No Satversmes preambulas projekta pazūd termins “valstsnācija” 14
“Prieks, ka mēs šodien diskutējām nevis par pēdējo dienu mediju virsrakstiem, bet par plašākiem jautājumiem,” “Vienotības” kongresa noslēgumā bija gandarīts partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars. Ar to tika attaisnota partiju sanāksmēm neierastā darba kārtība, kad pēc līderu uzrunām neseko partijas biedru debates, bet klātesošie sadalās “darba grupās” un šaurā lokā (30 – 40 cilvēki) spriež par izglītību, labklājību, reģionu attīstību, Satversmes grozījumiem. Līderi tikmēr piedalās Nacionālās bibliotēkas atklāšanas pasākumos. Beigās visi atkal sanāk kopā, lai pieņemtu rezolūciju, kurā apliecina “atbildību par Latviju”. Tikmēr partijā valdošās noskaņas vairāk tiek apspriestas koridoros, priekštelpās un internetā.
Vārds līderiem
“Vienotības” kongress bija plānots pagājušā gada novembra beigās, taču ieceres mainīja Zolitūdes traģēdija. Tam sekoja pamatīgas politiskās pārmaiņas – Valda Dombrovska demisija un jaunās valdības sastādīšana, kas ietekmējis arī attiecības partijā. Pēc tam kad kļuva zināms, ka Artis Pabriks nebūs aizsardzības ministrs, bet amats “ietirgots” Zaļo un zemnieku savienībai, neapmierinātība ar notikušo uzplaiksnīja “Vienotības” spārnā, kas partijā ienāca no “Sabiedrības citai politikai”. “Pabrika likteņa mācība: ne jau politiskā pieredze, veikums vai lojalitāte partijai ir svarīga, bet konkrētā mirkļa politiskā konjunktūra,” interneta sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja “Vienotības” biedrs Gatis Kokins. Atbildi parādā nepalika ģenerālsekretārs A. Kampars, dzēlīgi norādot uz Pabrika ieceri piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās: “… un šī konjunktūra diezgan cieši saistīta ar nesavtīgu vēlmi atdot sevi darbam Briselē nu jau visu eiropiešu labā.”
Pats Pabriks gan aizvainojumu publiski nav paudis un arī kongresā smaidot uzklausīja partijas biedru atzinības vārdus, tostarp tos, kas viņam tika teikti no tribīnes. Vārds uzrunām tika dots partijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, bijušajam valdības vadītājam Valdim Dombrovskim, Eiroparlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei, Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam. Tika demonstrēts videoieraksts ar Ministru prezidenta kandidātes Laimdotas Straujumas uzrunu (viņa atrodas komandējumā Vācijā, kur cita starpā tiekoties arī ar Krievijas lauksaimniecības ministru, lai apspriestu Latvijas šprotu jautājumu). Neviens cits tribīnē īpaši nerāvās un pret valdes ierosināto darba kārtību neiebilda. Piemēram, Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis bija redzams zāles pēdējās rindās. Vienīgi Juris Vidiņš nosūtījis partijas biedriem uzrunu, kuru viņš bija plānojis teikt kongresā (to publicējis portāls “pietiek.com”). Viņš izsaka neizpratni, kāpēc L. Straujuma apgalvojusi, ka jaunajā valdībā nebūs “gadījuma cilvēki”, taču neiebilst, ka tajā darbosies bezpartijisks satiksmes ministrs. Neesot arī saprotams, kāpēc darbu nevarot turpināt līdzšinējā labklājības ministre Ilze Viņķele un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. “Par partijas lietām. Nav atgriezeniskās saites – partijas biedri joprojām nesaņem valdes sēdes protokolus, nesaņem informāciju par nodaļu finansēm, par jaunuzņemtajiem partijas biedriem. Līdz ar to partijas ierindas biedrs jūtas nevajadzīgs un neinformēts. Līdz ar to apsīkušas partijas iekšējās diskusijas, (..) nav vērts diskutēt, ja partijas vadība ignorē ierindas biedru viedokļus,” raksta J. Vidiņš.
Dombrovski gaida Eiropā, Āboltiņa paliek Latvijā
“Šis ir darba kongress” – tas šoreiz tika īpaši uzsvērts, it kā citas reizes partijas biedri būtu nākuši kopā izklaidēties. Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis tika pavadīts godam – ar ziediem, apsveikumiem un ilgiem aplausiem. Bet intriģējošs bija EP Eiropas Tautas partiju grupas vadītāja Žozefa Doula apsveikums, kurā viņš smaidot bilda: “Dārgais Valdi, es gribu teikt, ka man būtu liels prieks ar tevi kopā strādāt arī turpmāk…” Lai gan “Vienotības” EP deputātu kandidātu saraksts vēl nav zināms, tajā esot paredzēta vieta arī V. Dombrovskim. Toties S. Āboltiņa apsolīja, ka viņa nekandidēs ne uz Eiropas Parlamenta, ne Eiropas Komisijas amatiem. “Ņemot vērā, ka šajā kontekstā nereti izskanējis arī mans vārds, vēlos apliecināt – es esmu uzņēmusies gan Saeimas priekšsēdētājas, gan “Vienotības” priekšsēdētājas amatu. Mēs zinām, ka šis gads mūsu organizācijai būs ļoti nozīmīgs, ļoti grūts, varbūt pat izšķirošs, tam ir jāveltī daudz darba un pūļu. Šis darbs ir mana nemainīga prioritāte. Es visiem apliecinu, ka palieku Latvijā.”
Partijas vadītāja nepiekrīt, ka “Vienotībai” būtu problēmas ar līderiem: “Es esmu lepna, ka Ministru prezidenta kandidāte (L. Straujuma) nāk no “Vienotības”. Kaut arī premjera nominēšanas process nebūt nebija viegls un sabiedrībai saprotams, tas tomēr parādīja, cik daudz mūsu rindās ir profesionālu politiķu. (..) Mēs bijām un esam pārliecināti par ikviena mūsu virzītā kandidāta spējām uzņemties atbildību arī par vissarežģītākajiem jautājumiem.”
Pēc viņas teiktā, nepieciešamību pēc jaunas valdības un koalīcijas paplašināšanas noteikusi ne tikai Zolitūdes traģēdija, bet arī politiskā situācija, jo iepriekšējai valdībai trūcis skaidra Saeimas vairākuma atbalsta. Plaša “labēji centriska” koalīcija esot nepieciešama, lai saglabātu Latvijas ģeopolitisko orientāciju, jo “svešas valsts ideoloģijas ietekmēta politika sevi skaļi pieteikusi galvaspilsētā”.
V. Dombrovskis piebilda, ka jaunajai valdībai nebūs dots “ieskriešanās laiks”. Tās uzdevums esot nepieļaut populistiskus lēmumus vēlēšanu gadā, un jāturas pie budžeta, kuru pieņēmusi Dombrovska valdība. L. Straujuma savā videoziņojumā apliecināja, ka viņa turpinās šo kursu.
Par noskaņām partijā vairāk runāja Sandra Kalniete. Pēc viņas teiktā, notiekot diskusijas, vai “Vienotība” ir sociāli liberāla, fiskāli konservatīva vai nacionāli demokrātiska partija. Taču tieši politiskā daudzveidība un iekšējā konkurence esot vajadzīgais “garainis, kas nodrošina vārīšanos”, kas “neļauj iegrimt vienādi dūdojošo snaudā”. Vienīgi uzskatu cīņai neesot jānoslīd personāliju līmenī, piebilda S. Kalniete. Diskusijas esot parlamentārās kultūras būtība, tāpēc viss kārtībā, un partijai vienlīdz esot vajadzīgs gan Pabriks, gan Zaķis, gan Viņķele, gan Reirs, gan Judins, gan citi. Viņa cerot, ka neviens nebūs tik naivs, lai kopā ar citu partiju pārbēdzējiem ļautos vilinājumam veidot vēl kādu jaunu politisko spēku, lai gan tādas idejas esot dzirdētas.
Satversmes preambulai jauns variants
Viena no kongresa darba grupām bija veltīta Satversmes preambulas apspriešanai. Kā izrādījās, nav paredzēts apspriest Egila Levita sagatavoto projektu, bet jaunu variantu. Tas gan saturiski ir diezgan tuvs iepriekšējam, taču tagad tas tiek dēvēts par “Satversmes ievadu” un no teksta pazudis pretlatviskajiem spēkiem tik netīkamais termins “valstsnācija”. Ar šo jauno preambulas projektu “Vienotība” šonedēļ iepazīstinās koalīcijas partnerus un piedāvās ierakstīt koalīcijas līgumā apņēmību, ka tā tiek pieņemta vēl līdz 12. Saeimas vēlēšanām.
