Bez ietvju un ceļu “iesālīšanas” ziemā visur nevarēs iztikt 0
Ziemā atkal uzvirmo jautājums, ar ko saprātīgāk un lietderīgāk kaisīt ietves un ceļus. Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” vāc parakstus par smilšu, nevis sāls izmantošanu ielu kaisīšanā, jo sāls ir pārāk kaitīgs dabai. Līdz 24. janvārim no 10 000 nepieciešamajiem bija jau savākti 6624 paraksti. Līdzīgās domās ir arī Rīgas domes Vides komiteja, kas nodevusi pilsētas izpilddirektora izvērtēšanai ierosinājumu nekaisīt ietves ar sāli, jo slīdamību gluži labi var novērst ar sentēvu metodēm. Tomēr ne visur varēs iztikt bez sāls…
Iniciatīvas pārstāvis portālā “Manabalss” Fīlips Kapustins piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās kaisīšanai sāls vietā izmantot smiltis. Viņaprāt, pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Tāpat smiltis atšķirībā no sāls nekaitē kokiem, apstādījumiem, nerada kairinājumu mājdzīvnieku ķepām.
Padomju laikā galvenokārt lietoja smilts un sāls maisījumu. Maisījuma proporciju variēja atkarībā no apstākļiem, vienam vai otram par labu. Tagad maisīt smiltis ar sāli izrādījies pārāk darb-ietilpīgi, tādēļ ledus kausēšanas nolūkos izmanto tikai sāli, turklāt tas ir saistīts arī ar izmaksām, proti, sāls ir lētāks nekā citi kaisīšanas materiāli. Iniciatīvā rosināts: lai samazinātu izmaksas, sāli varētu joprojām izmantot uz lieliem autoceļiem un ārpus pilsētām, taču apdzīvotās vietās, kurās uzturas daudz cilvēku, kā primārais materiāls būtu izmantojamas mazāk kaitīgās smiltis.
Sāli izmanto, lai izkausētu ledu, savukārt smiltis – lai novērstu slīdēšanu.
Par sāls kaisīšanas ierobežošanu galvaspilsētā iestājas arī Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kaln-ozols: “Ir vairākas tehnoloģijas, kā cīnīties ar ielu apledojumu – mehāniska novākšana, ķīmisku reaģentu izmantošana, šķembu kaisīšana –, bet Rīgā tikai sakaisa sāli un gaida, kad nokusīs.” Svaigi sasnigušu sniegu var viegli notīrīt ar slotu vai lāpstu, neizmantojot reaģentus. Taču sētnieki nestrādā visu diennakti. Ja sniegs uzsnidzis vēlu vakarā un naktī tas vēl ir piesalis, tad no rīta bez sāls un smiltīm jau neiztikt.
Tāpēc sākumā sētnieks strādā, kur iespējams, ar ledus cirtni, bet nesabojājot ielas segumu, un pēc tam izmanto reaģentus. Reaģentu iedarbībā sniegs kļūst irdens un izkūst, un to no trotuāriem, kāpņu telpas ieejas ceļa un kājāmgājēju celiņiem ir ļoti viegli notīrīt ar lāpstu. Trotuāriem, piebraucamajiem ceļiem un kājāmgājēju celiņiem jābūt notīrītiem līdz pat ceļa segumam – asfaltam vai betonam. Pēc normatīviem tas ir jāizdara līdz plkst. 8 rītā (Rīgas domes saistošie noteikumi nr. 146 (Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi).
Bez sāls diemžēl neiztikt
Pēc ražotāju ieteikumiem uz vienu kvadrātmetru drīkst kaisīt 50–70 gramus sāls. Galvenais mīnuss – sētnieki sāli mēdz izkaisīt ar rokām, tāpēc kaut kur var gadīties nokaisīt vairāk, bet kaut kur – mazāk. Bet, ja šo sniega putru (kas veidojas, ja sniegs tiek nokaisīts ar sāli) notīra un neatstāj peļķes visu dienu, tad problēmas nerodas.
Daudzi sētnieki vispār cenšas izvairīties no sāls izmantošanas, lai neradītu sev lieku darbu pie kāpņu telpām. No smiltīm un sāls kāpņu telpās palīdz atbrīvoties gumijas kājslauķis pie kāpņu telpas vai dzīvokļa durvīm.
Smiltis ir visekoloģiskākais materiāls, taču tās var nonākt notekās, tās aizdambēt, ir grūti iztīrīt no apavu zoles reljefa un kāpņu telpām.
Turklāt tās izmanto tikai uz ledus. Pavisam izvairīties no sāls nevar arī tāpēc, ka ar to, turklāt lielā daudzumā, tiek kaisīti galvenie ceļi un maģistrāles. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, izvēloties katram autoceļu posmam atbilstošo kaisīšanas materiālu, sāli vai smilts un sāls maisījumu, ņem vērā autoceļam noteikto uzturēšanas klasi, segas virsmas un gaisa temperatūru, nokrišņu esamību, laika prognozes, kā arī attiecīgā autoceļa posma satiksmes intensitāti.
Autoceļu posmi ar augstu satiksmes intensitāti, kuriem noteikta A, A1 uzturēšanas klase, pamatā tiek kaisīti tikai ar sāli. Sāli lieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz brauktuves vai kausētu ledu un piebrauktu sniegu. Satiksmes intensitātē sāls darbojas efektīvāk, jo ar transporta riteņiem tiek sagrauts ledus slānis un aktivizēta sāls iedarbība, kā dēļ maisījums tiek izkliedēts. Posmos ar zemu satiksmes intensitāti, kad ceļa segas virsmas temperatūra pazeminās zem -10 °C, lieto smilts un sāls maisījumus, kas paaugstina transportlīdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu un uz apledojumu iedarbojās mehāniski.
Ziemai raksturīgi ir mainīgi laika apstākļi, kas lielā mērā ietekmē arī ceļu uzturēšanas darbus. Autovadītājiem jāņem vērā, ka mainīgu laika apstākļu dēļ autoceļa brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad veikti slīdamības samazināšanas darbi. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanas normatīvais laiks pieļauj, ka ceļi var būt slideni, kā arī autoceļu uzturēšanas klase nosaka, ka zemākas klases valsts autoceļiem uz brauktuves var būt pieļaujama gan sniega, gan ledus kārta.
Ja sniegs, kas sajaukts ar reaģentu, no ceļa tiek notīrīts četru stundu laikā, automašīnai briesmas nedraud. Ja netīrumu, hlora un sāls kokteilis uz ceļiem paliek ilgāk, tas var ietekmēt virsbūvi un riepas.
Rīgā sniega tīrīšanas mašīnas strādā pēc šāda principa: notīra virsmu, izkaisa sāli, un, tikko kā reaģents ir iedarbojies, irdenā masa uzreiz tiek savākta. Šādus darbus parasti veic nakts laikā, kad mašīnu uz ielām gandrīz nav, lai sagatavotu ceļus jaunai dienai. Bet, ja snieg svaigs sniegs, diennakts režīmā.
Problēmu ar rūsēšanu, kā iesaka automehāniķi, var atrisināt automašīnu pretkorozijas apstrāde reizi divos gados. Ja mašīna ir veca, antikorozijas šķidrums “jāizlej” visos dobumos. Rūpīgi jāiztīra riteņu arkas. Tāpat ziemas laikā mašīna biežāk jāmazgā un jāpulē, lai ķīmiskās atliekas neuzkrātos uz automašīnas virsbūves.
Pieredzes meklējumos
Kā ar ceļu kaisīšanu citās valstīs? VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” komunikācijas daļas speciāliste Maija Eglīte:
“Regulāri tiek apzināta dažādu Eiropas valstu pieredze, galvenokārt Ziemeļeiropas, kur ir raksturīgi ziemas apstākļi, kā arī apmeklēti ziemas starptautiskie kongresi. Šajā ziemas sezonā pilotprojekts ir mobilo sensoru izmantošana, kas tiek uzstādīti transportlīdzekļiem, kuri veic regulārus rīta reisus (autobusi u. c.), nolasot aktuālo informāciju par ceļu stāvokli. Šī pieredze ir ņemta no Somijas, bet arvien plašāk tiek izmantoti visā Ziemeļeiropā, kā arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.”
Ir valstis, kur izmanto dārgus ceļu kaisīšanas materiālus, piemēram, Japānā izmanto magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums.
Toties šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks nekā Latvijā lietotais. Somijā daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū. Pa tiem brauc uzmanīgi ar radžu riepām. Arī Latvijā ir vairāki ceļi, īpaši D klasē, un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. “Latvijas autoceļu uzturētājs” pastāvīgi veic analīzi par aktuālajām tendencēm darbu veikšanas tehnoloģijās, kā arī seko līdzi novitātēm izmantojamās tehnikas jomā. Piemēram, šajā ziemas sezonā tikšot testēta īpašas konstrukcijas sniega lāpsta, kas nodrošina sāls šķīduma iestrādi segumā caur sprauslām, kuras atrodas lāpstas gumijas nazī.
Šīs tehnoloģijas priekšrocība ir sāls šķīduma iestrāde autoceļā maksimāli tuvu seguma virsmai. Plānots izmēģināt arī dažādu sakausējumu (kombinētos) sniega lāpstu nažus, lai izvērtētu to priekšrocības un iespējamo izmantošanu nākotnē. Šobrīd pārsvarā tiek izmantoti metāla naži, jo tiem ir optimāla efektivitātes un izmaksu attiecība. Autovadītāji aicināti ievērot ceļa segumam un stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu, stilu un distanci, kā arī slidenākos posmos izvairīties no straujiem manevriem.
Uzziņa
Sāls un hlors negatīvi ietekmē augus, koki aug lēnāk, samazinās koku imunitāte pret kaitēkļiem un slimībām. Jebkurā gadījumā kokiem pie pilsētas ielām ir īsāks mūžs arī citu faktoru dēļ. Tāpēc kokus parasti stāda pēc iespējas tālāk no brauktuves, izmantojot drenāžu, savukārt pavasarī koku saknes iespēju robežās attīra no sāls atlikumiem.
Kaisāmā maisījuma sastāvā ir parasts vārāmais sāls, nedaudz hlora un citi dabiski mikroelementi. Laizot šo maisījumu, dzīvnieki nevarot saindēties, taču tas var noberzt dzīvnieku ķepas. Tāpēc veterinārārsti iesaka pēc pastaigām mazgāt kaķiem vai suņiem ķepas (bet, ja suns ir mazs, tad arī vēderu).
