētu, ko tieši skola bērnam ir devusi, no rezultātiem jāatņem sociālais indekss. Mēs Igaunijā tā esam darījuši, un tad ir redzams, ka Tallinas centra prestižās skolas dod bērnam gandrīz to pašu ko lauku skolas. Atņemot sociālo indeksu, prestižo skolu pārsvars vairs nav tik izteikts.
Igaunijā gan arī, tāpat kā Latvijā, ja runā par skolu skaita samazināšanu, dažkārt kā arguments tiek izmantota zemāka izglītības kvalitāte, taču tas ir pārāk vienkāršots skatījums un ir liela netaisnība pret lauku skolām. Es vienmēr aizstāvu lauku skolas.
– Mums bijušas garas diskusijas arī par to, no cik gadiem jāiet skolā. Lūk, vai visā Eiropā ejot agrāk nekā septiņos gados, kā ierasts Latvijā! Kā ir Igaunijā?
– Igaunijā arī bērni sāk skoloties septiņu gadu vecumā. Ir bijušas diskusijas par skolas sākšanu agrākā vecumā, taču tās neuzliesmoja tik stipri kā Latvijā. Milzīgs darbs bērnu skološanā tiek izdarīts bērnudārzu vecākajās grupās – tas pats, kas citur Eiropā 1. klasē.
Igaunijā arī mācās skolā 12 gadus un skolu pabeidz lielākoties 19 gados. Liels uztraukums par to sabiedrībā nav.
