Bez diskusijām sabiedrībā Latvija pievienojusies ANO Globālajai deklarācijai par bēgļiem 0
Latvija atbalstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Globālo deklarāciju par bēgļiem, lai arī diskusijas par to nav notikušas.
Šodien Saeimas Ārlietu komisijai paredzēta sēde, kurā skatīs jautājumu par Latvijas pozīcijas paušanu starptautiskajās institūcijās. Šāda nepieciešamība radusies arī tāpēc, lai izskaidrotu, kāpēc lēmumi par pievienošanos dažādiem dokumentiem tiek pieņemti bez sabiedrības informēšanas un politiskām diskusijām.
ANO Globālais migrācijas pakts pēdējā brīdī tomēr tika apspriests Saeimā, taču cits līdzīgs dokuments – ANO Globālā deklarācija par bēgļiem – palicis nepamanīts.
Pirms divām nedēļām Saeima nolēma, ka Latvija nepievienosies ANO Globālajam migrācijas paktam. Saeimas deputāti, kas iestājās pret paktu, norādīja, ka tas ir pret Latvijas interesēm, un, kaut arī ir juridiski nesaistošs, tomēr vēlāk uz tā pamata var tapt dokumenti, kas migrācijas jomā būtu jāpilda arī mūsu valstij.
Tikmēr šonedēļ Latvija balsojumā Ņujorkā pievienojās ANO Globālajai deklarācijai par bēgļiem. No 193 valstīm, kas pārstāvētas ANO Ģenerālajā asamblejā, tikai ASV un Ungārija balsoja pret paktu, trīs valstis no balsošanas atturējās un vairākas nepiedalījās.
Tā tiek veidota uz ANO Bēgļu konvencijas pamata un ir kā ziņojums par situāciju. Deklarācijai ir četri galvenie mērķi: mazināt spiedienu uz bēgļu uzņēmējvalstīm, uzlabot bēgļu paļāvību uz sevi, paplašināt piekļuvi trešo valstu risinājumiem, kā arī veicināt bēgļu atgriešanos viņu dzimtenē. Bēgļu deklarācijas iecere ir palīdzēt valstīm, kuras uzņem ļoti daudz bēgļu, un tajā uzsvērts arī aicinājums nodrošināt bēgļiem pieeju skolām un veselības aprūpes iestādēm.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols sarunā ar “LA” norādīja, ka
nepieciešams uzlabot procedūru, ar kuru Saeima tiek informēta par dažādām Latvijas pozīcijām attiecībā uz ANO un citās starptautiskajās organizācijās apstiprināmiem dokumentiem.
“Ar migrāciju saistītie dokumenti mūsu sabiedrībā tiek uztverti sensitīvi, un tos nepieciešams plašāk apspriest Saeimā un sabiedrībā,” teic R. Kols. Viņš norādīja, ka Saeimai un Latvijas sabiedrībai būtu jābūt plašāk informētām par būtiskāko dokumentu pieņemšanu, gan neņemot vērā dokumentus, kas tieši uz Latviju neattiecas.
Tikmēr Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukeševica uzsvēra, ka ANO lēmumu par abu dokumentu – gan Migrācijas pakta, gan Bēgļu deklarācijas – tapšanu pieņēmusi jau samitā 2016. gadā un ar tiem interesentiem bijusi iespēja iepazīties Ārlietu ministrijas interneta lapā.
Lai arī abi dokumenti viņas ieskatā ir savā starpā saistāmi, tomēr to veidošanas gaita bijusi atšķirīga. Arī viņa atzīst, ka migrācijas jautājumi Latvijā ir sensitīvi, un jo sevišķi to var attiecināt uz diskusijām par ANO Globālo migrācijas paktu. Tikmēr ANO Bēgļu deklarācija ir dokuments, kas balstīts uz ANO Bēgļu konvenciju un ir ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos ziņojums, kura izstrādē Latvija, tāpat kā citas valstis, nav tieši piedalījušās.
Viņa uzsvēra, ka šodien sēdē iepazīstināšot deputātus ar dokumentu un dažādu pozīciju pieņemšanas gaitu un kārtību dažādās starptautiskajās organizācijās.
