Bēthovena vijoļkoncerta un Pastorālās simfonijas droša interpretācija 0
Lielajā ģildē 27. janvārī jau trešo reizi leģendārais vācu vijolnieks Koļa Blahers kopā ar “Sinfonietta Rīga” mūziķiem uz vienas skatuves izdzīvos Ludviga van Bēthovena daiļrades dramatiskās kaislības. Koncertā orķestris ar prominento solistu atskaņos Bēthovena Pastorālo simfoniju un vijoļkoncertu Re mažorā, kā arī padomju avangardistes Jeļenas Firsovas opusu “Leaving”.
K. Blahers Rīgā atgriežas, veltot gandrīz nedalītu uzmanību dižākajiem no vēlīnajiem klasiķiem – Bēthovenam. Arī šoreiz vācu vijolnieks necenšas pārsteigt ar reti dzirdētiem opusiem un arhivāriem reliktiem, bet ar neviltotu azartu ķeras klāt labi zināmām un pārbaudītām vērtībām. Bēthovena Pastorālā simfonija ir arī pastāvīga “Sinfonietta Rīga” repertuāra sastāvdaļa, pēdējo reizi orķestris to atskaņoja Ariela Cukermana vadībā Lielajā ģildē 2016. gada nogalē. “K. Blahera vārds Rīgas klausītājiem pirmām kārtām asociējas ar lielo klasiķu interpretācijām. Teju desmit gadu garumā būdams izcilā diriģenta Klaudio Abado vadīto Berlīnes filharmoniķu koncertmeistars, K. Blahers turpina savas mūziķa gaitas, vienlaikus virtuozi iejūtoties vairākās lomās – viņš ir spilgts un harismātisks solists, atraktīvs atskaņojuma vadītājs, prasīgs koncertmeistars un neatslābstošs orķestra muzikālās asinsrites dzinējs,” stāsta “Sinfonietta Rīga” pārstāvis Gints Ozoliņš.
Bēthovena Sestā simfonija pasaules muzikālajā kultūrā pazīstama kā pirmais programmatiskais simfoniskais lieldarbs, turklāt tajā ierasto četru daļu vietā muzikālais materiāls kārtots piecos muzikālajos cēlienos, dodot tiem arī daiļskanīgus, ar lauku romantiku saistītus nosaukumus – “Priekpilnas jūsmas mošanās pēc ierašanās laukos”, “Etīde pie strauta”, “Priecīgā lauku ļaužu pulcēšanās”, “Negaiss” un “Ganu dziesma: pateicības pilns un līksms noskaņojums pēc vētras”. “Šī, ainaviski krāšņā un vienlaikus sirsnīgi liriskā skaņu audekla tapšana hronoloģiski cieši saistīta ar citas, par Bēthovena hitu uzskatītās 5. simfonijas tapšanu. Abi opusi, klātesot pašam autoram, pirmatskaņoti Vīnē 1808. gada 22. decembrī,” teic G. Ozoliņš un atklāj mums, kas vēl skanēs koncertā: “Līdztekus simfonijai koncertā tiks atskaņots apjomā un vēstījuma monumentalitātē līdzvērtīgs Bēthovena opuss – Koncerts vijolei un orķestrim Re mažorā, op. 61. Radīts gandrīz vienlaikus ar Sesto simfoniju, vijoļkoncerts tā pa īstam piedzima vien pēc autora nāves. Vijoļkoncerts veltīts ievērojamākajam 19. gadsimta sākuma Vīnes vijolniekam Francam Klementam, bet pirmatskaņots “Theater an der Wien” īsi pirms 1806. gada Ziemassvētkiem.”
Kā ekstravaganta atkāpe no klasikas standartrepertuāra Rīgas klausītājiem būs iespēja iepazīties ar Rīgā retāk atskaņotās mūsdienu krievu modernistes J. Firsovas 1998. gadā tapušo opusu “Leaving”. “Londonā dzīvojošā J. Firsova, kas plašāk pazīstama kā padomju avangardista Edisona Deņisova skolniece un viena no tā sauktā Hreņņikova septiņnieka dalībniecēm, šodien ir pieprasīta un atzīta komponiste. Viņa ir saņēmusi skaņdarbu pasūtījumus no slaveniem kolektīviem un festivāliem – Amsterdamas “Concertgebouw” orķestra, “Brodsky” kvarteta, Mančestras pūtēju orķestra, “BBC Proms” festivāla un vēl citiem,” tā G. Ozoliņš.
27.I 19.00 Lielā ģilde, Rīga
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv
Cena: no EUR 10 līdz 25
