Jānis Bethers: Vai cena nebūs par augstu? Elektrības izmaksu samazināšanas ēnas puse 1
Autors: energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Pagājušās nedēļās izskaņā notika AS “Sadales tīkls” jauno tarifu publiskā apspriešana, izvērtējot piedāvājumu samazināt elektrības izmaksas plašam patērētāju lokam. Lai arī sagaidāmais ietaupījums nosaka, ka sabiedrības interesēs ir šo tarifu apstiprināšanu nenovilcināt, tomēr, lemjot par izmaiņām, rūpīgi jāizvērtē pāris aspekti, kas var būtiski mainīt elektrības patēriņa tendences mājsaimniecībās un ierobežot enerģijas ražošanas izaugsmi tuvākajā nākotnē.
Jāvērtē ilgtermiņā
Konkrētie “Sadales tīkla” tarifi, pēc to apstiprināšanas būs spēkā turpmākos 5 gadus. Tas liek pastiprināti vērtēt to ietekmi ilgtermiņā. Tarifu struktūra lielā mērā ietekmēs enerģētikas nozares virzību uz ambiciozo klimata mērķu izpildi un to kādas tehnoloģijas patērētāji aktīvāk izmantos savā ikdienā. Tāpēc, izskatot pašreizējo tarifu projekta piedāvājumu, jāizceļ divi būtiski aspekti.
Pirmkārt, tarifi neveicina elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Latvijas energosistēmas lielākā bēda ir zemais patēriņš, jo tas nozīmē, ka infrastruktūras uzturēšanas izmaksas katrai patēriņa vienībai ir ļoti augstas.
Situācijas uzlabošanai palīdzētu, ja tarifa struktūra atbalstītu divas šobrīd skaidri apzinātās nākotnes tendences mājsaimniecībās – elektrotransporta un siltumsūkņu vai cita veida elektrisko apkures risinājumu izmantošana. Pašlaik lielām mājsaimniecībām ar izteiktu patēriņa pieaugumu naktīs un nedēļas nogalēs tiek piedāvāts S3 tarifs. Tarifa dalījums laika zonās ir būtisks, lai efektīvi plānotu elektroauto uzlādes vai arī darbinātu elektriskās apkures iekārtas.
Pieaugs fiksētā maksa par pieslēgumu
Tomēr pašreizējā jaunā tarifa versija nav pietiekami agresīva, lai viennozīmīgi veicinātu ar elektroenerģiju darbināmu tehnoloģiju izmantošanu pretstatā degvielai, dabasgāzei vai malkas apkurei. S3 tarifā piedāvāts uz pusi samazināt maksu par katru piegādāto kilovatstundu, bet vienlaikus fiksētā maksa par pieslēgumu elektrotīklam pieaugtu vairāk nekā trīskārtīgi.
Attiecīgi potenciālais ietaupījums pārceļo no tarifa mainīgās uz fiksēto daļu tās milzīgā pieauguma dēļ. Piemēram 16 ampēru pieslēgumam gada maksājums par pieslēgumu pieaugtu no 38,4 eiro līdz 168,21 eiro.
Jaudas maksas piemērošana ražotājiem
Otrs aspekts ir jaudas maksājuma piemērošana elektroenerģijas ražotājiem. Līdz šim Latvijas elektroenerģijas tirgus tika organizēts tā, ka par infrastruktūras uzturēšanu maksāja gala patērētājs, savukārt ražotāji nodeva kopējā elektrotīklā savu saražoto enerģiju bez papildu maksas.
Šobrīd, visticamāk, cenšoties apkarot negodprātīgos OIK saņēmējus, ir radīts politisks uzstādījums, ka par pieslēgumu tīklam maksās arī elektroenerģijas ražotāji. Skaidrs, ka pastāv problēmas ar OIK saņēmēju kontroli un tos pieņemts uzskatīt par visa ļaunuma sakni, bet šādas prasības attiecināšana uz pilnīgi visiem enerģijas ražotājiem radītu jaunas negatīvas sekas nākotnē.
“Sadales tīklam” ir pieslēgti arī ražotāji, kas vairs nav, vai nekad nav bijuši OIK saņēmēji. Šīs spēkstacijas visbiežāk strādā brīvā tirgus apstākļos ar nelielu peļņas maržu, un šāds lēmums liktu apturēt to darbību, jo maksājums par pieslēgumu tīklam burtiski “apēstu” peļņu.
Samazinās interesi investēt Latvijas enerģijas ražošanā
Turklāt šī pēdējā aspekta ietekme var būt vēl plašāka, nekā sākotnēji paredzēts. Lielāko risku veido fakts, ka, ja reiz sadales sistēmas operatoram pieslēgtajām stacijām ir jāmaksā par pieslēguma jaudu, tad arī pārvades sistēmas operatoram AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pieslēgtajām stacijām būs jāpiemēro šis Latvijā jaunieviestais princips, pārskatot AST tarifus. Šādā gadījumā “Latvenergo” rastos neplānotas fiksētās izmaksas par savām spēkstacijām un tiktu apgrūtināta jaunu vēja parku attīstība, kuri šobrīd pieņem lēmumus par investīciju veikšanu Latvijā.
Šāda vēršanās pret visiem Latvijas elektroenerģijas ražotājiem – esošajiem un potenciālajiem – nav racionāls solis nedz kontekstā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, nedz ar citiem ilgāka plānošanas perioda dokumentiem, kurus virza Ekonomikas ministrija. Tas var būtiski ierobežot interesi veikt investīcijas Latvijas enerģijas ražošanas portfeļa palielināšanā un kopumā bremzēt ceļu uz bezizmešu ekonomiku ilgtermiņā.
