Bez komandantstundas, aizliegumiem veikalos un sabiedriskajā transportā! Dzīve stingrāku ierobežojumu priekšvakarā Igaunijā 25
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saskaņā publiski pieejamiem datiem par Covid-19 inficēto personu skaitu vidēji uz 100 000 valsts iedzīvotājiem šonedēļ līderpozīcijas pasaules mērogā sāk ieņemt Igaunija, šo nevēlamo stāvokli pamazām pārņemot no Latvijas, kas pirms nepilna mēneša “kovida stafetes” maratona galvgalī apsteidza Lietuvu.
Igaunijas Veselības departamenta aprēķinātais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā vakar bija 1579,86. Lietuvā vakar tas bija 1332,6, Latvijā – 1323,8.
Pēc Baltijas valstīs samērā brīvi aizvadītās vasaras kā pirmā stingrākus ierobežojumus ieviesa mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuva. Oktobra vidū saslimstība mūsu valstī pieauga tik strauji, ka 21. oktobrī Latvijas valdība bija spiesta izsludināt kārtējo mājsēdi ar līdz šim nepieredzēti striktiem ierobežojumiem. Šonedēļ Tallinā man bija iespēja apskatīties, kas notiek pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā.
Nekādas komandantstundas
Transporta kustība Igaunijas maģistrālēs un Tallinas ielās neliecina, ka būtu pandēmijas vai degvielas dārdzības krīze (starp citu, neraksturīgi, bet dīzeļdegvielas cena Igaunijā ir zemāka nekā pie mums, taču benzīns – mazliet dārgāks).
Līdzīgi kā Rīgā, atsākoties mācību gadam septembrī, arī Tallinā transporta kustība ir intensīva un blīva. Cilvēku pilnas ielas novērot tomēr nevar (līdzīgi kā Rīgā), un, iespējams, tam par iemeslu nav tik daudz pandēmija, cik rudens klimats un, protams, fakts, ka Igaunija tomēr ir elektronisko pakalpojumu lielvalsts ar daudz ilgāku pieredzi attālinātajā darbā.
Fakti par elektronisko pakalpojumu lielvalsti ir redzami un jūtami vai ik uz soļa arī iebraucējam. Kā tūrists no Latvijas, piemēram, saskāros ar ārkārtīgi skopu vizuālo informāciju par vispārējo pakalpojumu klāstu izvēlētajā viesnīcā, jo tur vispār nebija citur joprojām plaši praktizēto informācijas un reklāmas bukletu – viss tīmeklī. Ja neesi iepazinies jau pirms tam, slēdzies vien klāt savām vai viesnīcas elektroniskajām ierīcēm un neapgrūtini ar jautājumiem citus – “tur” viss ir sarakstīts.
Vienīgos papīra bukletus un pilsētas kartes redzēju tikai Tallinas tūrisma informācijas centrā. Vecpilsētas ieliņās cilvēku blīvums vidēji kā Vecrīgā pirmspandēmijas laikā, teiksim, svētdienas rītos – nav daudz, tomēr ir. Arī tūristi ir, jo “Tallink” kursē, lidmašīnas lido, viesnīcas, kafejnīcas un restorāni strādā.
Vecpilsētas centrālajā laukumā pat novembrī bija atvērtas āra kafejnīcas, pamatā piedāvājot brokastis un pusdienas – bez “zaļajiem” koridoriem. Iekštelpās gan pie galdiņiem apkalpo tikai klientus ar sertifikātiem, un pagaidām izklaides vietas var strādāt līdz plkst. 23.
No vietējiem, vairākas reizes pārprasot, uzzinu, ka Igaunijā visā pandēmijas perioda laikā līdz šim bijuši divi lokdauni, taču nekad ar komandantstundām. Ierobežojumi pamatā skāruši mācību iestādes, tirdzniecības un citu pakalpojumu sniegšanas vietu darbības laiku, taču lielākā daļa tā pa īstam nekad nav bijusi slēgta.
Tiesa, arī tādi “ierobežojumi pa pusei” daudziem strādājošajiem tomēr sagādājuši lielas problēmas, jo bijis ļoti grūti kvalificēties valsts atbalstam ierobežojumu radītās dīkstāves dēļ – atšķirībā no Latvijas, par ko bija dzirdējuši arī igauņi.
Tallina ir pazīstama ar bezmaksas sabiedrisko transportu visiem tās iedzīvotājiem – šī ekstra nav atcelta, arī sēdvietas nav marķētas, masku lietošana gan ir obligāta. Cik novēroju, sabiedriskais transports kursēja intensīvi, pārpildīti autobusi vai tramvaji nebija redzami.
Nekādu drūzmēšanos neredzēju arī apmeklētajos Tallinas veikalos, lai gan apmeklētāju skaita ierobežošana ar iepirkumu ratiem vai groziņiem tur neeksistē tagad un nekad arī neesot bijusi, tāpat kā atsevišķu preču grupu pirkšanas liegumi.
Izteikta dzīvošana “burbuļos”
Tomēr arī igauņi dzīvo ar diezgan skaidru apziņu, ka tā ir “pagaidām”. Ikviens ar bažām gaida piektdienas, kad jau ierasti esot valdības vai pilsētas domes paziņojumi, kāda kārtība pandēmijas laikā būs nākamajā nedēļā. Piemēram, Tallinas skolās atšķirībā no pārējās Igaunijas pēc rudens brīvdienām 4.–8. klases skolēniem mācības divas nedēļas noris attālināti.
“Nav izslēgts, ka jau nākamnedēļ ierobežojumi pastiprināsies un, piemēram, arī mūsu veikalam nāksies saīsināt darbalaiku,” pastāstīja beziepakojuma pārtikas veikala “Ilma Pool” pārdevēja Jeļena Oščepkova. “Pandēmijas apstākļos dzīvojam jau divus gadus, esam pietiekami elastīgi, lai piemērotos valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Man šķiet, ka pie mums tie ir diezgan loģiski un nav pārspīlēti, jo nekad nav bijis tā, ka aizliegtu strādāt un apkalpot pircējus.”
Pārdevēja stāstīja, ka viņas darba un sadzīves “burbulī” esošie cilvēki neapšauba zinātni, tic medicīnai un potējas. Nekādu agresiju nejūtot arī no pircējiem, jo veikala koncepts kalpo ilgtspējīgiem vides problēmu risinājumiem un klienti pamatā esot zaļi domājoši, inteliģenti cilvēki.
Tomēr ne jau visi tā domā un tic. Vakcinēto skaita ziņā Latvija nu jau būs apsteigusi Igauniju, kur potēti ir nedaudz vairāk par 60% iedzīvotāju. Neizskatās, ka viņiem tālākais sabiedrības imunizācijas process būs viegls un raits, jo arī tur ir antivakseru kustība, kas ir diezgan labi organizēta.
Tā kā Igaunijā nav pulcēšanās ierobežojumu, pirms pāris nedēļām Tallinas Brīvības laukumā notika liels mītiņš pret vakcināciju un jau esošajiem karantīnas ierobežojumiem, pulcinot vairākus tūkstošus dalībnieku. Arī tas ir ievērojams Igaunijas “burbulis”, ko arī loģiskie un samērā mērenie lēmumi slimības apkarošanai diezin vai spēs pārliecināt.
Kopumā ņemot, igauņi pandēmijas radītos ierobežojumus cenšas pieņemt racionāli, jo panikai īsti pamata nemaz nav – neskatoties uz inficēšanās līknes straujo pieaugumu, hospitalizācijas un smagu saslimšanu īpatsvars medicīnas nozarei tomēr nav kritisks.
Arī skaidrojums tam ir racionāls: mediķi un atbildīgie par igauņu veselību savu mājasdarbu pildīja vasarā, ar pietiekamu vakcināciju aptverot tieši lielāko kovida riska grupu – seniorus, kas pamatā izdarīts ar ģimenes ārstu institūcijas aktīvu iesaisti. Turklāt, salīdzinot ar Latviju, Igaunijā medicīnas pakalpojumu nozare jau ilgstoši ir daudz vairāk finansēta un attīstīta. LETA/BNS ziņo, ka ar Covid-19 pavisam Igaunijā miruši 1650 cilvēki (Latvijā līdz šim reģistrēti 3646 Covid-19 pacientu nāves gadījumi, Lietuvā – 6251 cilvēks).
Pa ietvēm braukā pārtikas piegādes roboti
Vēdinot galvu no domām par pandēmiju, kopumā ne pārāk cilvēku pārpildītajās ielās gājējam tomēr ir jāuzmanās – jo sevišķi hipsteru iecienītajā Kalamajas kvartālā, kur gandrīz saskrējos ar pīkstošu visurgājēju suņa augumā. Izrādās, ka tas bija ASV bāzēta uzņēmuma pārtikas grozs – robots “Starship”, kas klientam veda picu, burgeru vai citu pirkumu no veikala, iespējams, restorāna.
Grozi – roboti Tallinas ielās parādījušies šā gada septembrī. Tie pieder uzņēmumam “Starship Technologies”, kuru 2014. gadā izveidojuši “Skype” līdzdibinātāji igauņi Ahti Heinla un Januss Frīss. Šobrīd šie roboti jau darbojoties vairākās pilsētās visā pasaulē, katru dienu veicot tūkstošiem autonomu pārtikas piegāžu. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Sanfrancisko, taču galvenais inženieru birojs esot Igaunijā.
