Franks Gordons: Bez pieciem simts… 43
Svētku gaidās raugos divās fotogrāfijās, kas vedina uz pārdomām par Latvijas pagātni un nākotni.
Lūk, Ministru kabineta sēde 1928. gada 23. janvārī. Vidū – Ministru prezidents Marģers Skujenieks, kurš toreiz pārstāvēja sociāldemokrātus – “maziniekus”. Autoritārā režīma gados viņam bija lemts kļūt par Kārļa Ulmaņa līdzgaitnieku un izpelnīties cieņu par prasmīgu darbošanos arī patlaban tik svarīgajā statistikas un demogrāfijas jomā. Viņu apcietināja padomju vara 1940. gada augustā un nošāva 1941. gada 12. jūlijā… Pa labi pirmais – izglītības ministrs Rainis – kvēls Latvijas patriots, dižs eiropietis. Pa kreisi trešais – kara ministrs Rūdolfs Bangerskis, kurš 1931. gadā “žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības” almanahā rakstīja: “Mūsu tautas varonīgajās cīņās par savu eksistenci un neatkarību arī žīdu tautas dēli ir nesuši savu artavu uz brīvības altāra.” Tas pats ģenerālleitnants Bangerskis, kurš 1943. gadā kļuva par Latviešu leģiona ģenerālinspektoru, aicinot nepieļaut “boļševiku atgriešanos mūsu zemē”.
Vecā fotogrāfija vedina uz pārdomām par pagātni. Un par izredzēm uz labāku nākotni Latvijā liek aizdomāties otra fotogrāfija, kurā redzams pēc izskata pajauns, bet iznesīgs vīrs – Latvijas IT kompānijas “Tieto Latvia” valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers. Kompānijā ir vairāk nekā 700 darbinieku, un šīs kompānijas izstrādāto maksājumu karšu risinājumu izmanto 400 finanšu kompānijas 33 valstīs, un analītiķi to vērtē kā vienu no līderiem pasaulē. Elmārs Gengers, manuprāt, simbolizē atjaunotās Latvijas nākotni, jo, tikai visnotaļ veicinot IT nozares attīstību un izmantojot mūsdienu jauniešu “smadzeņu potenciālu”, Latvija savā simtgadē varētu nostāties līdzās visaugstāk attīstītajām valstīm.
