“Bez pieredzes neņem darbā pat traktoristus” 12
Kamēr Grieķijā, Spānijā un Itālijā jauniešu bezdarbnieku ir pat virs 40% no visiem bezdarbniekiem, Latvijā šis rādītājs pērnā gada nogalē bijis 18,3%, kas ir pat zemāks nekā vidēji eirozonas valstīs (20,9%). Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā nav par ko satraukties. Lielākais izaicinājums valstij un sabiedrībai ir pārvarēt darbaspēka novecošanās krīzi.
Divas galvenās problēmas, kas jauniešiem traucē atrast darbu, ir nepietiekams izglītības līmenis vai kvalitatīva darba pieredzes trūkums – skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Lelde Ķikute. Vairāk nekā pusei mūsu jauniešu bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis (bez/ar pamatizglītību, ar vispārējo vidējo izglītību).
Visvairāk bez darba ir tādu jauniešu, kuri iepriekš strādājuši par palīgstrādniekiem, pārdevējiem, viesmīļiem, pavāriem, klientu apkalpošanas speciālistiem, būvstrādniekiem, apkopējiem. Turklāt jauniešiem vecumā no 25 līdz 29 gadiem ir augstākais reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ar augstāko izglītību.
Situācija pamazām uzlabojas, norāda NVA, kas organizē dažādus atbalsta pasākumus, kuri nesot rezultātus. Pērn dalību tajos uzsāka 16 336 jaunieši bezdarbnieki. Darbā iekārtojušies 20 950 jauniešu, no kuriem 27,9% tas izdevies pēc kāda NVA atbalsta pasākumu pabeigšanas – profesionālās kvalifikācijas iegūšanas vai pilnveides. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājies par 7,1%. Piemēram, NVA atbalsta pasākums “Pirmā darba pieredze jaunietim” dod iespēju strādāt vidējas vai augstākas kvalifikācijas darbā vienu gadu, nodrošinot vismaz minimālo darba algu. 85% no jauniešiem, kas šo pasākumu izmanto, iekārtojoties darbā sešu mēnešu laikā, kas liecinot, ka šāda prakse strādā. Arī tiem, kam zemāks izglītības līmenis, NVA piedāvā dažādus konkurētspējas veicināšanas pasākumus un tālākizglītību.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzrunājot darba meklējumos esošos jauniešus, jāsecina, ka izplatīta parādība ir nepabeigtas mācības, kas tiek pamatots ar dažādiem iemesliem. Tāpat daudzi jaunieši atskārtuši, ka kļūdījušies, izvēloties mācību specialitāti. Netrūkst tādu, kuru skolas un studiju biedri izvēlējušies pamest valsti, nespējot atrast darbu Latvijā.
Artūram Daugulim ir 26 gadi un maģistra grāds ģeoloģijā. Taču viņa darba pieredzes kontā līdz šim ir tikai trīs mēneši darba savā specialitātē, kā arī noliktavas pārziņa darbs. Patlaban Artūrs cenšas atrast darbu savā jomā, tomēr lielu cerību viņam nav. “Diemžēl radies iespaids, ka Latvijā ģeologi nevienam īsti nav vajadzīgi. Acīmredzot šī iemesla dēļ daudzi mani kursabiedri jau pēc bakalaura grāda iegūšanas pārvirzījās uz citām jomām vai sāka strādāt ar ģeoloģiju nesaistītu darbu,” spriež Artūrs. Pagaidām par došanos strādāt uz ārzemēm jaunietis vēl nedomā, taču zina dažus klasesbiedrus un kursabiedrus, kas tā izdarījuši. Puisis jūtas vīlies savā studiju izvēlē. Šodien būtu gājis studēt ekonomistos, jo šķiet, ka tad darba iespējas būtu plašākas.
Sandrai nu jau pāri trīsdesmit, taču viņai ar darba meklējumiem arī nav gājis viegli. Pirms vairākiem gadiem viņa par valsts budžeta līdzekļiem ieguva bakalaura grādu krievu filoloģijā. Nespēdama atrast darbu ne savā, ne arī citā nozarē, viņa aizgāja studēt muitas un nodokļu administrēšanu, taču naudas trūkuma dēļ bija spiesta pamest studijas un doties strādāt ārpus Latvijas – Anglijā un arī Vācijā. Atgriezusies Latvijā, no jauna sāka studēt maģistra studiju programmā organizācijas vadību un arī atrada darbu muitā. “Visiem prasa pieredzi. Vienalga kādā jomā, bet tas darba devējiem ir ļoti svarīgs lielums. Ja pieredzes nav, izredžu atrast darbu ir ļoti grūti. Nāku no Alūksnes. Tur jaunus puišus neņem darbā pat par traktoristiem vai baļķvedējiem, ja nav pieredzes vai pietiekami labas latviešu valodas zināšanas,” stāsta Sandra un piebilst, ka ļoti daudz jauno cilvēku no viņas dzimtās puses strādā ārzemēs. Arī pašai šķiet, ka darbu izdevies atrast vien tāpēc, ka gūta pieredze, strādājot ārzemēs. No aptuveni 30 kursabiedriem praktiski neviens nestrādā ar filoloģiju saistītu darbu. Citi nomainījuši studiju virzienu vai izgājuši kādus kursus un strādā citā nozarē.
