– Cilvēkiem krastā jūrnieka darbs saistās ar iespēju pabūt tālās zemēs, romantiku… 2
– Romantikas uz supertankkuģiem nav nekādas. Strādā kā darba zirgs, viss diendienā rit pēc pulksteņa – četros no rīta uz sardzi, pusdeviņos apgaita, vakarā atkal tas pats, ap desmitiem – gultā. Čomošanās īsti nesanāk, jo no virsniekiem apkalpē viens ir itālis, cits anglis, horvāts vai norvēģis – nu, nav ar viņiem ilgi par ko runāt. Filipīniešiem un indiešiem atkal sava republika, viņiem gan pastāstu par Latviju, jo lielākā daļa neko par mums nezina. Patiesībā jau visi ir priecīgi par to brīdi, kad tiek kajītē un var atslēgties. Tā kuģojam trīs četrus mēnešus – bez brīvdienām. Agrāk vēl varēja nokāpt krastā, bet tagad supertankkuģu izmēru dēļ ostās netiekam, piestājam ārpus tām un naftu sūknējam pa zemūdens cauruļvadiem.
– Cik nopelnāt tagad?
– Nav tā, ka turu “Ferrari” garāžā, bet dzīvot var. Jūrnieki ārzemju kompānijās pelna daudz vairāk nekā Latvijā. Uz naftas tankkuģa, kad biju otrais stūrmanis, pelnīju 5000 eiro mēnesī, tagadējā amatā – 7000 eiro.
– Kā jūrniecība mainījusies kopš laika, kad sākāt kuģot?
– Kuģi gājuši lielumā – kā praktikants sāku ar 250 metru tankkuģi. Pirmais reiss bija seši mēneši – tikai darbs un mācības bez brīvdienām, pietiekami ilgs laiks, lai tiktu ar sevi skaidrībā, vai vēlies to turpināt. Mammai no katras ostas sūtīju vēstuli vai pastkartīti. Viņas vēstules saņēmu apmēram ik pēc diviem mēnešiem, kad nokāpu krastā ASV. Šodien uz kuģa pieejams internets – ir tāds jūrnieku portāls, kurā katru dienu lasu ziņas par svarīgākajiem notikumiem Latvijā, vakaros vēl ieeju “Delfos”. Ar sievu un meitu sazinos ar videozvanu, sekoju meitas sekmēm līdzi e-klasē, nu vairs nav kā agrāk, atgriezies mājās, paskaties liecību un ķer pie sirds…
Stipri nopietnāka ir drošība. Kad sāku iet jūrā, ķiveri varējām nelikt, cimdus nevilkām. Tagad no kuģa telpas bez ķiveres galvā, cimdiem rokā, aizsargbrillēm un darba apaviem ar metāla purngalu ārā nerādies. Uz kuģa ir smagas lietas, un nevienam nav vajadzīga pēda bez pirkstiem. Un kontrolē mūs pamatīgi. Uzlabota kuģu konstrukcija – nafta tiek pārvadāta tikai dubultkorpusu tankeros. Dabas katastrofas devušas savu mācību, pēc katras izdarīti secinājumi, ieviestas jaunas prasības, lai nekad kas tāds vairs neatkārtotos.
– Krišjāņa Valdemāra aicinājums latvjiem braukt jūriņā šodien ir aktuāls?
– Latvieši izgājuši pasaulē kā kvalitātes brends. Jūrniecības kompānijas zina, ka no Latvijas nāk lietaskoks ar labu izglītību un atbildības izjūtu. Nevienam nekas vairs nav jāpierāda. Tāpēc ieteiktu jaunajiem – uz priekšu, ejiet mācīties un sāciet strādāt jūrā, jo tā vaga ir iedzīta.
Visu interviju lasiet 8. jūlija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.
