Egils Līcītis: Sirsnīga izturēšanās pret Latvijas cilvēkiem 3
Mūsu zemi apdzīvo dažādi radījumi, un valdībai jātur rūpe par katru no tiem. Ir lietas, kur valdība jokus nepazīst un aiziet pa lielajām darīšanām. Tā, piemēram, laime nebija kurmju pusē, kad Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā pēc asām, taču nosvērtām un argumentētām diskusijām pieņēma lēmumu ļaut galēt nost samta kundziņus, jo tie kaitnieki izrakņā mauriņus. Par valstij nodotām ādām paredzēta prēmija. Otrs svarīgākais darbs, par ko ministri spēja sekmīgi un saskanīgi, bez partijiskām ķildām vienoties, bija ierosme izšaut mežacūkas, jo tās pārnēsā par mēri vēl briesmīgāku sērgu, tāpēc medniekiem dota zaļā gaisma slaktēt kuiļus katrā meža nogabalā, pat liegumos un rezervātos, kur saraiņi varēja vēl cerēt uz patvērumu un kailās dzīvības glābšanu. Arī par nodotām mežacūku ādām trāpīgos šāvējus dāsni atalgos.
Diezin vai vajātiem dzīvniekiem, Latvijas faunas redzamākajiem pārstāvjiem, Straujumas kundzes asinskārīgā īstermiņa valdība paliks labā atmiņā. Taču štrunts par zvēriem bez balsstiesībām, kā ir ar lemšanu par vēlētāju dzīvi un labākas nākotnes izredzēm? Mums ziņoja, ka neilgā deviņu mēnešu valdības pilnvaru laikā ne uz ko vairāk kā mazām laimītēm nevajagot cerēt, kaut arī Ministru kabineta priekšgalā valda Laimdota. Tagad izskatās, ka politiķi ieviesuši visgudrāko pārvaldes metodi, proti, kad neko nedara, pamazām dziļi iesakņo ministros riebumu pret garīgo darbu, un pilsoņiem ir brīv pašorganizēties pēc principa, ka slīcēja glābšana ir slīcēja paša rokās. Te klīda runas, ka daudz kas neesot kārtībā ar medicīnas aprūpes pakalpojumiem, un Circenes kundze teicās nodarboties ar sistēmas – vājinieces – pārveidošanu, taču tagad baumo, ka reforma pati būšot izlaidusi garu. Plāns nav izvedams dzīvē – tā tas noticis arī ar pieteiktajām pārmaiņām izglītības druvā. Durvis uz brīvo elektrības tirgu te atvēra, te aizvēra, radot cilvēkiem iespaidu, ka XXI gadsimtā apgaismojums kļūs par luksusa preci un pamazām jāgatavojas atbalstīt sveču fabrikas. Solīja, ka Zolitūdes izmeklēšana būšot blīvi un intensīvi apspriežams temats, ar jaunu kārtību un stingrību būvniecībā, taču arī te likuma stāšanās spēkā tiek pārcelta uz vēlāku. Varam tikai minēt, vai juristi, kas valsts vārdā it kā kontrolēja būvlaukumos notiekošo, ir atcelti un viņu vietā štatā pieņemti pieredzējuši celtnieki un inženieri – domājams, ka ne.
Tajā pašā laikā negribu kritizēt – šai valdībai raksturīga sirsnīga izturēšanās pret Latvijas cilvēkiem. Mūs uzklausa kā bērnus ar grabuļiem. Saka – padomāsim, var būt, ka derīgākos ieteikumus ieviesīsim saimniecībā. Tas notiek pat ļoti godbijīgi. Politiķim taču jāņem vērā, ka 80% iedzīvoju gribētu vēlēt prezidentu. Viņi ir modri un dzird, ka vai ikkatrs vēlētos mainīt vēlēšanu sistēmu, lai deputāti būtu tautai tuvāki, saprotamāki, atbildīgāki. Partijas pazemīgi noliec galvu, kad noskaita diskrēcijā glabājamu statistiku, cik zemu tās kritušas uzticības reitingos, ka tās ir sliktas kvalitātes un kvantitātes, sīkas un šmulīgas. Un kā sakāmvārdā – Vasja noklausās un ēd tik tālāk. Politiķi nepakustina ne pirkstu, lai uzņemtos liekas klapatas. Vēlētāju viedoklis tiem tikpat vērts kā knišļu domas. Viņi gribētu ievēlēties, kā pašiem vislabāk tīk, un pilsoņiem būtu vaļa savilkt krustiņus iepriekš sanumurētos sarakstos. Nezinu, vai lieli panākumi būs Šķēles kunga minētajiem pestītājiem, kas ieradīsies uz vēlēšanām, taču var gadīties, ka arī uz valdošo koalīciju ne tikai dzīvnieki, bet arī cilvēki sāk turēt nelāgu prātu – bezdarbības dēļ. Gribi vai negribi, bet jau notiek un šogad notiks dažas lietas, kas prasīs stingru valsts varas attieksmi, un pēc tā spriedīsim, vai mums ir Straujumas vai Vājumas valdība.
