Kad kompostkaudze gatava lietošanai 0
Komposts labi aizvietos minerālmēslu lietošanu, tātad – tas ir zaļi! Ja tagad sāksim kraut kompostkaudzi, to varēs sākt lietot nākampavasar.
Organiskos atkritumus – mizas, kafijas biezumus, augu lakstus, lapas, zarus un dažādas citas lietas dārzā un virtuvē – der kraut kaudzē un iegūt lielisku kompostu. Ar kompostu dārzam tiek atdots tas, kas no tā nācis: tajā dažādas vielas ir pārvērtušās augiem viegli uzņemamā un tīkamā formā.
Jo lielāka kompostkaudze, jo labāk tajā notiks kompostēšanās procesi. Kompostkaudzei jābūt vismaz 0,8 – 1,5 m augstai. Tai izvēlas vietu ēnā, pusēnā. Vispirms uz zemes pamatam krauj smalcinātus zarus. Tad veido kaudzi, pamīšus liekot dažādus organiskos atkritumus. Princips – viena kārta kaut kas slapjš un trekns, otra – sauss un irdens. Piemēram, virtuves atkritumi, pļautā zāle un kūtsmēsli kārtām ar zāģu skaidām, sausām lapām, koku kritalām. Vispareizāk būtu blakus kompostkaudzei noklāt plēvi, uz kuras uzber komposta kārtām paredzēto (piemēram, zāģu skaidas), kamēr pienāks nākamā pļaušanas reize.
Ja kompostkaudze sakrauta pareizi, tā sakarst līdz 75 grādiem un tajā aiziet bojā gan nezāļu sēklas, gan slimību dīgļi.
Trūdēšanas procesus pasteidzina, ja pievieno kādu līdzekli kompostēšanai. Kompostēšanu paātrinās arī laistīšana ar atšķaidītu zāļu vai lopu vircu. Labie mikroorganismi kaudzē bagātīgi savairosies un tos pēc tam gluži kā ieraugu varēs no vecās kompostkaudzes pārnest uz jauno.
Kompostēšanā vajadzētu ievērot trīs kaudžu principu: vienu krauj, pērnā gatavojas, aizpērno lieto.
Sakrauto kaudzi sausā laikā laista. Kā cepurīte labi der nopļautā, smalcinātā zāle. Lai komposts sadalītos ātrāk un vienmērīgāk, pareizi būtu to arī pārrakt. Taču kompostēšanās procesu vadošajām baktērijām vajadzīgs gaiss, tādēļ kompostu ik pa laikam vismaz sadursta ar stangu, izveidojot gaisa piekļuves šahtas.
