Vai veselības aprūpes sistēma jāglābj, palielinot budžeta deficītu? 10
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņojusi, ka 2017. gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē. Latvija lūgšot Eiropas Komisijas atļauju šādam solim. Kā šādu ieceri vērtē bijušie finanšu ministri.
Einars Repše: “Neesmu dzirdējis nekādus sakarīgus priekšlikumus veselības aprūpes sistēmas reformai. Ja par reformu sauc naudas palielināšanu nozarei, tad tā ir naudas kaisīšana vējā. Budžeta deficīta palielināšana ir diezgan bīstama lieta. To varētu atļauties, ja būtu izstrādāts kvalitatīvs reformu plāns nozarē. Tā ieviešanai patiešām varētu uz mirkli aizņemties naudu, taču šāda plāna šobrīd nav. Tāpēc, visticamāk, šajā situācijā saņemtā papildu nauda tiktu vienkārši iztērēta, bet veselības aprūpes sistēma diez vai uzlabotos. Mēs tikai atrastos vēl sliktākā situācijā nekā šobrīd. Es neatbalstu nekādu papildu līdzekļu piešķiršanu, ja nav skaidra plāna to izmantošanai. Turklāt pastāv risks, ka pēcāk, sekojot šim precedentam, visas ministrijas stāvēs rindā un to vien darīs kā pieprasīs papildu līdzekļus. Atrast krāšņas, tūlītēju uzmanību prasošas problēmas var jebkurā nozarē. Ir jābeidz eksperimentēt ar cilvēkiem un jāpārņem darbotiesspējīgs veselības aprūpes modelis.”
Aivars Kreituss: “Francija, Vācija un citas lielās valstis funkcionē arī ar lieliem budžeta deficītiem. Tomēr jāsaprot, ka mums ir stipri citāda situācija gan ražošanas jomā, gan nodokļu iekasēšanā un kopumā budžeta piepildīšanā. Tāpēc pieļaut budžeta deficīta palielināšanu Latvijai nebūtu racionāli. Tas ir vieglākais ceļš, taču problēmu risinās tikai virspusēji. Bet ir nepieciešams radikāli pārskatīt budžetu. Tas, kas vērojams līdz šim – partijas pastrīdas, pavelk deķi katra uz savu pusi, no vienas nozares noņem, otrai iedod. Latvijai budžeta veidošanā būtu jāseko principiem, kurus ievēro Eiropas Savienība – aizsardzībai atvēl 2% no IKP, veselības aprūpei – 5 līdz 6%, atlikušo naudu racionāli sadala pa nozarēm. Tāpēc jāsāk ar daudz dziļākām problēmām – jāsamazina milzīgā ierēdņu armija un jāizvērtē to algu apmēri, stingrāk jākontrolē izmaksas vērienīgos projektos un jāpārskata citi budžeta naudas dalīšanas principi.”
Gundars Bērziņš: “Veselības nozare šobrīd ir dziļi kritiskā stāvoklī, un ir jārīkojas. Šis solis ir vismaz kaut kāds mēģinājums situāciju mainīt, jo iespējas, kur trūkstošo finansējumu gūt, ir stipri ierobežotas. Budžeta veidošana vienmēr bijis ļoti sarežģīts process, tāpēc saprotu, ka patlaban jebkurš solis būtu divējādi vērtējams. Neuzņemos sacīt, vai tas ir attaisnojami vai ne, taču vismaz reāls mēģinājums kaut ko darīt – gan. Nepatīkams, bet reāls. Tomēr stipri šaubos, ka Eiropas Komisija šādu rīcību pieļaus.”
Uldis Osis: “Veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešamas reformas. Pasaules ekonomika attīstās ļoti lēnām, un Starptautiskais valūtas fonds jau atkārtoti prognozējis ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos šajā un nākamajā gadā, tāpēc nav sevišķi labvēlīgs ārējais klimats. Bet tādos gadījumos īpaši nepieciešams veikt reformas un padarīt sistēmas efektīvākas. Tas attiecas arī uz Latvijas veselības aprūpi. Negatīvi vērtēju to, ka ministrijai ir sarežģījumi iegūt nozares datus no nozares institūcijām, līdz ar to ir grūti runāt par kādām reformām. Šādā situācijā noteikti nav pieņemams, ka nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta miglā tītās pārmaiņās. Sākotnēji jābūt skaidrībai par to, kas un kā maināms, un tikai tad var prasīt finansējumu. Veselības aprūpe ir prioritāra nozare, un tā atrodas diezgan sliktā stāvoklī, bet citu nozaru pārstāvjiem būtu jāsaprot, kāpēc tiek sperts solis budžeta deficīta palielināšanas virzienā. Kamēr nav skaidra reformu plāna un pamatojuma, ne par kādu finansējuma piešķiršanu nevar būt runa.”
