2
Vēlas kļūt par advokātu
Iepriekšminētie jautājumi norāda uz mūsu rīcībā esošo informāciju par iemesliem, kuru dēļ sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora atlūgums, visticamākais, ir tapis piespiedu kārtā un kurus Ģenerālprokuratūra pašlaik vēlas noklusēt. Jau pirms vairākām dienām vai pat nedēļām Valsts policija ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai slēdzienu par pārbaudi, kas veikta saistībā ar prokurora A. Pundura dzīvesbiedres iesniegumu par notikušu vardarbību ģimenē, kur varmākas lomā bijis prokurors, bet cietušās – viņa dzīvesbiedre un, iespējams, arī meita.
Oficiāli Valsts policija nekādu informāciju nesniedz, taču no neoficiāliem avotiem zināms, ka lietā veiktas pat ekspertīzes un vairāki Valsts policijas darbinieki izteikuši neformālu neapmierinātību – kāpēc šādā gadījumā netiek sākts kriminālprocess, bet tā vietā Ģenerālprokuratūrai tiek sniegtas, iespējams, normatīvajiem aktiem precīzi neatbilstošas iespējas “savējā” lietu izbeigt bez “nevajadzīga trokšņa”, aprobežojoties ar pieprasītu atlūguma uzrakstīšanu.
Tāpat no avotiem tiesībsargāšanas iestādēs zināms, ka iesniegums par vardarbību ģimenē bijis bagāts ar spilgtām detaļām un tāpat policija esot fiksējusi pat iespējamā varmākas mēģinājumu pamest notikuma vietu, turklāt tagad iesniegums saņemts arī no otras konflikta puses – nu jau bijušās amatpersonas. Oficiāli Ģenerālprokuratūra no jebkādas informācijas sniegšanas kategoriski atsakās.
Pašlaik, kā informē Zvērinātu advokātu padome, A. Pundurs tajā jau vērsies ar iesniegumu, izsakot vēlmi kļūt par zvērinātu advokātu. Viņam kā juridisko zinātņu doktora grāda īpašniekam nevajadzētu arī kārtot advokāta eksāmenu, līdz ar ko paklupināt ceļā uz šī statusa iegūšanu varētu vienīgi reputācijas vai krimināla rakstura problēmas.
Ārpus “sistēmas” stāvošs prokurors
A. Pundurs prokuratūras sistēmā ilgus gadus ir bijis zināms kā ārpus “sistēmas” stāvošs prokurors ar brīžam netradicionālu skatu uz dažādiem faktiem, kuru turklāt nav bijis iespējams ietekmēt augstākstāvošiem prokuroriem.
Prokurors A. Pundurs plašāku ievērību guva 2013. gada sākumā, kad atklājās kāds cits Ģenerālprokuratūras noklusēts fakts – ka tā “trieciena tempā” izbeigusi tā saukto nozagto “Latvenergo” trīs miljonu lietu, bet pensionētais advokāts Andris Grūtups šajā lietā tā arī palicis “neatmazgāts” – kriminālprocess pret viņu tik un tā izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos, neizslēdzot iespējamību, ka tieši viņš bijis šīs apjomīgās 90. gadu mahinācijas organizētājs, faktiski nozogot Latvijas valstij trīs miljonus latu.
Pirms tam Ē. Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra, neafišējot savu rīcību, bija nākusi pretī no Ventspils mēra pienākumu pildīšanas atstādinātajam Aivaram Lembergam un atcēlusi savu (A. Pundura pieņemtu) lēmumu par lietas izbeigšanu. Pazīstamajam politiķim nebija paticis pamatojums, ar kādu krimināllieta bija izbeigta daļā pret viņu: prokuroram A. Punduram vispār neesot bijis nekādu tiesību lēmuma aprakstošā daļā attiecībā uz Lembergu izklāstīt jebkādus jaunus faktus.
Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš arī faktiski piekrita A. Lemberga argumentam, turklāt mēģināja “parūpēties” arī par A. Grūtupa labo vārdu. Taču A. Pundurs tomēr nebija vēlējies saprast šo “mājienu”, un pensionētais advokāts arī jaunajā lēmumā palika starp personām, kuras saistībā ar šo kriminālprocesu no atbildības izbēgušas tikai sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.
