Bez Džonsona un galvenā sarunvedēja 0
Pirmdienas rītā visu avīžu virsraksti vēstīja par breksita galvenā sarunvedēja Deivida Deivisa atkāpšanos. Nekur nebija atrodams Boriss Džonsons, uz kura runu Balkānu samitā gaidīja vairāku valstu valdību pārstāvji. Pēcpusdienā pazudušais atradās, saceļot pamatīgu traci ar paziņojumu par atkāpšanos no ārlietu ministra amata. Trūkstošie britu ministri gan mudīgi tika aizvietoti ar citiem, pašā vakarā sasaukta konservatīvās partijas sapulce, vadošajiem medijiem izsakot pieņēmumus par premjeres Terēzes Mejas krišanu. Grupa Mejas partijas biedru bija izteikuši ultimātu – vai nu tiks mainīts breksita plāns, vai Mejai nāksies amatu atstāt. Taču īsi pirms desmitiem vakarā izrādījās, ka Meja joprojām ir savā vietā, un, visticamāk, tur arī paliks, jo konservatīvās partijas līdera maiņa draud ar jaunām vēlēšanām un – iespējams – leiboristu uzvaru.
Atkāpšanās iemesls
Sarunās ar Eiropas Savienību regulāri tiek aizrādīts, ka britiem vispirms pašiem jāizlemj, kādu breksitu vēlas. Un tas, šķiet, ir daudz grūtāks uzdevums par sarunām ar Briseli, jo nepātraukti iet vaļā karsti strīdi ne tikai britu parlamentā, bet arī pašu valdības ministru starpā, kur daļa ir izstāšanās piekritēji, bet daļa vēlas palikt ES. Britu mediji ministru kabinetu pat mēdz dēvēt par war cabinet (karalaika valdība – latv. val.), un šis apzīmējums ir ārkārtīgi precīzs.
Tādēļ pagājušo piektdien, kad bija paredzēts vienoties par to, kādas tad īsti būs attiecības pēc izstāšanās no ES, tika gaidītas vairāku ministru demisijas. Pa pusei nopietni, pa pusei jokojot piekodinot, ka valdības piešķirtie auto demisionējušos ministrus no oficiālās ārpilsētas premjerministra rezidences, kas atrodas aptuveni 60 km attālumā no Londonas, atpakaļ uz Londonu nevedīs. Ministriem piespiedu kārtā 12 stundas nācās pavadīt bez mobilajiem telefoniem, tādējādi izvairoties no informācijas noplūdes, un, par lielu pārsteigumu visiem, panākt vienošanos, nevienam neatkāpjoties.
Ārlietu ministrs Boriss Džonsons gan pauda neapmierinātību, neoficiāli savā ierastajā stilā izsakoties, ka šis plāns ir “s*** pulēšana”, taču līdz svētdienas vakaram viss bija samērā mierīgi. Svētdienas vakarā īsi pirms pusnakts parādījās negaidītas ziņas – atkāpies nevis Džonsons, bet breksita ministrs un galvenais sarunvedējs ar Briseli Deivids Deiviss, jo uzskata, ka nespēs veiksmīgi turpināt sarunas. Viņaprāt, Apvienotā Karaliste “atdod [ES] pārāk daudz un pārāk viegli”, ir maz ticams, ka briti jebkad atstās vienoto tirgu un muitas savienību.
Kamēr pirmdien tika analizēta bijušā ministra vēstule Mejai un Mejas atbilde, meklēts pazudušais Boriss Džonsons un apspriests tikko ieceltais breksita ministrs Dominiks Rābs, tikmēr kā zibens spēriens no skaidrām debesīm nāca ziņa par ārlietu ministra Borisa Džonsona atkāpšanos. “Sapnis par breksitu mirst”, savā vēstulē Mejai raksta Džonsons, “vai mēs tiešām gatavojamies pieņemt [ES] kolonijas statusu?”
Valdības plāns – white paper
Kā jau ierasts, ar piektdien pieņemto valdības nostāju apmierināts nav neviens. Plāns sastāv no 12 punktiem, tajā ir minēts gan izstāšanās datums – 2019. gada 29. marts, gan brīvās kustības izbeigšana starp AK un ES valstīm un ES budžeta maksājumu izbeigšana. Lai arī AK vairs nebūs muitas savienībā, tomēr tiks veidota īpaša brīvās tirdzniecības zona ar ES, briti varēs slēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar citām valstīm. ES muitas tarifi tomēr tiks piemēroti. Šāda nostāja arī atrisinātu samilzušo Īrijas robežas jautājumu.
Meja vēlas saglabāt arī kopīgus noteikumus pārtikas, lauksaimniecības un rūpniecības precēm, taču AK nesekos ES finanšu pakalpojumu regulām. Britu parlamentārieši varēs lemt, kurus ES likumus integrēt britu likumdošanā, vairs nepakļausies ES tiesu jurisdikcijai, strīdi tiks risināti kopīgi, britu tiesnešiem piemērojoties ES likumdošanai. Kritiķi šo plānu jau ir nodēvējuši par “mīksto breksitu” vai vispār nekādu breksitu, taču nekas nav akmenī rakstīts, jo plāns vēl ir jāapstiprina parlamentam.
Vai breksits bez Džonsona būs?
Par to, vai breksits būs vai nebūs, nav skaidrības pat lielākajiem breksita atbalstītājiem. Tiek izteikti visdažādākie minējumi, un vispopulārākais ir, ka Džonsons gaidīs līdz rudenim, lai tad gāztu Meju un ieņemtu premjera amatu. Uz premjera amatu tēmē arī citi, un cīņām konservatīvajā partijā cītīgi seko leiboristi, cerot, ka viņu premjera kandidātam Džeremijam Korbinam varētu rasties iespēja. I
Valdībā ugunsgrēks pagaidām ir nodzēsts, tomēr pēc futbola un Trampa vizītes beigām tracis atsāksies ar jaunu sparu, jo dažādas grupas parlamentā cītīgi gatavojas izgāzt balsojumu, tiek runāts par “partizānu karu” (guerrilla war – angļu val.), ar to domājot vairāku nesaistītu karotāju grupu apvienošanos cīņā pret kopīgu pretinieku.
Šobrīd gan neviens viņu īpaši nemeklē, taču atkal pazudis Boriss Džonsons.
