Tirgošanās par Liepāju un bankets pēc darījuma 0
Baltijas valstis grāmatā pieminētas maz, tomēr šajā nodaļā tās parādās kā tirgošanās objekts. “Padomju diplomātijas stingrība parādījās Baltijas jautājumā, īpaši Liepājas ostas sakarā, kuru krievi vēlējās paturēt savā interešu sfērā. Lai gan man bija pilnvaras noslēgt līgumu, tomēr uzskatīju par nepieciešamu sazināties ar Ādolfu Hitleru. Sarunas tika pārtrauktas un atsākās ap desmitiem vakarā, pēc tam kad es saņēmu fīrera apstiprinājumu,” vēlāk rakstīja Joahims fon Ribentrops.
Liepāja nacistiem gan neesot bijusi tik svarīga, taču šī pauze kalpojusi kā diplomātisks triks, lai parādītu, ka Vācija ir gatava piekāpties. “Turpinājumā grūtības vairs neradās – līgums un slepenais protokols tika parakstīts jau līdz pusnaktij.”
Pēc darījuma noslēgšanas esot noticis bankets, kurā Staļins uzsaucis tostu par Hitleru kā “cilvēku, kuru viņš vienmēr apbrīnojis”, izsakot cerību, ka līgums ievadīs jaunu posmu abu valstu attiecībās. “Tikai dažas stundas pēc manas ierašanās Maskavā bija panākta tāda saprašanās, par kādu es iepriekš pat nesapņoju, un tas mani piepildīja ar cerībām par attiecībām nākotnē,” Ribentrops bija ļoti aizkustināts, piebilstot, ka Staļins uz viņu atstājis spēcīgu iespaidu kā “neparasta formāta cilvēks”. Tikšanās beigusies ar kopīgu foto. Kad visi pacēla glāzes ar Krimas šampanieti, Staļins iebilda, ka tādu publikāciju viņš nevēloties. Fotogrāfs esot bijis gatavs atdot uzņēmumu PSRS vadonim, taču Staļins tikai norādījis, ka nevēlas, lai šī bilde parādās presē. Pēc Ribentropa domām, šī mazā epizode īpaši apliecinājusi lielo uzticību, kas tobrīd valdījusi starp Staļina PSRS un Hitlera Vāciju. Abas varas varēja ķerties pie savu noziedzīgo plānu īstenošanas.
