Bez magnija nav iespējamas vairāk nekā 300 bioķīmiskas reakcijas organismā 4
Bez minerālvielas – magnija – līdzdalības nav iespējamas vairāk nekā 300 dažādas bioķīmiskas reakcijas organismā. Kādēļ magnijs tik vajadzīgs ikvienai mūsu organisma šūnai, sīkāk raksturo „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte interniste un ortomolekulārās medicīnas speciāliste Antra Briede, kopā ar farmaceitu Vadimu Brižaņu.
60% no organismā esošā magnija atrodami mūsu kaulos, taču šī minerālviela ir vitāli nepieciešama ikvienai šūnai. Magnija trūkumu organismā ir grūti diagnosticēt, jo tikai 1% ķermenī esošā magnija atrodas asins serumā.
Par reālo daudzumu vai trūkumu var spriest pēc tā daudzuma šūnās, bet ne visās laboratorijās to iespējams noteikt. Tādēļ gan pacientam, gan ārstam atliek vienīgi pievērst uzmanību simptomiem.
Sākumā par magnija trūkumu liecina vispārēji simptomi – pārmērīgs muskuļu sasprindzinājums, sāpes un stīvums muskuļos un locītavās, apetītes trūkums, galvassāpes, nelabums un nogurums. Ilgstošs deficīts izraisa tirpšanu ekstremitātēs, muskuļu krampjus, neregulāru sirdsdarbības ritmu un pat izmaiņas personībā.
Kāpēc magnija par maz
Speciālisti uzskata, ka pat daudzi ekonomiski attīstīto valstu iedzīvotāji neuzņem pietiekamu daudzumu magnija. Tam ir divi iemesli.
Magnija daudzums augos ir atkarīgs no šīs minerālvielas daudzuma augsnē. Lielākā daļa mākslīgā mēslojuma, ko izmanto lauksaimnieki, satur slāpekli, fosforu un kalciju – bet ne magniju.
Organiski audzētie produkti parasti ir ar magniju bagātāki, taču arī dārgāki. Turklāt ar magniju bagātīga diēta bieži vien nav iecienīta.
Kam lielāks magnija deficīta risks
- Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar gremošanas sistēmu (piemēram, Krona slimība vai kairinātās zarnas sindroms), ir apgrūtināta spēja uzņemt visus mikroelementus, arī magniju.
- Līdz 60% alkoholiķu ir nepietiekams magnija daudzums organismā.
- Tiem, kuri lieto urīndzenošos līdzekļus, antibiotikas un dažādus medikamentus vēža ārstēšanai, jo šīs zāles var apgrūtināt magnija uzņemšanu ķermenī vai paātrināt tā izvadīšanu.
- Gados vecākiem cilvēkiem, jo ar gadiem magnija uzsūkšanās no uztura pasliktinās, turklāt vecāki cilvēki biežāk lieto minētos medikamentus.
- 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, jo, ja diabēts ir slikti kontrolēts, pastiprinās magnija izvadīšana no organisma ar urīnu.
Magnijs katrā ēdienreizē
Ko darīt, ja magnija trūkst? Jāizvērtē ikdienā patērētais uzturs, norāda „Mēness aptiekas” eksperte Antra Briede. Labs magnija avots ir tumšzaļie dārzeņi, piemēram, spināti. Magnijs rodams arī graudaugos, tāpēc ieteicams izvēlēties pilngraudu maizi un uzturā iekļaut brūnos rīsus. Našķim ieteicami dažādi rieksti, piemēram, mandeles.
Gaļā gan magnija ir samērā maz, un tās cienītājiem ir rūpīgi jādomā par sabalansētāku uzturu. Īpaši svarīgi tas ir arī tādēļ, ka magnijam organismā vajadzētu būt līdzsvarā ar kalciju.
„Par kalcija un magnija līdzsvaru īpaši jādomā tiem, kuriem ieteikts ar kalciju bagātīgs uzturs vai kuri kalciju uzņem papildus kā uztura bagātinātāju. Par ieteicamo abu minerālvielu devu noderīgi apspriesties ar savu ārstu vai farmaceitu,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Kāpēc organismam nepieciešams magnijs
- Enerģijas ražošanai. Bez magnija nav iespējamas bioķīmiskās reakcijas, kas uzturu pārvērš enerģijā. Nav enerģijas? Nav dzīvības.
- Proteīnu veidošanai. Magnijs ir nepieciešams, no aminoskābēm veidojot visdažādākos olbaltumvielas, kuras nepieciešamas visās iespējamajās ķermeņa funkcijās.
- Gēnu izturībai. Lai DNS nerastos nevēlamas mutācijas, gēni pastāvīgi jātur pie kārtības – vai nu labojot bojājumus, vai sintezējot jaunas DNS ķēdes. Šajā procesā magnijs ir neaizvietojams.
- Muskuļu darbībai. Magnijs ir atbildīgs par muskulatūras pareizām kontrakcijām un atslābšanu.
- Nervu sistēmas regulācijai. Magnijs piedalās impulsu pārvadē pa nervu šķiedrām uz muskuļiem un otrādi. Bez magnija signāls ar komandu muskulim savilkties nemaz nenonāktu no smadzenēm līdz rokai.
Pētnieki un ārsti atklājuši, ka magnijs:
- cīnās ar depresiju; kaut pētījumi par cilvēka psihi bieži ir ļoti strīdīgi, zinātnieki novērojuši paaugstinātu depresijas risku cilvēkiem, kuri ar uzturu uzņem nepietiekamu magnija daudzumu;
- ir svarīgs mikroelements 2. tipa diabēta slimniekiem; pētījumi liecina, ka gandrīz pusei cilvēku, kuri cieš no 2. tipa diabēta, magnija līmenis organismā ir pazemināts. Daži zinātnieki pat uzskata, ka magnija deficīts paaugstina risku saslimt ar diabētu – iespējams, mazinot organisma izturību pret insulīnu;
- var pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu; vairākos pētījumos atklājies, ka papildu magnija uzņemšana ikdienā palīdz pacientiem, kuriem paaugstināts ir gan sistoliskais, gan diastoliskais asinsspiediens. Bet papildus uzņemts magnijs nekādi neietekmēja tos cilvēkus, kam ar asinsspiedienu viss kārtībā;
- palīdz apturēt migrēnu; pētījumos iegūtie dati liecina, ka cilvēki, kam ir magnija deficīts, no migrēnas cieš biežāk nekā tie, kuri magniju uzņem pietiekamā daudzumā. Daži pētnieki ar diezgan labām sekmēm atviegloja migrēnas lēkmes, uzturā iesakot iekļaut ar magniju bagātīgus produktus.
