Māris Antonevičs: Bieži spriests, ka Latvijā cilvēki vēlēšanās balso par “mazāko ļaunumu” 43
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bieži spriests, ka Latvijā cilvēki vēlēšanās balso par “mazāko ļaunumu” – partiju sarakstu, kas nav ideāls, pat ne tuvu, tomēr pārējie ir vēl sliktāki. Lai gan šādā balsojumā jau ir ieprogrammēta neapmierinātība ar savu izvēli, tomēr grūti kaut ko pārmest. Tas noteikti ir labāk, nekā palikt mājās un izlikties, ka politika tevi neietekmē. It īpaši, ja šoreiz iepretī mazākajam ļaunumam ir lielākais ļaunums Krievijas un tās valdošā režīma veidolā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopš kara sākuma teicis ļoti daudz runu un uzsaukumu, tomēr viens no spēcīgākajiem un tiešākajiem tika publicēts pavisam nesen, kad pēc ukraiņu armijas sekmīgā pretuzbrukuma Harkivas apgabalā Krievija atriebās ar raķešu triecieniem pa Ukrainas pilsētu kritiskās infrastruktūras – TEC, gāzes piegādes un citiem – objektiem.
Lūk, ko uz to atbildēja Zelenskis: “Bez gāzes vai bez jums? Bez jums! Bez gaismas vai bez jums? Bez jums! Bez ūdens vai bez jums? Bez jums! Bez pārtikas vai bez jums? Bez jums! Aukstums, bads, tumsa un slāpes nav tik biedējošas un nāvējošas mums kā jūsu “draudzība un brālība”… Bet vēsture visu noliks savās vietās. Mēs būsim ar gāzi, gaismu, ūdeni un pārtiku… un BEZ jums!”
Pēc 24. februāra daudzi Latvijas politiķi un partijas ir steiguši pāršūt savus kažokus, uz kuriem agrāk redzamās vietās rēgojās Krievijas karoga krāsas vai citi līdzīgi atribūti. Viņi visi tagad teic, ka neatbalsta karu. Daži pat ir gatavi nosodīt Krieviju, lai gan agrāk mērķtiecīgi strādājuši, lai Latviju iestumtu Kremļa apskāvienos, padarītu atkarīgu un paklausīgu.
Viņi iepriekš ir pārmetuši “naida kurināšanu” un rusofobiju tiem, kas brīdinājuši par draudiem, ko pavada šādas politiskās aktivitātes. Viņi ir karinājuši makaronus uz ausīm labticīgai vēlētāju daļai, mēģinot pārliecināt, cik tuvināšanās Krievijai ir izdevīga un tālredzīga. Daži to ir darījuši politisku iemeslu dēļ, daži materiālā izdevīguma vārdā.
Bet šobrīd viņi atkal mēģina tikt Saeimā – daži, kā Latvijas Krievu savienība, savus agrākos uzskatus pārveidojot savdabīgā Ēzopa valodā un turpinot stāstīt to pašu, daži nu jau bruņojušies ar citiem lozungiem, izliekoties, ka agrāk sarunātais un sastrādātais uz viņiem neattiecas.
Tā ir “Saskaņa”, kas gadiem palīdzējusi būvēt putinisko “krievu pasauli” Latvijā, jo tas bijis vieglākais veids, kā gūt krievvalodīgās vēlētāju daļas atbalstu. Kā lai neatceras partijas iepriekšējā vadītāja Nila Ušakova vārdus, ka Putins Kremlī Latvijai ir “labākais, kas var būt”.
“Saskaņas” izvirzītais premjera kandidāts Ivars Zariņš savulaik uzsvēris: “Kad kāds ar putām uz lūpām mēģina iestāstīt, ka Latvijai draud Ukrainas liktenis, tad šim cilvēkam ar ģeopolitikas izpratni ir pavisam bēdīgi.” Taču bēdīgi ar ģeopolitikas izpratni ir izrādījies pašam Zariņam un visai viņa partijai, un tas vēl būtu maigi teikts.
Ar tādu pašu mērauklu ir jāmēra arī dažādas “Saskaņas” “atlūzas”, kas parādījušās tikai neilgi pirms šīm vēlēšanām – bijušā biedra Alekseja Rosļikova partija “Stabilitātei” un Stepaņenko pāra “Suverēnā vara”. Tāpat bijušā termiņuzturēšanās atļauju tirgoņa Aināra Šlesera kārtējais projekts “Latvija pirmajā vietā”.
Pašlaik Šlesers no pagātnes mēģina izmakšķerēt faktus, kam it kā būtu jāapliecina viņa rietumnieciskā politiskā orientācija, piemēram, ka Latvija uzņemta NATO laikā, kad viņš valdībā bijis Ministru prezidenta biedrs.
Patiesībā Šlesera nopelna tur nav pat tik, cik melns aiz naga, bet visu savas politiskās darbības laiku viņš ir mēģinājis vilkt Latviju pretējā virzienā. Savulaik atgriezies no Maskavas, Šlesers savas partijas kongresā aģitēja: “Jābeidz izmantot vēstures faktus, lai baidītu, ka mēs varam nonākt kādā atkarībā.”
Taču runa nebija par atkarību, bet par valsts drošību. Turpat liekama arī Zaļo un zemnieku savienība, kas nav atradusi labāku veidu balsu piesaistīšanā, kā vien atkal izbīdīt priekšā Aivaru Lembergu – cilvēku, kurš savulaik apgalvojis, ka NATO klātbūtnes pastiprināšana Latvijā esot “okupācija” un “no NATO valstīm nāk vairāk draudu nekā no citām valstīm”.
Var tikai iedomāties, kādā ļaunā murgā mēs tagad atrastos, ja Lemberga runāšana būtu realizējusies politiski. Par laimi, tas nav noticis, un jācer, ka nenotiks arī šoreiz. Viss vēlētāju rokās! Ja viņus tiešām uztrauc Latvijas liktenis, tad visiem šiem esošajiem un agrākajiem Krievijas interešu apkalpotājiem būtu jāatbild Zelenska vārdiem: “Bez jums!”
