12
Neatstāt bez darba ilgāk par 90 dienām
Uz citu valstu fona Latvija statistiski neizceļas ar augstiem jauniešu bezdarba rādītājiem, tomēr praksē uzsākt darba gaitas jaunam cilvēkam ir problēmas. Kā uzskata Latvijas iedzīvotāji, galvenie šķēršļi, kas traucē jauniešiem atrast darbu, ir darba devēja nevēlēšanās pieņemt darbā cilvēkus bez pieredzes, jauniešu nevēlēšanās strādāt par piedāvātajām algām, kā arī iegūtās profesijas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam, liecina “DNB Latvijas barometra” 2015. gadā veikts pētījums. Šādas problēmas saskata arī NVA, tomēr situācijai esot tendence uzlaboties, ko veicina arī aģentūras veiktie nodarbinātības pasākumi jauniešiem.
Arī citviet Eiropā meklē risinājumus jauniešu bezdarba risināšanai. Piemēram, Zviedrijā aizsākta programma, kuras mērķis ir neatstāt nevienu jaunieti bez darba ilgāk par 90 dienām. Viens no būtiskiem elementiem tajā ir ar finansiālu atbalstu motivēt jauniešus atsākt pamestās mācības vidusskolā. Tāpat uzlabota pašvaldību un nodarbinātības dienestu sadarbība, lai panāktu jauno cilvēku drīzāku iekārtošanu darbā, gan piedāvājot prakses, gan dažādas apmācības un darba iespējas valsts un privātajās struktūrās.
Aug demogrāfiskā slodze
Šodienas jaunieši Latvijai ir liela vērtība, jo to ir ļoti maz. Iedzīvotāju vecuma struktūra liecina, ka turpmākajos gados no darba tirgus izplūdīs – pensijā aizies – ļoti daudz cilvēku, kas dzimuši demogrāfiskā sprādziena laikā pēc 2. pasaules kara un patlaban velk Latvijas ekonomiku un sociālo vezumu, bet tajā ieplūst krietni mazāk jauniešu jeb 90. gadu “demogrāfiskās bedres” paaudze. Tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis: “Vismaz turpmāko 20 gadu laikā Latvijā ir paredzams pakāpenisks iedzīvotāju skaita samazinājums darbspējas vecumā, kuriem turklāt būs jāuztur pieaugošs pensionāru skaits. Latvijas nākamajām paaudzēm būs jāstrādā vairāk, tajā skaitā jāpaaugstina darba ražīgums – gan uz jaunu tehnoloģiju, gan augstākas kvalifikācijas rēķina.”
No vienas puses, šis process pamazām pavērs plašākas darba iespējas Latvijas jauniešiem, taču, no otras, nepieciešams sakārtot izglītības sistēmu, lai jaunie speciālisti un profesionāļi tiktu sagatavoti darba tirgus vajadzībām, lai nerastos to pārprodukcija vai trūkums konkrētās jomās. Turklāt mūsdienu darba tirgū ir grūti atrast darbu tikai ar vispārējo izglītību bez profesionālās kvalifikācijas. Diemžēl laikā no 2011. līdz 2016. gadam no Latvijas emigrējuši gandrīz 42 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Visticamāk, liela daļa no tiem, nespējot šeit atrast darbu.
Ekonomikas ministrijas Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols nenoliedz – darbaspēka novecošanās turpinās un tuvākajos gados šī negatīvā parādība, visticamāk, arī nemainīsies. “Papildus demogrāfiskajam robam un emigrācijai ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. Tiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību, darba iespējas plašākas, bezdarbs – zemāks,” skaidro N. Ozols.
Pērn, vienojoties ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības ministriem, nodibināta Nodarbinātības padome, kas ķērusies pie šo problēmu risināšanas, kā vienu no prioritātēm izvirzot profesionālās izglītības popularizēšanu un mazkvalificētu darbinieku skaita samazināšanu.
Jau aizsākta darba vidē balstītu mācību nodrošināšana, veikti ieguldījumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūru, kā arī tiek piedāvāti nodarbinātības veicināšanas pasākumi.
