Bez mākslinieka Vilipsona dzīvokļus var zaudēt arī citi 14
Pirms divām nedēļām raidījums “De facto” stāstīja par neapskaužamo situāciju kādā nonākusi mākslinieka Aivara Vilipsona ģimene. Policija vēlas konfiscēt dzīvokli, jo tas, iespējams, pirms Vilipsons to iegādājās, ticis izkrāpts.
Ar “de facto” sazinājās vēl vairāki dzīvokļu īpašnieki, kuriem arī draud īpašuma zaudēšana tās pašas krimināllietas ietvaros. Izrādās, ka likums no šādām situācijām labticīgo ieguvēju intereses nestāda kā prioritāras.
Kā vēsta “De facto”, pērkot dzīvokli, Zemesgrāmatā nebija nekādu atzīmju, ka īpašums saistīts ar krimināllietu, lai gan izmeklēšana ritējusi jau vismaz trīs gadus.
Tāpat raidījumam zināms, ka apjomīgajā lietā pavisam tiek izmeklētas 11 epizodes, savukārt 14 personas atzītas par aizdomās turētajām.
Irina Beinaroviča 2015. gadā nopirka dzīvokli Rīgā, Avotu ielā. 2019. gadā, līdzīgi kā Vilipsoniem, pienāca ziņa par tā arestēšanu.
“Es uzreiz arī gāju uz tiesu. Es atceros, ka mēģināju kaut kādas detaļas uzzināt. Man pasmaidīja un teica – jums nav paveicies,” atceras Beinaroviča.
Vairāk informācijas sieviete ieguva, intensīvi rakstot sūdzības dažādām valsts iestādēm. No prokuratūras, piemēram, atnāca atbilde, kurā tika atzīts, ka izmeklēšana pirmajos gados tikusi novilcināta.
“2017. gada februārī, konstatējot kriminālprocesa izmeklēšanas novilcināšanu, tika nomainīts gan kriminālprocesa uzraugošais prokurors, gan procesa virzītājs,” atbildē sievietei rakstīja Rīgas tiesas apgabala prokurore.
Iespējams, nepietiekami aktīvas izmeklēšanas dēļ Zemesgrāmatā aizliegumi īpašumus pārdot tika uzlikti tikai piecus gadus pēc kriminālprocesa sākšanas. Policija, iepriekš skaidrojot kavēšanos ar arestu Vilipsona gadījumā, LTV raidījumam minēja, ka noziegumu izdevies atklāt tikai vēlāk.
“Savā dzimšanas dienā saņēmu ziņu, ka arests tiek pagarināts. Es mēģinu to pārsūdzēt, it īpaši izmantojot atsauci uz to, ka prokurore 2019. gadā jau paziņoja, ka bija novilcināšana krimināllietā,” stāsta Avotu ielas dzīvokļa īpašniece.
Beinarovičas dzīvokli policija vēl neprasa konfiscēt. Atšķirībā no citiem. No tiesu datubāzes var nojaust, ka tuvāko nedēļu laikā tiesa lems vismaz par piecu nekustamo īpašumu konfiskāciju. Šādi jautājumi par noziedzīgi iegūtas mantas piederību tiek izskatīti slēgtās sēdēs.
Ja tiesa piekritīs policijai, vienīgo mājokli var zaudēt advokāta Armanda Rasas kliente – sieviete pensijas gados.
“Procesa virzītāja 2019. gadā vismaz mutiski apgalvojusi, ka nekas jau traks nebūs. Visticamāk, divus gadus arests būs un tad jau to noņems,” izmeklētājas teikto dzīvokļa īpašniecei atstāsta advokāts.
Taču tagad izmeklētāja vēlas sievietes dzīvokli Jūrmalā konfiscēt par labu valstij. Advokāts uzskata, ka par noziedzīgi iegūtu mantu būtu jāuzskata nevis dzīvoklis, bet nauda, ko iespējamie krāpnieki ir saņēmuši iegādes brīdī. Policijai būtu jāvēršas pret aizdomās turētajiem un viņu īpašumu, pārliecināts advokāts.
Tomēr līdzšinējā tiesu prakse lielas cerības labticīgajiem pircējiem nedod. Mantu, ko uzskata par noziedzīgi iegūtu, ja nav cietušo, parasti atdod valstij.
Satversmes tiesa pirms dažiem gadiem izskatīja līdzīgu gadījumu – izmeklētājs bija nolēmis atņemt bankai izsolē iegādātu īpašumu un atdot to cietušajam, kam tas pirms tam bija izkrāpts.
Skaidrot intervijā raidījumam “De facto” galvenos secinājumus tiesa nevēlējās, bet rakstiski atbildēja, ka labticīga ieguvēja aizsardzībā ir pieļaujams izņēmums, ja ir noticis noziegums.
Satversmes tiesa viedokli prasīja daudziem juristiem, un viņi bija dažādās domās. Tiesa secināja, ka Latvijā likums ir samērīgs, jo labticīgie ieguvēji pēc tam var mēģināt piedzīt zaudējumus, tai skaitā no apsūdzētajiem vai notiesātajiem.
Tomēr jāatzīmē, ka praksē vainīgos, no kuriem piedzīt zaudējumus, var atrast tik pēc daudziem gadiem, sliktākajā gadījumā – nekad.
Satversmes tiesa gan arī atzīmēja, ka Saeimai būtu jānodrošina arī labticīgiem ieguvējiem efektīvas iespējas prasīt zaudējumu atlīdzību. Vai šī norāde ņemta vērā, Satversmes tiesa aicināja prasīt Tieslietu ministrijai vai Saeimai.
Saeimas deputāts, Krimināltiesību apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) sola jautājumu izrunāt kādā no tuvākajām apakškomisijas sēdēm.
Viņš pieļauj – ja nav sākotnējā īpašnieka, kam atdot noziedzīgi iegūtu mantu, kā “De facto” minētajos gadījumos ar dzīvokļiem, iespējams, pareizāk būtu tos neatņemt labticīgajiem ieguvējiem. Tomēr situācija nav tik vienkārša, jo ir gadījumi, kad labticīgā ieguvēja statuss var tikt apšaubīts.
“Ja nav šaubu, ka persona ir labticīgs ieguvējs, es domāju, ka ir pamats domāt, lai manta paliktu pie tā cilvēka, kurš legāli ir iegādājies, jo konfiskācija nav pašmērķis.
Bet no otras puses – nedrīkst radīt iespēju shēmot, ka labticīgo ieguvēju izmantos, lai legalizētu [noziedzīgi iegūtu mantu]. Tas arī neder,” saka Judins.
Tieslietu ministrijā uz jautājumu, kas ir darīts, lai labticīgie ieguvēji, zaudējot dzīvokli, varētu efektīvāk aizstāvēt savas tiesības, atbildēja, izklāstot Satversmes tiesas secinājumus, ka labticīgie ieguvēji var ar prasību vērsties pret nozieguma izdarītāju. Ministrijā nav apkopota informācija par šādām prasībām un par to, vai tās bijušās sekmīgas.
