Kā vērtējat nākamā gada valsts budžeta projektu? LA aptauja 0
Saeimā iesniegts valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2017. gadam. Kā tas iespaidos mūsu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību nākamajā gadā?
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Vislabāk būtu, ja valdība pirms budžeta pieņemšanas atsevišķi analizētu visus likumprojektus un sniegtu vērtējumu par to ietekmi uz uzņēmējdarbību un konkurētspēju katrā nozarē. Budžeta projektā pozitīvi vērtējama Finanšu ministrijas iestrādātā fiskālā nodrošinājuma rezerve bez jau plānotajiem izdevumiem neparedzētiem gadījumiem un reversā PVN ieviešana dārgmetālu jomā, kaut arī tas būtu jāievieš visās jomās, kurās vērojamas krāpšanās pazīmes. Pozitīvi vērtējama arī jaunas darba samaksas ieviešana iestādēs, kas saistītas ar iekšējo drošību. Bet nav atrisinātas vairākas problēmas, kas būtiski ietekmē gan Latvijas, gan investīciju vidi. Nav mazināti darbaspēka nodokļi. Nav nodrošināta uzņēmējdarbības vides prognozējamība u. c.”
Uldis Osis, ekonomists: “Šis noteikti nav ekonomiskā izrāviena budžets. Lielu daļu paņem dažādu funkciju saglabāšanas, uzturēšanas izmaksas. Trūkst ilgtermiņa sistēmiskās domāšanas. Piemēram, kā šis budžets saistās ar Latvijas ilgtermiņa attīstības programmu “Latvija 2030” vai vidēja termiņa programmu “Latvija 2020″? Mums jau šobrīd vajadzētu gatavoties tai situācijai, kas izveidosies pēc 2020. gada, kad Lielbritānija būs izstājusies no ES un beigusies būs arī liela daļa Latvijai pieejamo ES fondu. Tāpat arī pārāk maz tiek darīts, lai samazinātu nevienlīdzību starp turīgākajiem un nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem. No otras puses, šis budžeta projekts pozitīvi atšķiras no pirmskrīzes budžetiem, kuros netika īstenota pretcikliska fiskālā politika, netika uzkrātas valūtas rezerves. Lai gan šobrīd atlicinām nelielas naudas summas, tomēr tas ir labāk nekā nekas. Ir pareiza arī pieeja izvēlēties prioritārās nozares, nevis katrai nozarei iedot pa drupačai.”
Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs: “Jaunais budžets uzskatāms par piesardzīgu, lai gan paredzētie ieņēmumi un izdevumi pieauguši par 600 miljoniem eiro. Tajā nav atraduši vietu daudzi pensionāriem svarīgi jautājumi. Savukārt nozīmīgākie ieplānotie jautājumi ir krīzes gados piešķirto pensiju pārrēķināšana (daži varētu saņemt pat par piektdaļu vairāk) un arī pensiju indeksācija. Es esmu sācis vākt un pētīt datus saistībā ar nākotnē iespējamo neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Lai tas neietekmētu budžetu, pastāv iespēja neapliekamo minimumu samazināt tiem, kuru pensijas sniedzas tūkstošos. Manuprāt, būtiskākā nepieciešamā izmaiņa ir valsts pārvaldes aparāta samazināšana, taču ministrijas rīkojas pretēji, jaunajā budžetā pieprasot papildu finansējumu apmēram 600 jaunu ierēdņu uzturēšanai.”
Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks: “Latvijā šobrīd ir dramatiski augsts nodokļu slogs darbiniekiem. Savukārt nodokļi ienākumiem no kapitāla Latvijā ir 3,7% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā vidēji tie ir 8,4%. Uzskatu, ka būtu lietderīgi palielināt nodokli ienākumam no kapitāla, bet atbrīvot no nodokļu sloga investīcijas. Ļoti pareizs ir valdības lēmums par valsts garantētas un kontrolētas veselības aprūpes stiprināšanu un pilnveidošanu atbilstoši labai starptautiskai praksei. Tomēr samaksas pieaugums gaidāms tikai tiem medicīnas darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu vai nedaudz virs tās. Cik ilgi mediķi strādās līdz izdegšanai? Tāpat jārisina jautājums par skolotāju izdienas pensijām. Vajadzīgās summas ir nelielas, un tās varētu rast ministrijas budžetā vai Saeimas deputātu kvotās.”
