Tagad dzīvojam bez Krievijas elektrības. Vai atkal jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No svētdienas vairs nelietojam Krievijas elektrību – Eiropas elektroenerģijas birža “NordPool” svētdien pārtrauca tirdzniecības operācijas ar Krievijas enerģētikas uzņēmuma “Inter RAO” meitaskompānijām, līdz ar to biržā vairs nepārdod Krievijā ražotu elektrību. Vai atkal jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu?
Tumsā sēdēt nevajadzēšot
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators “Augstsprieguma tīkls” mierina, ka Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektrības nodrošinājumu Baltijā, jo jau līdz šim importa jauda no Krievijas bija ierobežota līdz 300 MW – attiecīgi 150 MW bija noteikti savienojumam uz Krievijas un Latvijas robežas un 150 MW uz Kaļiņingradas un Lietuvas robežas. 300 MW ir tikai 10% no visa nepieciešamā Baltijas apjoma.
Turklāt, kā norāda “AST”, realitātē no Krievijas elektrība Latvijā nenonāca jau kopš maija sākuma, un svētdienas “NordPool” paziņojums šajā ziņā neko īsti nemaina. Arī “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere sacīja, ka galvenie biržas cenu ietekmējošie faktori jau kādu laiku bijuši nevis elektrības imports no Krievijas, bet gan pieejamās ražošanas jaudas, īpaši hidroloģiskās, vēja staciju izstrāde un patēriņa savstarpējās attiecības. Tomēr viņa arī sacīja, ka katra elektroenerģijas ražotāja izkrišana no kopējā piedāvājuma padara to svārstīgāku un neprognozējamāku.
Cenas pagaidām neietekmē
Pirmdienas un šodienas elektroenerģijas cenas biržā rāda, ka nekādas būtiskas izmaiņas nav notikušas – vidējā cena joprojām ir augsta, taču ne tik augsta kā, piemēram, pagājušajā nedēļā, kad pāris dienas vidējā cena stundā tuvojās 25 centiem/kwh, bet maksimālā sasniedza 50 centus/kwh.
Priecē, ka no Krievijas importētās elektrības daudzums pēdējos gados ievērojami samazinājies. Vēl pirms pāris gadiem no Krievijas importējām 1300 MW jaudas, kuru iztrūkums atstātu daudz grandiozāku iespaidu nekā šobrīd potenciālo 300 MW iztrūkums uz visām Baltijas valstīm. Kopumā Baltijas energosistēmai šobrīd ir četri starpsavienojumi ar Eiropas energosistēmām ar 2200 MW uzstādīto jaudu, kas atbilst pusei Baltijas elektroenerģijas maksimālās patēriņa jaudas ziemā.
Papildu starpsavienojumu infrastruktūras izbūvei Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori ir integrējuši Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu vienotajā Eiropas elektroenerģijas biržu sistēmā, tādējādi nodrošinot piekļuvi lielajam Eiropas elektroenerģijas tirgum. “AST” norāda, ka Krievijas elektrību aizstās ar piegādēm no Eiropas, tostarp Baltijā esošajiem ražotājiem. Ja runājam par elektrību no Eiropas, tad aprīlī visvairāk Baltijā nonāca elektrība no Somijas – 622 603 MWh, no Zviedrijas nonāca 308 973 MWh, bet no Polijas 6576 MWh.
Jāpiezīmē gan, ka gadā parasti ir pāris mēneši, kuros Latvijā saražo visu nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu. Tā bija arī aprīlī, kad paši saražojām 113% no nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Kā būs maijā, pagaidām vēl grūti prognozēt.
Satrauc elektroapgādes stabilitāte
Daudzuprāt, vairāk par iespējamu elektrības cenu pieaugumu būtu jāsatraucas par elektroapgādes stabilitāti, precīzāk, tīkla sprieguma un svārstību frekvences uzturēšanu noteiktos parametros. Ja sistēma nav stabila, tad var notikt masveidīgi atslēgumi. Runā, ka tieši Krievijas jaudas kalpojušas kā labs jaudu stabilizators.
“AST” pārstāve Elīna Grīvāne uzsvēra, ka Baltijas valstu energosistēma joprojām ar desmit 330 kV elektropārvades līnijām ir savienota ar apvienoto Krievijas energosistēmu un Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana neietekmē Baltijas energosistēmas paralēlo darbu ar Krievijas energosistēmu. Paralēlais darbs visu iesaistīto valstu energosistēmām nodrošina sistēmas darbībai nepieciešamās elektroenerģijas tehniskās tranzīta plūsmas un balansēšanu, tā zina stāstīt enerģētikas eksperti, norādot, ka neesot pareizi teikt, ka tikai Krievija nodrošina sprieguma un frekvences stabilitāti – to nodrošina visas BRELL valstis. Izskan gan prognozes, ka Krievija šajos apstākļos varētu rīkoties arī nekrietni un lauzt līgumu, atslēdzot mūs fiziski no BRELL. Tomēr arī šādā situācijā tā nebūtu traģēdija, jo Baltijas valstu energosistēmas tam esot gatavas.
Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par sinhrono kompensatoru staciju nepieciešamību (tās nodrošina stabilitāti elektrotīklā un nodrošina tīkla inerci un līdzsvaru brīžos, kad strauji mainās elektrības patēriņa un ražošanas attiecība). Šādas stacijas ir jāsāk darbināt līdz 2025. gadam, taču Latvijā ieildzis šo iekārtu iepirkums, diviem no trim potenciālajiem piegādātājiem sūdzoties Iepirkumu uzraudzības birojā. Pēc ekspertu domām, stacijas ir vajadzīgas, taču tās būs kritiski svarīgas brīdī, kad Latvijā ražos ievērojamus apjomus vēja un saules enerģijas, lai jaudas varētu sabalansēt, taču šādu jaudu, visticamāk, tik drīz mums nebūs.
Cenu pieaugumam – citi iemesli
Tikmēr AS “Latvenergo” ziņo, ka Latvijā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cena pieaugusi par 56% – līdz 189,35 eiro par megavatstundu (MWh). Identiski cena par 56% un līdz 189,35 eiro par MWh pieauga arī Lietuvā, bet Igaunijā cena kāpa līdz 181,06 eiro par MWh, kas ir par 54% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Aizvadītajā nedēļā “Nord Pool” sistēmas cena kāpa par 54% – līdz 145,71 eiro par MWh.
“Latvenergo” skaidro, ka pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenu palielinājumu galvenokārt noteica vēja elektrostaciju izstrādes kritums “Nord Pool” reģionā par 48%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Elektroenerģijas cenas Baltijā sekoja līdzi cenu pieauguma tendencei ziemeļvalstīs.
