Anda Līce: Seriāls “Saplēstā krūze” – sadomāti gultas skati un vardarbības ainas 45
Arī kultūrai ir savs dārgais un lētais gals, bet starp abiem var atrast daudz ko itin baudāmu un piemērotu dažādām gaumēm. Pārtikas veikalos sanitārajām prasībām neatbilstoši produkti ir jāizņem no apgrozības, kamēr kultūras laukā banalitāte var dzīvoties brīvi, jo tās sardzē stāv sauklis – tagad viss ir atļauts, un lieciet mums mieru ar savām ētiskajām un profesionālajām prasībām.
Ēkas stiprumu nosaka tās pamati. Tas nav tikai celtnieku jautājums. Alfrēda Dziļuma romāna “Saplēstā krūze” priekšvārdā ir zīmīgi Ineses Treimanes atslēgas vārdi: “Viņa dzīves pamatu pamats bija zeme, un pie tās viņš stingri turējās arī savos literārajos darbos.” Tie bija arī pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Latvijas atslēgas vārdi, un ar tiem lielā mērā var skaidrot pirmskara Latvijas straujo uzplaukumu. Zeme tā laika ļaudīm nozīmēja kaut ko vairāk par tirgus preci un peļņas avotu – tā bija sakņu vieta gan kokiem, gan daudzām cilvēku paaudzēm. Kas šodien ir mūsu valsts stiprie pamati – brīvais tirgus, centralizācija, izglītība, došanās peļņā, virtuālā pasaule? Ir skaidrs – tā vairs nav zeme. Šķiet, tas nav arī godaprāts, jo notiek pārāk daudz spekulāciju ar tautai dārgām lietām. Jaunākais gadījums – kārtējā jaundibinātā partija savam nosaukumam nekaunīgi piesavinās vārdus “Gods kalpot Latvijai”.
Jau pirmās seriāla “Saplēstā krūze” sērijas apliecināja – rakstnieks Dziļums tur ir tikai vārda pēc. Bet viņa darbs varētu būt stiprs pamats, uz kura būvēt skaistu māju, nevis katrā sērijā atrādīt vismaz vienu sadomātu gultas skatu un vardarbības ainas, bez sirdsapziņas pārmetumiem izmantojot pat zīdaini. Tā kā bērns vēl, bet rakstnieks vairs nespēj sevi aizsargāt, seriāla autori ar abiem izrīkojas, kā ienāk prātā. Žēl aktieru, kuru talantu – mūsu nacionālo bagātību – tik bieži izmanto vienreizējas lietošanas produkta ražošanai. Skatītāji noteikti ir pelnījuši pilnvērtīgu un veselīgu garīgo uzturu. Un arī to, ka sabiedriskā televīzija viņiem palīdz orientēties tik atšķirīgo vērtību pasaulē un vedina prom no lētuma.
Krievu dziedātājs Andrejs Makarēvičs kādā intervijā, jautāts, kas notiek krievu estrādē, atbildēja: “Lēna intelektuāla izdzišana.” Šo diagnozi var attiecināt uz daudzām populārās kultūras izpausmēm arī mūsu zemītē. Kultūras lētais gals ir pilns ar produktiem, kam ir īss derīguma termiņš, un tur neko nelīdz etiķešu pārlīmēšana. Dažas pazīmes gan liecina, ka jau esam to visu atēdušies – dziesmu salkanos tekstus sāk nomainīt laba dzeja un staipīgās meldijas – dziļi izdzīvota mūzika. Runa jau nav tikai par kārtējo izklaides gabalu, bet par dziļumu, kas vienīgais jebkuram darbam piešķir garu un skaistu mūžu.
