“Elitei jādomā, vai neierobežot smalku vīnu dzeršanu.” Saruna ar Mārtiņu Bondaru 20
Atgriezies no Davosas foruma, Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) dalījās ar starptautiskiem jaunumiem intervijā “Latvijas Avīzes” redakcijā. Jāatgādina, ka maz atspoguļota mūsu parlamentāriešu grupas vizīte Vašingtonā, tiekoties ar ASV senatoriem kongresmeņiem pagājušā gada nogalē. Arī par to sarunā, kas norisinājās pirms Saeimā ceturtdien noliktajām tradicionālajām ārlietu debatēm.
Katru gadu dodaties uz Davosu, kur augstkalnu gaisā pasaules biznesa un politiskā elite apmainās domām par svarīgāko. Krievu saimnieciskais darbinieks Anatolijs Čubajs izteicies, ka šogad jutis “šausmu” noskaņu – ne konkrētu, bet kopumā par nākotnes neparedzamību. Kādas bija jūsu izjūtas?
Tramps, populisms, breksits – trīs atslēgvārdi un temati Davosas diskusijās. Tas tiešām saistās ar neziņu, ko sola notikušie un gaidāmie politiskie procesi Amerikā un Eiropā. Kāda būs ekonomiskā un drošības politika, kādi būs ASV jaunās administrācijas plāni. Prezidents Tramps ir stājies amatā, iezīmējis virzienus, kas noteikti ietekmēs arī Latvijas tālāko nākotni. Viena sadaļa ir ASV un Eiropas attiecības, ietverot NATO. NATO tika raksturota kā novecojusi organizācija, un Davosā Trampa komandas loceklis Antonijs Skaramuči atzina transatlantiskā bloka nozīmi, bet piemetināja, ka organizāciju dibināja aukstā kara laikā, lai atturētu PSRS agresīvās tieksmes – ne tikai Eiropā. Pasaule izmainījusies, tāpēc esot jāpārdefinē NATO būtība un sūtība. Tas nenozīmē, ka NATO nav vajadzīga, bet to, ka šodien ir mainījušās drošības problēmas.
Un ko tas nozīmē?
To var minēt. Bet Baltā nama saimnieks runājis par apņemšanos, ko dalībvalstis paudušas par aizsardzības tēriņiem, un savstarpējo atbalstu uzbrukuma gadījumā – ka tas jāievēro. Ka tas nav – gribu, daru, negribu, nedaru. Latvijai tas nozīmē, ka sasniegt 2% izdevumu latiņu ir neatņemama valsts aizsardzības sastāvdaļa.
Par breksitu – esošā ASV administrācija diezgan tieši apsveica Lielbritānijas izstāšanos no ES. Tāpat administrācija teikusi, ka vēlas runāt ar politiķiem, kuri ieguvuši uzticību nacionālajās valstīs. Sajūta ir, ka ASV un to prezidents vēlas veidot attiecības ar valstīm, kāpjot pāri Briselei. Trešais, kur varētu gaidīt būtiskas izmaiņas, – ASV un Krievijas attiecības. Izskatās, ka Tramps spers ekstrasoļus, lai tās būtu citādas nekā iepriekšējo trīs prezidentūru laikā. Prezidents uzsver ļaunumu, ko vēlas iznīcināt, – “Islāma valsts”. Šīs problēmas risinājums vairs nav iedomājams bez Krievijas līdzdalības. Te varētu būt pirmais saskares un sadarbības punkts Krievijai ar Ameriku. Davosā daudzi izteicās par populismu, bet neviens nevarēja skaidri noformulēt – kas tas ir? Sacīja, ka populisms ir antiglobālisms. Nacionālisms. Rasisms. Ka tā ir māka pareizi uzdot jautājumu bez pašu spējām sniegt atbildi. Publiskā telpā izskanējis piemērs, ka populisms ir britu izstāšanās no ES. Bet citi cilvēki nemēģināja Anglijai šāda soļa speršanu pārmest kā populismu. Viedokļi bija: nu, jāšķiras, un tā savienībā ir pirmoreiz.
Ar Trampa ievēlēšanu pastiprinās runas par ES sabrukšanu, un tās periodiski atskaņoja arī agrāk. Kāds jums ir iespaids par šā globālā projekta nākotni.
Kāda ES bija, tāda tā nebūs rīt. Tas ir skaidrs. Tāpēc, ka atšķirības ES, kas iezīmējušās pēc ekonomiskās krīzes starp valstīm, kas bija parādnieces un kas kļuva par aizdevējiem, finanšu donoriem, ir ļoti būtiskas. Otru krīzi izraisīja bēgļu problemātika. Par Eiropas nākotni šodien debatē ļoti šaurā valstu grupā, tā dēvētā ES kodolā, un tuvākajos gados savienība sadalīsies grupās. Davosā minēja Poliju, Ungāriju par solījumu nepildīšanu, kādus tās deva, stājoties ES, un tas liek dažādas jautājumzīmes, kāds būs jaunais savienības modelis.
Pēc Trampa vecā pasaule, kādu to pazīstam XX gadsimtā, ir prom uz neatgriešanos – saka vācu ārlietu ministrs Šteinmeijers. Esat Amerikas pazinējs – misters Tramps taču ir kārtīgs nacionālists! Ekonomikā – protekcionists, politikā zināmā mērā izolacionists, jo America first!
Nemēģinu politiķiem piekārt birkas. Mani iespaidos tas, kā mēģinās pa jaunam veidot ASV un ES attiecības. Vai un kāda būs tuvināšanās ar Krieviju? Tas noteiks redzējumu nākotnē. Latvijai tuvākajos gados būs jāpielāgojas akcentu maiņai, kāda tā transatlantiskajās attiecībās veidosies dažādās plāksnēs. To, kā tieši izpaudīsies kursa maiņa, varēs pamanīt tuvāko mēnešu laikā.
Vai Davosā pieminēja Baltijas valstis? Uz forumu neaicināja Latvijas līderus, bet Gribauskaite, Ilvess esot bijuši.
Drošības politikas sakarā izskanēja, ka citu Eiropas valstu skatījums uz Krieviju mēdz atšķirties no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas priekšstata. Citā kontekstā mūs nepieminēja.
“Šausmu” sajūtai jāpieņemas spēkā!
Teicu par daudzkārt minēto neizdibināmo nākotni, taču ekonomikas paneļos tādi runātāji kā SVF vadītāja Lagārda, vācu, angļu finanšu ministri, Japānas centrālās bankas vadītājs – visi kā viens prognozēja saimnieciski sekmīgu 2017. gadu. Vienīgie riski nevēlamai attīstībai saistīti ar politiku. Šie finansisti zina, ko runā.
Pāriesim pie Saeimas deputātu Vašingtonas brauciena pirms Jaunā gada, kas maz apgaismots. No pieejamās informācijas šķiet, ka senatori ne tik daudz pamācījuši latviešus, bet no draugiem vēlējušies informēties – ko īsti grib Krievija, kāds stāvoklis NATO pierobežā.
Amerikas vizīte bija simboliska tajā izpratnē, ka pērnvasar ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā izskanēja domas – Baltijas valstis paliktu neaizstāvētas, ja piepeši sāktos agresija. Republikāņu konventā Mičs Makonels, Senāta vairākuma līderis, nepārprotami paziņoja – tā nenotiks! Visām dalībvalstīm ir NATO vairogs! Tā ir Amerikas apņemšanās! Sekoja mana vēstule Makonela kungam ar pateicību par stingro norādi un aicinājumu tikties parlamentāriešu starpā, apliecinot, ka mūsu valstis patiešām var justies droši. Decembrī tad arī notika ļoti draudzīgas sarunas Vašingtonā starp baltiešiem un amerikāņiem. Simbolisko slodzi vizīte iznesa. Tās svaru apliecina tas, ka amerikāņu pusē sēdēja deviņi senatori. No Latvijas bijām es, Ojārs Kalniņš, Rihards Kols, Artis Rasmanis, Sergejs Potapkins. Notika atklāts dialogs. Viens senators gribēja zināt, kā jūtas mūsu krievvalodīgie. Teicu – Potapkina kungs ir krievs, LR Saeimas loceklis, lai pastāsta. Arī to, vai krievvalodīgie vēlas, lai kāds atnāk viņus atbrīvot. Potapkins skaidri atbildēja – nevienu atbrīvotāju nevajag. Mums ir problēmas, bet paši tās spējam risināt.
Sergejs ir malacis. Iesakāms apbalvošanai.
Jā, atbilde bija korekta.
