VIDEO. Bez jokiem – ASV prezidentes amata kandidātei Harisai ir kāds slepens un spēcīgs ierocis pret tautu 127
Skaļi smiekli un siltums pavada ASV Demokrātu partijas prezidenta amata kandidātes Kamalas Herisas vēlēšanu kampaņu. Tas dod pretiniekiem mērķi uzbrukumam. Bet viņa atvairās. Ar humoru. Pārāk dzīvespriecīga valsts vadīšanai? Bijušais ASS prezidents un Harisas konkurents gaidāmajās vēlēšanās, Donalds Tramps, ir nikns, ir pat izteicies, ka viņa smejas kā vājprātīga. Viņš nenogurst nomelnot pašreizējo ASV viceprezidentu.
Viņš ņirgājas par viņu, par viņu kā par sievieti, par viņu kā par citas ādaskrāsas cilvēku. Viņa sekotāji tiešsaistē iesaistās, izplatot aizskarošas mēmes un viltus videoklipus, par to raksta izdevums Deutsche Welle.
Taču Harisa un viņas kampaņas komanda atvaira šos uzbrukumus, piemēram, TikTok kanālos Kamalu Harisu attēlojot kā popmūzikas ikonu. Atkal un atkal uzmanības centrā ir jautrā Kamala Harisa, kura var sirsnīgi pasmieties par sevi. Viņa atzinusi, ka kā prokurore saskārusies ar visādiem noziedzniekiem. “Noziedznieki, kas ļaunprātīgi izmanto sievietes, krāpnieki un blēži, kuri pārkāpa noteikumus, lai gūtu labumu. Ticiet man, es pazīstu tādus puišus kā Donalds Tramps.”
Pēc pētnieka teiktā, Harisa var vienkārši pasmieties par citu cilvēku izsmiekla negatīvajiem aspektiem: “Viņa tiek kritizēta, un tad viņa sāk sirsnīgi smieties tā, ka tas vājina pretiniekus.” Kamalas Harisas dzīvespriecīgā daba ir arī sava veida komunikācija. “Saskaņā ar moto: “Paskaties, kā es to daru, un, ja vēlies, nāc pie manis, un pārējo paveiksim kopā.”
Kad kāds skaļi smejas, smadzenes atbrīvo neirotransmiterus, kas rada labu sajūtu. Ne velti saka teiciens: “Smiekli ir labākās zāles.” Laimīgi cilvēki ir pievilcīgi. Tomēr smieklu pētnieks Maikls Tice liek saprast, ka smiekli ir ģenētiski: “Jūs nevarat iemācīties humoru, jūs nevarat to spēlēt vai piespiest, jo tad tas šķiet tēlots. Individuālais potenciāls humora attīstīšanai ir iedzimts.”
Humors var būt atbruņojošs
Viņa burtiski kaitina Trampu, nosaucot viņu par “dīvainu un smieklīgu” – un pēc tam ar nepieciešamo “valstvīrišķīgo” nopietnību nododas saviem sarežģītajiem kampaņas jautājumiem. Ar šo taktiku viņa var gūt punktus kopā ar savu ne mazāk humoristisko partneri Timu Volcu, kurš ir iecelts par potenciālo viceprezidentu: “ASV vēlēšanu kampaņa nav tikai humors. Harisa-Valca duetam ir skaidra politiskā līnija, tā var sevi apliecināt un iegūt augstu statusu. Viņi nav kabarē mākslinieki, un viņi nevēlas konkurēt, taču viņu humoram ir kaut kas ļoti silts un piezemēts, kaut kas aicinošs, tas ir ļoti atbruņojoši,” raksta uzvedības eksperti.
Viņu abu lielā priekšrocība salīdzinājumā ar Trampu humora ziņā ir: “Fakts, ka viņi ne tuvu nav tik necieņas pilni. Taču šķiet, ka tieši tas tagad spēlē pret pašu Trampu, jo apnikusi šī pastāvīgā noniecināšana, kaunināšana un naids.”
Humors nav līdzvērtīgs spēka zaudēšanai
Tie uzskatīts, ka humora un smieklu kultūra mainās. Humors varas amatos jau sen ir saistīts ar tādu agresīvu humora formu kā Trampam, bet ar to nepietiek, lai labi vadītu darbiniekus. Nu atklājums ir tas, ka humors var likt izskatīties labi. Lielākās bailes no humora starp cilvēkiem, kuri ieņem varas amatus, ir tas, ka viņus neuztvers nopietni, viņi baidās padarīt par muļķi, padarīt par klaunu.
Bailes no smiekliem ir arhaiskas
Šīs bailes ir dziļi iesakņojušās cilvēces vēsturē. Uzvedības pētnieki ir pārliecināti, ka smiekli bija cilvēku komunikācijas sākumā – aizvēsturiskie cilvēki smējās, pirms apguva runas prasmes – smiekli sniedza tuvības, saiknes un labklājības sajūtu grupā. Smiekli bija politizēti pat senos laikos.
Grieķu filozofs Platons, piemēram, uzskatīja, ka smiekli ir bīstami valstij: ikviens, kurš nododas smiekliem, vairs nespēj racionāli domāt un zaudē spēku. Savukārt viņa skolniekam Aristotelim patika smieties un viņš uzskatīja, ka smiekli atšķir cilvēku no dzīvniekiem. Iespējams, pasaules vēsture būtu savādāka, ja sekotu Aristotelim. Bet nē, nāca kristietība un līdz ar to reliģija, kurā jautrība un smiekli ilgu laiku bija aizliegti.
Smiekli dažādos pasaules reģionos
Gadsimtu gaitā līdz mūsdienām tas ir ievērojami mazinājies, taču mūžsenās bailes zaudēt spēku dzīvespriecības dēļ – eksperti sauc “gelotofobiju”, tā joprojām ir dažos pasaules reģionos. 2009. gadā Cīrihes Universitātes pasūtījumā 73 valstīs veikts daudznacionāls pētījums atklāja, ka noteiktās kultūrās, piemēram, Tuvajos Austrumos vai Āzijā, kur īpašs uzsvars tiek likts uz goda saglabāšanu, smieklus var uztvert ļoti atšķirīgi.
