Bez atbalsta neiztiks! Gaļas pārstrāde – cenu žņaugos 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi kopš 2014. gada notikumiem Ukrainā, sankciju un pretsankciju ieviešanas vairs neeksportē produkciju uz Krieviju un Baltkrieviju, tāpēc jaunā ģeopolitiskā situācija – Krievijas iebrukums Ukrainā – šajā aspektā nozares darbību neietekmēs. Tomēr patlaban notiek ārkārtīgi straujš cenu pieaugums lopbarībai, transportam un ražošanai, turklāt Ukrainas un Krievijas graudu, īpaši kviešu, importa apstāšanās dēļ Eiropas gaļas nozare zaudē lielu daļu lopbarības. Rezultātā gaidāms milzīgs pašizmaksas un cenu kāpums, tā situāciju raksturo SIA “HK Scan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš.
Viņš norāda, ka tiem uzņēmumiem, kuri jau krietni pirms Covid-19 sāka jaunu tirgu apgūšanu, eksports turpina attīstīties un tagad parādās arī iespējas ieņemt jaunas nišas Eiropas valstīs, kas radušās piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ. “Šajos apstākļos aizvien lielāka nozīme būs produkcijas cenai, un tie, kas spēs saražot lētāk, veiksmīgāk darbosies eksporta tirgos. Tikmēr vietējais tirgus turpinās sašaurināties, jo Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās. Tieši tādēļ tik lielu uzsvaru liekam uz eksportu,” tā H. Lapiņš.
Soja, cenas un attīstība
Arī SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs norāda, ka no Ukrainas un Krievijas uzņēmumiem lielā apmērā iepirkti produkti vistu barības maisījumu gatavošanai. “Bija laba sadarbība ar piegādātāju no Ukrainas, ar savstarpēji izdevīgiem noteikumiem varēja veikt pēcapmaksu. Sākoties karam, ukraiņi piegādes uzreiz apturēja.
Nācās pārorientēties, sameklējot sojas piegādātāju Eiropā un Latīņamerikā, bet jaunās sadarbības nosacījums ir priekšapmaksas rēķini, tātad jāpārplāno apgrozāmo līdzekļu finanšu plūsma. Sojas cenu atšķirība ir ievērojama – iepriekš bija 400 eiro/t, tagad – 600 eiro/t. Atliek vien uzticēties jaunajiem partneriem, ka pasūtītais atnāks noteiktajā laikā un vēlamajā kvalitātē,” tā H. Dovgijs. Viņš arī neslēpj, ka energoresursu, iepakojuma, degvielas kāpjošās cenas neizbēgami velk līdzi arī gatavās produkcijas cenu. “Sadarbojamies ar Zemkopības ministriju, meklējam risinājumus, lai cenu pieaugums veikalu plauktos būtu pēc iespējas mazāks,” viņš saka.
Mēģinot izlavierēt starp augošajām izmaksām, uzņēmums neaizmirst arī par attīstību. “Šobrīd plānojam uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, tad, iespējams, būs nepieciešamas papildu darbarokas. Nākamais solis – olu produktu ražošana pēc īpašas receptūras. Paralēli putnu fermai esam izveidojuši arī uzņēmumu, kas nodarbosies ar biogāzes ieguvi, jo šim nolūkam var izmantot vistu mēslus. Tāpēc var teikt, ka esam uzmanību pievērsuši arī enerģētikai, un ne tikai domājam, bet arī darām, lai veicinātu uzņēmuma attīstību dažādās jomās,” uzsver Hermanis Dovgijs.
Ekports Skandināvijas virzienā
Līdzīgās domās arī nozares flagmaņa – AS “Putnu fabrika Ķekava” – valdes priekšsēdētājs Andrjuss Pranckevičjus, norādot, ka uzņēmums vairs nestrādā Krievijas tirgum, tā vietā kā stratēģiskos eksporta tirgus izvēloties Baltiju un Skandināviju. “Eksporta portfelī nav Krievijas kompāniju, tādēļ tiešā veidā pret Krieviju noteiktās sankcijas mūs neietekmē, bet netiešu ietekmi izjūtam. No Ukrainas iepirkām izejvielas un iepakojamos materiālus, kuru piegādes šobrīd nav iespējams prognozēt.
Paredzam, ka šo piegāžu apturēšana ietekmēs arī kopēju putnu barības cenu, jo alternatīvas no Rietumu partneriem tiek piedāvātas par augstāku cenu,” norāda Pranckevičjus. Viņaprāt, situācija drīzumā neuzlabosies, jo barības izejvielas ir augušas divas reizes pēdējo 12 mēnešu laikā, savukārt enerģijas izmaksa pieaugusi teju trīs reizes, kas ir ārkārtīgi straujš kāpums, kura beigas paredzēt nav iespējams. Tomēr Skandināvijā, kas ir svarīgākais uzņēmuma eksporta tirgus, redzama neliela augšupejoša pārdošanas tendence, uzlabojoties kopējai patēriņa situācijai.
“Savukārt vietējā tirgū iezīmējas tendence mazināt sortimentu un turpinās spiediens uz dziļu atlaižu piemērošanu, kas daudziem vietējiem ražotājiem nozīmē izdzīvošanas robežu. Mēs ceram, ka Latvijas lielveikalu ķēdes šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā būs sociāli atbildīgas un atradīs iespēju atbalstīt Latvijas pārtikas ražotājus.”
Efektivizēs darbību
Vēl viens nozares līderis – SIA “Forevers” – norāda, ka uz straujo pārtikas izejvielu izmaksu pieauguma fona ražotāji tomēr meklē veidus, kā efektivizēt darbību un noturēt tirgus daļu. Uzņēmuma īpašnieks Andrejs Ždans atzīst – sākotnēji bija cerības, ka pēc pandēmijas beigām varēs atgriezties ierastajā rutīnā, bet tagad jāsaskaras ar skaudro realitāti, proti, militārā konflikta ietekme vēl nopietnāk satricinās globālo ekonomiku, solot neprognozējamu inflācijas lēcienu, kam vietējais ražotājs nav gatavs.
“Vēl straujāk augot energoresursu cenām, tiks stimulēts pārējo preču un pakalpojumu izmaksu palielinājums līdz ar nepieredzētām izmaiņām pasaules izejvielu tirgū. Tur norisināsies pārdale, kas saistīta ar nozīmīgu eksportētāju izstāšanos no tirgus. Tas stimulēs izmaksu inflāciju, kas ir inflācijas veids, ko izraisa ievērojams svarīgu preču vai pakalpojumu izmaksu pieaugums. Līdz ar kopējā izejvielu piedāvājuma samazināšanos turpinās pieaugt ražošanas izmaksas. Kopumā sagaidāmas pārsteidzošas cenu izmaiņas kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem, kas būs spiesti vēl vairāk savilkt jostu, meklējot veidus, kā samazināt izdevumus. Uz mūsu, ražotāju, pleciem gulstas arī sabiedrības spiediens, kas saistīts ar negācijām, ko rada galaproduktu cenas pieaugums, kā arī pieaugs spiediens apgādāt tirgu ar kvalitatīvu pārtiku par pieņemamām cenām.”
Bez atbalsta neiztiks
Turpinoties izmaksu sadārdzinājumam arī gaļas pārstrādes nozare, līdzīgi kā pienrūpnieki, neizslēdz iespēju vērsties pēc palīdzības pie valsts. H. Lapiņš uzskata, ka atbalsts būs vitāli svarīgs nozares izdzīvošanai. “Nesaņemot palīdzību, iespējama tik būtiska galaprodukcijas cenu palielināšanās, ka iedzīvotāju pirktspēja tai vienkārši netiks līdzi,” viņš norāda. Savukārt “Ķekavas” vadītājs atzīst, ka uzņēmumam vairs nav iekšējo rezervju, jo pēdējā pusgadā izejvielu cenu kāpums vairākkārt palielinājis pašizmaksu. “Mēs regulāri komunicējam ar Zemkopības ministriju un citām valsts institūcijām, piesakoties atbalsta programmām, ja tādas valsts veidos,” norāda Pranckevičjus.
Tikmēr A. Ždans uzskata, ka atbalsta jautājums skatāms plašāk, izdalot vairākus aspektus. “Regulatoriem praktiski nav mehānismu inflācijas ietekmēšanai, taču jārīkojas, lai novērstu inflācijas izraisīto šoku nodokļu maksātājiem. Nepieciešama rīcība, kas, reaģējot uz sekām, nodrošinātu vajadzīgo atbalstu. Īstermiņā tā varētu būt esošās nodokļu bāzes saglabāšana, kas ļautu samazināt inflācijas šoka ietekmi uz visiem nodokļu maksātājiem.
Īslaicīgs nodokļu likmes samazinājums – pieaugot cenām, pieaug arī valdības nodokļu ieņēmumi, kas tiek iekasēti proporcionāli. Valdībai būtu jāierobežo nodokļu ieņēmumu pieaugums energoresursiem vai arī jāķeras pie alternatīvas – energoresursu izmaksu subsidēšanas nodokļu maksātājiem. Otra problēma – jāveicina vietējās uzņēmējdarbības konkurētspēja.
Vietējie ražotāji līdz ar “Lidl” paplašināšanos zaudējuši ievērojamu tirgus daļu, ko vācu tīkls aizvieto ar importētu gaļas produkciju par cenu, kas līdzvērtīga vietējo ražotāju pašizmaksai. Varas pārstāvjiem jānodrošina godīgas konkurences pamatprincipi, aizliedzot nodarboties ar dempingu. Visbeidzot, treškārt, jāpanāk, ka lielie tirgotāji ļauj ražotājiem adekvāti, atbilstoši inflācijai mainīt savas produkcijas cenas. Šobrīd mazumtirgotāji diktē noteikumus un cenu veidošanas principus.
Ja cena mazumtirgotāju neapmierina, tiek apzināti kavētas cenu izmaiņas, kas ražotājam rada zaudējumus. Nepieciešams stingrāks regulējums, kas neļautu mazumtirgotājiem uz cenu maiņas procesa rēķina papildus pelnīt, vilcinot laiku un savas problēmas noveļot uz piegādātāju pleciem.”
