Monika Zīle: Krievijas Ārlietu ministrija skarbi apsauc Vāciju 6
Krievijas galvaspilsēta, jau kur tas laiks, kā magnētiska maizes klēts iztikas un darba meklējumos pievelk valsts nabadzīgāku reģionu un bijušo PSRS republiku iedzīvotājus. Lai gan Maskavas dome pieņēmusi virkni lēmumu migrācijas ierobežošanai un kontrolei, tie izrādījušies vien grabulis un nav devuši vēlamos rezultātus – visās pārvaldes struktūrās sazēlusī korupcija devalvējusi varas noteikto reģistrācijas atļauju izsniegšanu iebraucējiem. Viņi ir lēts beztiesīgs darbaspēks kaktu rūpaliem, vieglas peļņas avots dzīvošanai nepiemērotu telpu izīrētājiem un nereti arvien stiprākas galvassāpes vietējiem, kuru ikdienu sarežģī svešu tradīciju straujā ienākšana. Oficiālā statistika apgalvo, ka Maskavā dzīvo 2,5 miljoni musulmaņu – vairāk nekā jebkurā citā Eiropas pilsētā, bet realitātē šim ciparam jāpieskaita vēl vismaz miljons no Vidusāzijas un Aizkaukāza ieceļojušo.
Sīkas etniskas sadursmes ir krievu metropoles ikdiena, bet 13. oktobrī Biruļovas rajonā tās pārauga spēcīgā vietējo iedzīvotāju neapmierinātības demonstrācijā. Plašais saiets sākumā visai miermīlīgi pieprasīja bez kavēšanās izmeklēt 10. oktobra naktī notikušu krievu tautības jaunieša slepkavības izmeklēšanu un stingrākus migrācijas ierobežojumus, taču drīz pārauga grautiņos. Notikušo atspoguļoja masu saziņas līdzekļi daudzās pasaules valstīs, bet Vācijas Ārlietu ministrija diplomātiskā dokumentā Krievijas kolēģiem adresēja bažas par cilvēktiesību normu ievērošanu. Mūsu austrumu kaimiņa ārlietu resora atbilde neaizkavējās un bija viennozīmīgi skarba: Konstantīns Dolgovs, ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos, ieteica vācu kolēģiem pievērsties pašu valstij, kur “turpina augt un nostiprināties labēji ekstrēmistiskas, neonacistiskas un ksenofobiskas noskaņas”. Piebilstot, ka Biruļovas nemieru savaldīšanā nav bijis policijas vardarbības izpausmju, turpretī Vācijai bēgļu izmitināšanas sfērā ir daudz kritizējamu lietu, ieskaitot aizliegumus atstāt stingri noteiktu teritoriju. “Tā kā, maigi izsakoties, vācu kolēģiem pašu valstī ir ar ko nodarboties cilvēktiesību ievērošanas jomā,” K. Dolgovs uzsvēra ziņu aģentūrai RIA “Novosti”. Bez kādas diplomātijas pateikts: nebāziet degunu mūsu ķēķī! Nav labais tonis un diezin vai atdarināšanas cienīgs starpvalstu ārlietu struktūru saskarsmē. Taču, Vācijas kolēģiem adresētos “ieteikumus” lasot, nāk prātā neskaitāmie Latvijai adresētie Maskavas pārmetumi, ko mūsu puse lielākoties pacieš klusējot.
Nupat Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas visu atbildību par starpnacionāliem konfliktiem uzliek vietējās varas iestādēm. To uzdevums – “starpnacionālās un starpkonfesionālās saticības stiprināšana, uz valodas vai reliģiskās piederības pamata izraisītas diskriminācijas novēršana, migrantu sociālā un kultūras adaptācija”. Likumu papildina uzskaitījums iemesliem, kuri var kļūt par pamatu municipālo veidojumu vadības atlaišanai. Biruļovā tas jau noticis – nemieru izmeklēšanas komisijas pārbaudē secināts, ka vietējā vara gadiem nav ieklausījusies iedzīvotāju sūdzībās par kliedzošiem migrācijas noteikumu neievērošanas faktiem. Bet Maskavā turpinās nelegālo ieceļotāju tvarstīšana, un žurnālistu aprindās min augstus iekšlietu ierēdņus, kam nāksies pamest siltās vietas, jo ar viņu savtīgo vēlību noliktavu ēkās un pagrabos uzturētas kopmītnes un ražotnes.
