Ja “KPV LV” nepiekāpsies, apsvērts arī variants veidot koalīciju ar 50 balsīm 2
No valsts drošības interešu viedokļa Latvijā pēc iespējas drīzāk ir jāizveido jauna valdība, lai neiestātos politiskais haoss. Tas esot bijis viens no “Jaunajā Vienotībā” (“JV”) apspriestajiem argumentiem, kā dēļ tai varbūt vajadzētu riskēt un uzņemties valdības veidošanu arī bez stabila vairākuma ar 50 balsīm.
“JV” premjera kandidāts Krišjānis Kariņš neatbalsta “KPV LV” izvirzīto iekšlietu ministra kandidātu Aldi Gobzemu. Bez “KPV LV” koalīcijā būtu 50 balsis. Līdz piektdienai K. Kariņš turpina sarunas ar partijām un tad arī pateiks, vai piekristu veidot valdību, ko neesot gatavs darīt “bez kompromisiem un sadarbības gara”.
Politiskais fons, kādā jau vairāk nekā divus mēnešus turpinās valdības veidošanas sarunas, liecina, ka to ieilgšana var novest līdz politiskajai krīzei, kas nebūtu pieļaujama no valsts drošības viedokļa, atzina vairāki “Jaunās Vienotības” politiķi.
Ja koalīcijā pēc “KPV LV” varbūtējās atteikšanās tajā iesaistīties paliek četri politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par!” (AP) un Nacionālā apvienība (NA) –, tām kopā ir 50 balsis, kas nav vairākums.
Zināms, ka partijas arī apspriedušas to, vai nevajadzētu lūgt kādu citu no “JV” uzņemties valdības veidošanu, lai novērstu iespējamo politisko krīzi.
Līdz jauna Ministru kabineta apstiprināšanai darbu turpina Māra Kučinska (ZZS) valdība, bet tā ne tikai nevar pieņemt nākamā gada valsts budžeta projektu, bet vienu pēc otra var zaudēt arī ministrus. Situācijā, kad nav skaidra valdošā vairākuma, Saeimā ceturtdien atbalstu guva opozīcijas pieprasījumi aizejošās valdības pārstāvjiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Kad ir stabila valdība, pieprasījumi ar retiem izņēmumiem tiek noraidīti. Ja tagad pieprasījumi gūst atbalstu, tiem var pievienot arī lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu ministram.
Piedzīvojot 13. Saeimā vēl vienu neveiksmīgu valdības veidošanas mēģinājumu, Valsts prezidents var rosināt arī Saeimas atlaišanu, par ko tautai vēl būtu jābalso referendumā. Šajā laikā pilnvērtīgi nevarētu strādāt ne tikai valdība, bet arī Saeima. Partijām vienlaikus jāgatavojas Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 25. maijā. Vēl nav zināms, vai ārkārtas vēlēšanām nebūs jāpošas arī Rīgas un Daugavpils pašvaldībām. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” teica, ka K. Kariņa atteikšanās gadījumā nākamo premjera kandidātu vairs nemeklēšot Saeimā. Jau iepriekš prezidents bija vēlējies noskaidrot politiķu attieksmi pret bezpartijisku premjera kandidātu.
Līdzatbildība par to, ka sarunas ir nonākušas grūtībās, daļēji būtu jāuzņemas arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kura joprojām nav gatava atkāpties no “sarkanajām līnijām” pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) aicināšanu koalīcijā.
Zināms, ka “JV” bija gatava uzņemties atbildību par to, lai “nekāda ietekme no malas netiktu pieļauta” sadarbībā ar ZZS. Ceturtdien rīta pusē JKP līderis Jānis Bordāns bija pārliecināts: “Mēs esam viena soļa attālumā no valdības, kas varētu būt labākā, kādu šajā parlamentā iespējams izveidot. Vienīgais, kas torpedē šīs sarunas, ir Aldis Gobzems.”
J. Bordāns bija noskaņots aicināt pārējos “KPV LV” deputātus izvēlēties citu iekšlietu ministra kandidātu. Taču “KPV LV” frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs žurnālistiem vēl pirms vakarā sasauktās frakcijas sēdes sacīja, ka neredzot pamata virzīt jaunu ministra kandidātu – arī “KPV LV” deputātiem esot iebildumi pret citu partiju izvirzītajiem pretendentiem uz ministru amatiem, jo viņi pārstāvot veco politiku.
Arī JKP pati tikai ceturtdien nosauca savu kandidātu izglītības un zinātnes ministra amatam, tam izvirzot profesori Ilgu Šuplinsku. Ministrijas parlamentārā sekretāra postenī tā vēlētos deleģēt Anitu Muižnieci, kas sākotnēji bija nosaukta kā pretendente uz ministra amatu.
