“Bet Maskava, iespējams, vilcinās!” Tramps apstiprina progresu sarunās ar Ukrainu un Krieviju 0
ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka sarunās ar Kijivas un Maskavas pārstāvjiem par konflikta noregulējumu Ukrainā panākts progress. Iepriekš tika ziņots par iespējamo uguns pārtraukšanu Melnajā jūrā.
Tramps preses konferencē Baltajā namā norādīja, ka panākts liels progress divās sadaļās – par Krieviju un Ukrainu, kā arī Tuvajiem Austrumiem. Notiekot nopietnas diskusijas ar Krieviju un Ukrainu, un tās esot ļoti labas.
ASV prezidents apstiprināja iepriekš izskanējušo informāciju, ka sarunas ar abām pusēm notiek arī par pamiera nosacījumiem Melnajā jūrā. Pamiera uzraudzības procesā tikšot iesaistītas trešās puses.
Vašingtona arī izskatot Maskavas prasību mīkstināt atsevišķas noteiktās sankcijas.
Tramps gan atzinis, ka Krievija, iespējams, vilcinās ar miera panākšanu Ukrainā. “Man šķiet, ka Krievija vēlas, lai viss beidzas, bet, iespējams, viņi vilcinās,” intervijā telekanālam “Newsmax”sacīja Tramps.
“Es ar to [darījumu slēgšanu] nodarbojos jau gadiem ilgi, ziniet. Es negribu parakstīt līgumu, es gribu it kā palikt šajā spēlē, bet varbūt es negribu to darīt, vispār… Es neesmu pārliecināts. Bet nē, man šķiet, ka Krievija gribētu, lai tas beidzas, un es uzskatu, ka [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis gribētu, lai tas beidzas šajā brīdī,” klāstīja ASV prezidents.
Pamiers Melnajā jūrā
ASV atsevišķās sarunās ar Krieviju un Ukrainu ir vienojušās par pamieru Melnajā jūrā. Krievija un Ukraina ir apņēmušās nodrošināt drošu kuģošanu, nepieļaut spēka pielietošanu un novērst komerciālu kuģu izmantošanu militāriem mērķiem Melnajā jūrā. ASV arī izstrādā pasākumus, lai novērstu triecienus Krievijas un Ukrainas enerģētikas objektiem, un tam piekrīt gan Krievija, gan Ukraina.
Amerikāņu līgumos ar Krieviju un Ukrainu viens no punktiem atšķiras, jo tas ir tas, par ko amerikāņi ir panākuši vienošanos tikai ar konkrēto valsti. Proti, Ukrainas gadījumā ASV joprojām ir apņēmušās veicināt karagūstekņu apmaiņu, civiliedzīvotāju atbrīvošanu un piespiedu kārtā pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanos.
Bet Krievijas gadījumā ASV palīdzēs atjaunot Krievijas piekļuvi pasaules lauksaimniecības un mēslošanas līdzekļu eksporta tirgum, samazinās jūras apdrošināšanas izmaksas un uzlabos piekļuvi ostām un maksājumu sistēmām šādiem darījumiem. Tātad Kremlis ir norādījis, ka pamiers Melnajā jūrā stāšoties spēkā tikai tad, kad tam tiks atceltas sankcijas, kas saistītas ar lauksaimniecības nozari un lauksaimniecības un mēslojuma produktu eksportu.
Nav īsti skaidrs, kad tad pamiers stātos spēkā, jo paziņojumi ir pretrunīgi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka tas ir spēkā jau no brīža, kad Baltais nams nāk klajā ar paziņojumu. Savukārt Kremlis saka, ka tas sāksies, kad tiks atceltas sankcijas Krievijas pārtikas ražotājiem un eksportētājiem.
Tomēr vienošanās noteikti ir solis pamiera virzienā – tas kaut kādā ziņā ir izdevīgi abām pusēm, jo tās vēlas izmantot Melno jūru kuģošanai.
Eksperti: Vienošanās izdevīgāka Krievijai
Medijs “Kyiv Independent” apkopojis dažu ekspertu komentārus par aizvadīto sarunu rezultātiem. Viņi secina, ka panāktais progress ir vairāk izdevīgs Krievijai.
Viens no ekspertiem norādīja, ka Ukrainai ir vajadzīga ostu aizsardzība no Krievijas uzbrukumiem, taču par to nekas neesot minēts. Kāds cits eksperts savukārt norādīja, ka sarunās būtu bijis jāpiedalās arī atsevišķu Eiropas valstu pārstāvjiem. Runa ir par Bulgāriju un Rumāniju, kuras arī atrodas pie Melnā jūras. Arī tās bažījas, ka Krievija atkal dominēs Melnajā jūrā.
Turpretī labi esot tas, ka šī vienošanās neatgriež Ukrainu pie Melnās jūras graudu iniciatīvas, kas tika panākta ar ANO starpniecību, jo tādā gadījumā Ukraina varētu eksportēt tikai lauksaimniecības produktus. Labi esot arī tas, ka paziņojumi neliecina par to, ka notiks kuģu pārbaudes no Krievijas puses, kas iepriekš ārkārtīgi aizkavēja kuģu satiksmi. Krievija to izmantoja speciāli, lai kavētu Ukrainas kuģus.
Prasīs ASV rīkoties, ja Krievija pārkāps pamieru
Zelenskis preses konferencē otrdienas vakarā sacīja, ka Ukraina prasīs no ASV ieročus un sankciju pastiprināšanu, ja Krievija pārkāps pamieru. Runājot par pamiera spēkā stāšanās laiku, Zelenskis izteicās, ka Krievija kārtējo reizi melojot, proti, neesot bijusi apņemšanās, ka Krievijai sankcijas tiek atceltas, lai pamiers stātos spēkā. Ukraina ievērošot nosacījumus jau no trešdienas.
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs sacījis, ka Krievijas kuģu kustība ārpus Melnās jūras daļas austrumu daļas tiks uzskatīta par pārkāpumu un apdraudējumu Ukrainas drošībai. Viņš teica, ka pamieru Melnajā jūrā varētu uzraudzīt trešās puses.
Krievija un Ukraina apņēmušās arī strādāt pie triecienu pārtraukšanas enerģētikas infrastruktūrai.
Kremlis norādījis, ka ASV un Krievija ir vienojušās par sarakstu ar Krievijas un Ukrainas enerģētikas objektiem, kuriem daļēja pamiera laikā nevar uzbrukt.
Saskaņā ar Kremļa teikto, sarakstā iekļautas naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī naftas un gāzes cauruļvadi un krātuves, tostarp sūkņu stacijas.
