Kad ieteicama operācija 1
“Operāciju nosaka pēc stingrām indikācijām, tāpēc, pirms ar vecākiem par to runā, ārstam jāizvērtē, cik liels labums mazajam pacientam no tās varētu būt,” akcentē ārsts Jānis Sokolovs.
“Teorētiski aizdegunes mandelē ir pilnīgi veseli audi, tāpēc, ja nav ļoti lielas nepieciešamības, labāk to neaiztikt. Protams, katrs pacients ir individuāls, līdz ar to ārstam jāapsver visi operācijas plusi un mīnusi. Izvēli nosaka galvenokārt saslimšanas, ko adenoīdi izraisījuši.”
Bieži vien mandeles izoperēšana jeb adenotomija ir vienīgais risinājums, jo konservatīva terapija ar zālēm aizdegunes mandeli nesamazinās. Ir pieejamas vienīgi dažādas palīgterapijas metodes, kas var atvieglot elpošanu caur degunu.Adenotomiju var veikt jebkurā vecumā – komplikāciju risks no bērna gadu skaita nav atkarīgs.
Jaunākie mazuļi, kurus operē, ir divarpus gadus veci, bet, ja ir indikācijas, to var darīt arī agrāk.
Ja vien mazajam nav kādu blakussaslimšanu, pirms adenotomijas bērnu uzņem dienas stacionārā, bet jau vakarā var doties mājās. “Mūsdienās šo operāciju nevar salīdzināt ar tām šausmām, ko piedzīvoja tagadējā vidējā paaudze. Adenotomija notiek pilnā narkozē – tās laikā bērns aizmieg un pamostoties pat nenojauš, kas noticis. Visas manipulācijas tiek veiktas caur muti, līdz ar to nekādas rētas nepaliek. Operētā vieta parasti sadzīst divu nedēļu laikā un nekādas komplikācijas nerada.”
Pēc operācijas svarīgi ievērot miera režīmu – bērnam nav vēlams būt aktīvam vai skraidīt, jo tas var veicināt asiņošanas risku. Ja kaut kas sāp, jādzer pretsāpju medikamenti. Reizēm pēc operācijas paaugstinās temperatūra, bet arī tādiem gadījumiem paredzētas zāles. Kādu laiku jāēd mīksts, rīkli saudzējošs ēdiens – nekas nedrīkst būt ass, rupjš, karsts, kas varētu traumēt kreveli kaklā.
“Gandrīz visiem pēc adenotomijas kļūst labāk, neviens par ārstu vairs negrib domāt. Taču, ja ir nepieciešamība vai vecāki vēlas būt pārliecināti, ka ar operēto vietu viss ir pilnīgā kārtībā, pēc pāris nedēļām var nākt atrādīties,” paskaidro ārsts. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā adenoīdu izņemšana ir rutīnas manipulācija – vidēji dienā izdara astoņas šādas operācijas jeb trīs ceturtdaļas no visām Latvijā veiktajām.
Ja vecāki kādu iemeslu dēļ nepiekrīt adenotomijai, ārstam obligāti jāizvērtē, vai bērnam nav kādas blakussaslimšanas, kuras ignorējot nākotnē var prognozēt dzirdes un runas traucējumus, sejas un žokļa attīstības anomālijas vai bērna vispārējās attīstības problēmas.
“Dažkārt operāciju var atlikt – pagaidīt, novērot. Tad obligāti jāseko līdzi bērna veselības stāvoklim un regulāri jānāk uz vizītēm pie otolaringologa. Iespējams, ka, bērnam augot, palielinātā aizdegunes mandele saglabās iepriekšējo izmēru un kādā brīdī pārstās traucēt. No otras puses, ja bērnam neskaitāmas reizes gadā jālieto antibiotikas, visu laiku kaut kas jāpūš degunā, ja regulāri ir bronhīts un atkal jāārstējas slimnīcā, jājautā, vai tas ir tā vērts. Šādā situācijā labāk saņemties un ļaut izoperēt mandeli. Pēc tam vecāki paši pārliecināsies, ka gan bērnam, gan viņiem kļūs vieglāk dzīvot.”
Ilgtermiņa labumi
Ja tiek izņemti adenoīdi, tiek novērstas problēmas: bieža slimošana, krākšana, runas, dzirdes traucējumi. Bērns kļūst aktīvāks, vairāk sāk ieklausīties, saprast, kas notiek apkārt, progresē attīstība, mazais skaidrāk runā.
“Operācijas laikā pilnībā noņemt adenoīdus nevaram, un to arī nevajag darīt. Palikušie audi turpina funkcionēt un pildīt savu misiju. Ļoti reti – tikai dažos procentos gadījumu – mandeles ataug un nepieciešama atkārtota adenotomiju. Pārsvarā visiem pēc operācijas ir labi, un arī vecāki ir apmierināti, ka piekrituši šai manipulācijai,” apgalvo Jānis Sokolovs.
36,6 ºC konsultants Jānis Sokolovs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību nodaļas virsārsts
