Grāmatveži čaklāki par glābējiem? 8
Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš par papildu darbu saistībā ar pārrēķinātās darba samaksas kompensēšanas mehānismu piešķīris piemaksas vairāk nekā 30 VUGD darbiniekiem. Tie gan šoreiz nav ugunsdzēsēji vai glābēji, kas būtu izrādījuši varonību, sniedzot palīdzību cietušajiem vai dzēšot ugunsgrēkus. Šīs prēmijas saņems VUGD centrālā biroja darbinieki no Finanšu plānu pārvaldes, Personāla pārvaldes, dokumentu aprites un pārvaldības nodaļas, juridiskās nodaļas, kā arī trīs VUGD priekšnieka vietnieki. Viņi esot veikuši papildu pienākumus, nodrošinot Augstākās tiesas sprieduma un valdības lēmuma izpildi par pārrēķinātās darba samaksas kompensēšanu. Piemaksas darbiniekiem esot noteiktas līdz 20% apmērā no katra konkrētā darbinieka mēnešalgas, bet priekšnieka vietniekiem – līdz 15% lielu piemaksu par novembri un decembri saņems arī Āboliņa vietnieki. VUGD mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka vietniekiem vidējā mēnešalga ir 2222 eiro. Ja rēķina pēc vidējās mēnešalgas apmēra, tad piemaksa šīm amatpersonām varētu būt aptuveni 333 eiro liela.
Valsts kontrole norāda uz nepilnībām
Kaut arī atsevišķās iestādēs prēmijas var šķist lielas, šoreiz viss esot noticis likuma ietvaros. VK savās revīzijās arvien retāk konstatējot gadījumus, kad valsts iestādes būtu izmaksājušas likumam neatbilstošas prēmijas vai naudas balvas. Tomēr vienlaikus VK vērš uzmanību uz vairākiem trūkumiem vienotajā atlīdzības sistēmā un valsts budžeta plānošanas procesā: resoros nav nodrošinātas līdzvērtīgas finansiālās iespējas izmaksāt atlīdzības mainīgo daļu (piemaksas, prēmijas u. c.), turklāt šī nevienlīdzības plaisa ar katru gadu pieaugot. Resoru atlīdzības fonds ir veidojies vēsturiski un netiek pārskatīts. Tādēļ ir resori, kuros piemaksas, prēmijas, naudas balvas tiek maksātas regulāri, nonivelējot atlīdzības mainīgās daļas būtību un jēgu, kamēr citur trūkstot iespēju motivēt darbiniekus pat īpaši augstu darba rezultātu sasniegšanas gadījumā.
Tāpat likuma normas esot pārāk plaši interpretējamas un pieļauj prēmiju izmaksu arī bez īpašu darba rezultātu demonstrēšanas. Piemēram, “bagātie” resori plaši izmanto likumā noteikto iespēju maksāt piemaksas par “darba kvalitāti”, lai gan valsts pārvaldes darbinieka darbam pēc definīcijas ir jābūt kvalitatīvam.
